Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Zobārstniecībā kopsolī ar pacientu

Druva
00:00
19.12.2006
3

Stomatoloģe Ingrīda Grīnberga bija pirmā, kas uzsāka privātpraksi rajonā. Tas notika 1993. gadā. Toreiz ārstei darba vieta bija SPK administrācijas ēkā, kur telpas tika piemērotas stomatoloģojas pakalpojumiem. Tas bija laiks, kad valstī zobārstiem pavērās iespējas uzsākt savu praksi. Sākums bija grūts

Ārste atzīst, ka sākums bijis grūts. “Viss bija jāsāk no nulles. Bankā jāņem kredīts ar 50 kredītprocentiem gadā. Nebija nekā, ko ieķīlāt. Arī bankā bija jāpierāda, ka kaut ko varēšu. Tad uz to visu raudzījās skeptiskāk. Tagad būtu vieglāk. Telpas Gaujas ielā nebija plašas, ātri izremontējām, lai ātrāk varētu sākt pelnīt. Kredītu atmaksāt man palīdzēja arī radinieki.Es naudu viņiem atmaksāju ilgāku gadu laikā.”

Kad kabinetu iekārtoja, bija nepieciešams tik daudz dokumentu, ka pēc tā atvēršanas varēja mierīgi uzelpot un ar prieku nodoties strādāšanai. Sākums bija ar lietotām zobārstniecības iekārtām, vestām no Zviedrijas. Ingrīda strādāja divatā ar asistenti un, kā pati atzīst, strādājušas no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tik garas stundas ārste tagad vairs negribot strādāt, kaut pēdējā laikā ir milzīgs pacientu pieplūdums un viņus var pierakstīt tikai trīs mēnešus uz priekšu. Runa, protams, nav par akūtajiem gadījumiem. Agrāk lielu stresu radīja katram pacientam paredzētā pusstunda. Dzīve pierādījusi, ka vairumā gadījumu šāds laiks ir par īsu.

Arī telpas Gaujas ielā kļuva par šaurām, daktere sāka interesēties par iespējām praksi turpināt plašākās pilsētas centrā, Vaļņu ielā. Viss nācis ar grūtībām un, kā atzīst ārste , lielākais ieguvums ir kolektīvs, kurā tagad ir četri cilvēki. Strādā otra ārste Inese Jakubovska kopā ar asistenti Ievu Gāršu un pati Ingrīda ar asistenti Guntu Martinovu. Viņām tiešām izveidojusies perfekta profesionālā sapratne, kad asistente jau no pusvārda saprot ārstes vēlmes. Guntai šeit patīk, tāpēc katru dienu uz darbu brauc no Līgatnes. “Es pat nevaru iedomāties darbu ar kādu citu asistenti,” secinājusi Ingrīda Grīnberga.

Šogad apritēja desmit gadi, kopš stomatologi strādā Vaļņu ielā. Par godu šim notikumam Ingrīda kolēģēm uzdāvināja braucienu uz Ungāriju. Ilgi ceļot nevarēja, jo pacientu rindas gaidīja. Tā ir šīs uzņēmējdarbības specifika, ka allaž jārēķinās ar pacientiem un steidzamu ārsta palīdzības nepieciešamību. Jāveic uzlabojumi

”Uzlabojumus veicam pastāvīgi. 2000.gadā stomatoloģiskā iekārta tika nomainīta pret jaunu. Domāju, ja ar vecāku iekārtu varēju labi strādāt, tad ar jaunu būs vēl labāk,” piebilst Ingrīda. ”Pēc trim gadiem kolēģei arī nopirku jaunu iekārtu. Protams, atkal ņēmām kredītu, jo tik daudz naudas nevaram nopelnīt, lai varētu investēt modernizācijā. Iegādāts speciāls aparāts, kurš pasaulē nav pārāk sen, tas ļauj pilnvērtīgāk ārstēt zobu kanālus, vieglāk ārstam, labāk pacientam.” Uzņēmējdarbībā dokumentu rakstīšana ir nogurdinošāka nekā tiešais stomatoloģiskais darbs, tā vērtē dakteri.

Ārstei tuvākajā laikā ir plāni atjaunot sterilizācijas sistēmu. Pasūtīts autoklāvs, kas atvieglos personāla darbu un uzlabos sterilizācijas rezultātus.

“Tagad ir daudz lielākas iespējas sadarbībā ar bankām. Tās pašas piedāvā izdevīgu pakalpojumu sniegšanu,” turpina ārste.” Toreiz iekārtas pirku ar “Hipotēku un zemes bankas” starpniecību, jo bija interesants piedāvājums, sievietēm – uzņēmējām mazāki kredīta procenti. Pērkot iekārtas, tēva māju ieķīlāju divas reizes. Tagad ķīla ir noņemta un elpojam brīvāk. Bez vecāku atbalsta uzņēmējdarbība tik sekmīgi nevirzītos.

Izejmateriālos allaž notiek izmaiņas. Arī te katrs zobārsts var strādāt citādāk, man ir sava tehnoloģija, pārbaudīta praksē, kaut darbietilpīgāka, bet zinu, ka rezultāts būs patiešām labs. Uzņēmējdarbībā svarīgi uzskatāmi redzēt, kā mainās cilvēka seja, kad pēc zobārsta apmeklējuma pacients aiziet ar skaistiem baltiem zobiem.” Ar pacientu vienā komandā

Ingrīdai Grīnbergai patīk visi zobārstniecības darbi, arī kosmētiskie, lai cilvēka smaids būtu gaišs. Sākotnēji viņa protezēšanu neveica, bet pieprasījums noteica nepieciešamību paplašināt uzņēmējdarbību.

Konkurence pastāv zobārstniecības firmu vidū. “Es maz pakļaujos jaunizveidotām firmām un zobu laboratorijām,” saka ārste. “Esmu uzticīga līdzšinējiem partneriem. Ar Rīgas slimokasi noslēdzām līgumu par bērnu bezmaksas ārstēšanu, kaut mūsu firmai tas nav izdevīgi. Gribēju, lai manu pacientu bērniem būtu veseli zobi, jo pie manis ārstējas daudzas ģimenes. Dzirdēts, ka zobārsts daudz naudas prasa. Bet tas ir ekonomikas likums, ka ieņēmumiem jābūt sabalansētiem ar izdevumiem. Mums nemitīgi jādomā par jauninājumu ieviešanu, materiālu cenu pieaugumu, tāpēc apgalvojumus, ka stomatologi tik plēš naudu, uzskatu par nepamatotiem. Mums jāspēj investēt. Mūsu kabineta cenas nevar salīdzināt ar Rīgas firmu patiešām augstajām cenām,” vērtē ārste. ”Jāiet laikam līdzi, man nav valsts fondu, kas subsidētu. Domājam par Eiropas fondu piesaisti nākotnē.

Tagad esam SIA “Ingadent”, kas no uzņēmējdarbības un grāmatvedības viedokļa ļauj vieglāk kārtot dokumentus, arī strādājot ir savas priekšrocības, jāmaksā mazāks ienākuma nodoklis nekā individuālajam uzņēmumam. SIA ir progresīvāks modelis,” stāsta Ingrīda Grīnberga. Viņa ir priecīga par cilvēkiem, kuri saprot, ka par veseliem zobiem ir vērts maksāt, nevis tā vietā iegādāties kādu preci.

“Būt sievietei uzņēmējai ir labi, es jūtos daudz neatkarīgāka. Te jāņem vērā princips – strādā kā zirgs, bet dzīvo kā cilvēks,” saka ārste Ingrīda Grīnberga. “Jau tas vien ir ko vērts, ka finansiālā ziņā neesi atkarīga no vīrieša un vari nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas ir mana sirdslieta.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
28

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
34

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
50

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi