Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Aizdevumi un noguldījumi auguši vairākkārt

Druva
00:00
28.11.2006
20

Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” ir viena no pirmajām trim lauku krājaizdevu sabiedrībām Latvijā. Jau tikai “Līgatnes druvas” aktīvu dinamika liecina par kredītkooperatīva pakalpojumu nozīmi pagasta dzīvē. Aktīvi auguši vairāk nekā desmit reizes, no 12 tūkst. latu pirmajā darba gadā līdz 156 tūkstošiem šī gada 11 mēnešos. Tajā skaitā ir finanšu kooperatīva izmantotā Hipotēku bankas kredītlīnija – 35 tūkst. latu, kuru sabiedrība apgūst pilnībā.

No aktīviem 23 tūkst. latu veido pajas. Pajas vērtība – 20 lati. Lai kļūtu par biedru, jāiegādājas vismaz viena paja un jāmaksā iestāšanās nauda – 10 lati. Biedru skaits palielinājies ik gadu vidēji par 30- 40 dalībniekiem. Pēdējos divos gados straujais pieaugums apsīcis, jo faktiski visi, kas var un vēlas pretendēt uz šo pakalpojumu, to izmanto.

Krājaizdevu sabiedrības kredītportfelis pirmos septiņus gadus katru gadu palielinājies, sākot no 27 kredītiem 1997., pirmajā pilnas darbības gadā, par summu 19,8 tūkst. latu, līdz 181 aizdevumam 2002. gadā par kopējo summu 101,5 tūkst. latu. Nākamajos gados aizdevumu skaits nedaudz sarucis (2003. -179, 2004. – 152, 2005. – 136), bet palielinājušās kredītu summas, līdz ar to kopējais aizdevumos izsniegtais naudas daudzums. No 1996. līdz 2003.gadam vidējais izsniegtais viena kredīta lielums bija 450 līdz 700 lati, 2004.gadā – 799, 2005.gadā – 1148. Šogad viena izsniegtā kredīta vidējais lielums ir lielākais ko-operatīva pastāvēšanas laikā – 1367 lati, bet lielākā kredītu kopsumma – 156 tūkst. latu – “Līgatnes druvā” sasniegta pērn.

Pirmajos gados finanšu kooperatīva dalībnieki savus uzkrājumus sabiedrībai neuzticēja. Kaut gan, atceroties situāciju 90.gadu vidū, var pieļaut, ka cilvēkiem vienkārši nebija līdzekļu, ko atlicināt. Tomēr jau trešajā sabiedrības darba gadā pagasta iedzīvotāji sāka brīvo naudu ieguldīt pašu veidotajā kooperatīvā. 1998.gadā kopējā noguldījumu summa bija 2171 lats, nākamajā gadā jau 8232 lati. Katru gadu finanšu kooperatīvam uzticēto līdzekļu apjoms palielinājās. Pērn tas sasniedza 80,7 tūkst. latu.

Par termiņnoguldījumiem sabiedrība maksā septiņus procentus gadā. Šīs likmes lielums cieši saistīts ar maksājumu likmi par aizdevumiem. Iespēju maksāt tik lielu procentu par noguldīto naudu atļauj “ātrie” kredīti – nelielas summas ar atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem. To izmantošanas likme ir divi procenti mēnesī. Aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir gads un vairāk un kuru summa sasniedz tūkstoš latu, likme ir desmit procenti gadā, kas jāmaksā tikai no izmantotās summas. Līdz ar to kredīts faktiski gadā izmaksā sešus līdz 6,5 procentus.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības Latvijā ir kļuvušas par lauku dzīves stabilizējošu faktoru. To veidošanās sākās 1996.gadā. Vēl jaunajā, bet pirmskara Latvijā un vairāk nekā gadsimtu pasaulē pazīstamajā savstarpējās finanšu palīdzības formā iesaistījās arī mūsu rajona Līgatnes, Veselavas un Taurenes pašvaldība. Pateicoties ārvalstu atbalstam, ASV starptautiskās aģentūras un pasaules krājaizdevu sabiedrības padomes atbalsta projekta ietvaros, ar Dānijas starpniecību saņemot Eiropas Kopienas atbalstu, rajonā radās trīs kooperatīvās kredītsabiedrības. Līdz tam Latvijā bija tikai viens finanšu kooperatīvs – dzelzceļnieku krājaizdevu sabiedrība, kas tika dibināta 1995.gadā. Patlaban valstī darbojas 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, no kurām deviņas ir mūsu rajonā. Likums finanšu kooperatīvus atļauj dibināt pēc teritoriālā vai nozares principa.

Krājaizdevu sabiedrības mūsu valstī nav nekas jauns, kaut šobrīd pirmajiem pēcpadomju laikā atjaunotajiem un dibinātajiem kooperatīviem svin tikai desmitgadi. Latvijā krājaizdevu sabiedrības pazīstamas jau vairāk nekā 130 gadus. Līgatnē saglabājušās ziņas par finanšu kooperatīva darbību pagājušā gadsimta sākumā. Tas darbojies kopš 20. gadu vidus. 1936.gadā pagasta un miesta (tagad pilsētas) krājaizdevu sabiedrība apvienoja 221 biedru, tā aktīvi bija 51 tūkst. latu.

Līgatnes pagasta kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” atzīmē 10 gadu pastāvēšanu. Licence saņemta 1996. gada 24.oktobrī, darbs sākts 19.novembrī. Dibinājuši 25 Līgatnes pagasta iedzīvotāji, pašreiz ir 370 biedri. Aktīvi 1996.gadā – 12 tūkst latu; 2006.gadā – 156 tūkst. latu. Kredītos izsniegti: 1996. gadā 3 tūkst latu, šī gada 11 mēnešos 104 tūkst. latu. Noguldījumi sākušies 1998. gadā, kopējā summa – 2 tūkst. latu. Patlaban krājaizdevu sabiedrībā noguldīti 76 tūkst. latu.

Kopš 2003.gada kredītsabiedrībā piedalās Līgatnes pilsētas iedzīvotāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
25

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
51

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
134

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
581

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi