Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Vanadziņu mākslas valdzinājums

Druva
00:00
11.11.2006
40
Vanadzinju Izstaade

Cēsu Izstāžu nams novembrī atvērts savējiem – mākslinieku Vanadziņu ģimenei. Pieciem dažāda rakstura un atšķirīgas izpausmes mākslā, bet vienas saimes pārstāvjiem.

Tēvs un māte – Inese un Valdis Vanadziņi, būdami mākslinieciski noskaņoti, Cēsu mākslas skolas patrioti, ne tikai mērķtiecīgi virzījuši savus bērnus izprast mākslas pasauli, bet pratuši jauno mākslinieku intereses saistīt arī savā pilsētā – Cēsīs. Kaut jaunā paaudze – māsas Signe un Elīza Vanadziņas jau labu laiku kā devušās pasaulē un lieliski sevi pieteikušas Latvijas mākslā – glezniecībā un grāmatniecībā. Dēls Valdis Vanadziņš vienīgais izraudzījies ārpus mākslas dzīves esošu profesiju, bet, būdams menedžeris, brīvo laiku velta fotografēšanas mākslai.

Visu Vanadziņu mākslinieciskais skatījums pirmo reizi apkopots un tapusi izstāde. Ģimenē kādam būs ienācis prātā, ka tik acīmredzama Vanadziņu koncentrēšanās var raisīt izbrīnu un, kas zina, arī tādu kā skepsi par ģimenes stipro cietoksni, tāpēc kopdarbam izstādē dots ironisks nosaukums – ”Vistu dumpis”. Šķiet, ka vairāk par vārdu spēli tas raisa asociācijas ar ko citu – mākslai nepieciešamo plašumu, lidojumu. Nevar mākslinieks palikt savās sienās, lai arī mīļās – ģimenē, mākslas skolā, pilsētā, varbūt pat Latvijas pagalmos.

To, ka lidojums izdodas tāls, lieliski apliecina māsas. Signes viena no jaunākajām gleznām ”Ogas”, kas arī redzama izstādē, oktobrī izpelnījās ievērību virtuālajā vidē. Internetā bija apkopoti Latvijas mākslinieku gadskārtējās izstādes ”Rudens” darbi un dota arī iespēja par tiem balsot, neesot izstādē Rīgā. Signes mākslinieciskā izpausme ”Ogās” guva interneta skatītāju vislielāko atsaucību. Ja analizējam cēloņus, tad neaizmirsīsim gleznotājas stipro aizmuguri – ar mākslām saistītos un pietiekami azartiskos cēsniekus. Tomēr iegūtā dāvanu karte – iespēja iepirkties mākslinieku veikalā par diviem desmitiem latu – neesot tik vērtīga kā pati uzmanība – vairāku simtu skatītāju balsojums, tā spriež Signe. Nav nekāds brīnums, ka Signes redzējums gūst skatītāju ievērību mūsu – ziemeļvalsts tumšākajos gadalaikos – rudens pelēcībā un ziemas puteņos. Satikšanās ar Vanadziņas mākslu – tas ir apliecinājums dzīves krāsainībai un biedrošanās ar optimismu. Tāds noskaņojums plūst no gandrīz ikvienas gleznas, vai tā būtu industriālā, nepievilcīgā Sarkandaugava, gan ar cerīgu gleznas nosaukumu ”Ekonomiskais uzplaukums”, vai arī pielijušās ieliņas strādnieku rajonā ”Āžu iela”, nemaz nerunājot par ceļojumu iespaidiem ”Grieķu kuģis un olīvas”. Par mākslinieces optimismu liecina vēl kāda uzkrītoši jauka pazīme – viņa nesamierinās ar rāmi. Ja visam olīvu šķīvim nav vietas gleznā, tad pusei tā atradīsies uz rāmja, arī vācelītei, ko atstājuši ogotāji, un skatītājs jūt, ka latviskās izpausmes un grieķiskās noskaņas sāk savu ceļojumu – ārpus uzgleznotā rāmjiem.

Jaunākā māsa Elīza mākslā darbojas ar pilnīgu citu rokrakstu. Nianses un rūpība, toņu saskaņa un perfekts, pabeigts izpildījums visā – vai tā būtu ziemas ”Dāvana”, kaķu ”Koris” vai ”Pārpildīts šķirsts”. Elīza lieliski pārvalda krāsu spēku un, ja šķiežas ar to, tad simtprocentīgi, kā savā maģistra darbā ”100 procentu sarkans”. Kas arbūza vēderā, tas gleznā pie sienas. Nu, mielojies, bet ar acīm.

Cildenākās atsauksmes Elīza līdz šim guvusi par veikumu grāmatniecībā, strādājot par mākslinieci izdevniecībā AGB. Gada māksliniece grāmatniecībā, 1. vieta mākslas konkursā Latvijā, labākās mākslinieces tituls mākslas konkursā Leipcigā, speciālbalva konkursā ”Gada balva grāmatniecībā”. Tāds titulu birums. Iemesls – Elīzas Vanadziņas veidotais noformējums vēstures literatūrai – grāmatām ”Jēkaba bruņinieki”, ”Katram sava Rīga”, arī izdevumam ”Lieliskais Gedsbijs”. Šīs un citas Elīzas rokrakstā noformētās grāmatas ir izstādes daļa.

Inese Vanadziņa cēsniekiem atgādina, ka ir mākslas skolas skolotāja, kura ieguvusi pamatīgu izglītību un apliecinājusi sevi kā tēlniece, kā prasmīga ķermeņa valodas gleznotāja. Bet īpatsvars, ko izstāžu telpā izraudzījusies pieredzējusī māksliniece, tomēr liek noprast, ka Inese šajā mākslinieku piecniekā sevi vairāk grib apliecināt dzīves mākslā, jo tā ir virtuoza prasme – būt mākslinieku ģimenes centrā, būt izglītības sasniegšanas sardzē. Ne vienmēr šādos mīlestības darbos ir uzvaras. Jāpārdzīvo arī piekāpšanās.

Viens ir pilnīgi skaidrs – Vanadziņi ir pilsētnieki un viņu pilsētnieciskās izjūtas raugās pretī no katra skatu punkta. Sevišķi tas sakāms par jaunajiem. Signe māksliniecisku vērtību prot saskatīt rūpnīcas dūmenī un apgāztā pudelē, Elīza tirgū pirktā arbūzā un marta runčus sarindojot glītā korī. Valdis, caur foto aci lūkojoties, karalisko purpura krāsu pamanījis uz naftas rezervuāriem Mangaļsalā. Nu un tad, ka angārs nav dabas veidojums, nav glīts no vaiga, toties plecīgs un ļauj saulei parotāties biznesa gludenajā vidē. Kļūst tīkami. Acīm. Un tādu torņu mums ir daudz. Apliecina fotogrāfiju refrēns.

Ja runājam par Valda, kas ģimenē ir seniors, izpausmi mākslā un izstādē redzamas instalācijas, tad nekādi nevar aizmirst, ka mums darīšana ar bijušo keramiķi. Profesija, kurā var izpausties ne tikai ar roku veiklību, bet arī asprātīgiem risinājumiem. Jaunākais darbs „Aizver actiņas un smaidi” jo vairāk apliecina keramiķa izkopto prasmi – mīcīt, līdz izdodas. No plikas pikas – māksla. Ja ne māls, Valdis ņem jebkuru citu materiālu, kas zina, kādam pat kaut ko lieku – metālu, skārdu, papīru. Allaž pateicīgi ir dabas materiāli – smiltis, ūdens, arī gaisma noder. Galvenais ir satvert domu un no tās pagatavot tādu mākslas viru, ko baudījušais tik ātri neaizmirsīs. Valdim ir receptes, kā viņš mīca, un ne tikai reizēm –bieži receptēm piemet arī pa politiskas sāls šķipsnai. Tāda izveidojusies instalācija „Latvija – Norvēģija”. Latviešu slauceņu spožo virsmu noklājot ar eiropiešu sazīmēto trekno zemeņu attēliem, mākslinieks valstis kā tirgus sievas vai sāncenses salīdzina uz svariem.

Stunda – Vanadziņus saimes mākslas vidū – iespaidu, krāsainības un prieka ieguvums. Kas zina, vienam otram no mums, cēsniekiem, būs arī kāds patriotisma jūtu uzplūds – redz, kā mūsējie var.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
23

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
45
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
143
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi