Inešu pagasta “Eglīšos” dzīvo Edvīns un Ērika Eglīši ar dēlu Jāni, vedeklu Daci un divām mazmeitām – piecgadīgo Madaru un vienpadsmit gadus veco Sintiju. Otrs dēls Ēriks ar savu ģimeni dzīvo pagasta centrā.
“Inešu pamatskolā mācās pieci mazi Eglīši. Kur tad vēl tā ir,” jautā Dace un piebilst, ka divi esot pašu, bet trīs vīra brāļa bērni. “Mūsu ģimenē Ziemassvētki ir savās mājās. Dāvanas jau tiek gādātas. Meitas Adventes svecītes jau aizdegušas. Arī Salatēvam vēstulīte uzrakstīta. Protams, jo meitas aug lielākas, jo arī dāvanas kļūst lielākas. Ko vēlas? Kārumus un smukumus, bet pašiem pilnu maisu veselības,” saka Dace.
Arī Eglīšu ģimenē meitas kopā ar vecākiem un vecvecākiem cep piparkūkas.
“Pantiņi meitenēm jau galvās. Eglīte būs. Esam jau nolūkojuši, bet to mājās nesam tikai 23. decembra vakarā, jo vecamtēvam Jaunajā gadā ir dzimšanas diena. Tad visi sabrauc, un eglītei arī jābūt vēl frišai,” stāsta Dace.
Jautāta, kā ģimene tikusi pie tik jauka uzvārda, Dace mudina vecotēvu pastāstīt.
“Mans tēvs Eglītis 1928. gadā ieguva šo māju īpašumā un lika tai savu vārdu. Šobrīd jau ceturtā paaudze te mitinās,” saka 79 gadus vecais vīrs.
“Uzvārds tiešām ir jauks. Eglīši kādreiz joko: “Rotāsim eglīti! Kam mums eglīte, paņemsim Jānīti!” Kādreiz arī meitenēm tā saku, bet tā jau gluži nav. Svētkiem eglīti ejam lūkot visi kopā. Mēs te vienīgie kaktiņā. No pagasta centra sešus kilometrus. Daudzi te brauc meklēt svētku eglītes. Ziemassvētku laikā tuvējie meži ir izstaigāti un skaistākās eglītes nocirstas. Svētku eglīti rotā meitenes pašas un man saka: “Mammu, nemaisies!”
Eglīšu ģimenē tiek sūtītas arī Ziemassvētku apsveikuma kartītes. Tās ir īpašas, jo kartītes gatavo pašas meitenes – zīmē, līmē un katrā no tām ieliek kripatiņu laimes vēlējumu.
Komentāri