Latvijā beigusies mēnesi ilgusī parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem likumiem „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.
Provizoriskie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati liecina, ka savākti aptuveni 212 000 parakstu. Pēc Satversmes CVK tautas nobalsošana ir jāizsludina, ja ir parakstījusies ne mazāk kā desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 149064 vēlētāji.
Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK paziņos
līdz
10.maijam, kad būs apkopojusi ziņas no parakstu vākšanas lapu oriģināliem.
Pēdējā parakstīšanās dienā visās parakstu vākšanas vietās bija salīdzinoši daudz cilvēku. Cēsu domē vēlēšanu komisija jau tam bija gatava. Strādāja trīs parakstu vācējas. Pirmajās desmit minūtēs viņas apkalpoja 32 pilsoņus. Par to saņēma uzslavas. Kāds gados vecs vīrietis atzina, ka bijis gatavs ilgi stāvēt rindā, bet viss noticis tik ātri, ka pat nepaguvis attapties. “Tā sanāca, ka tikai pēdējā dienā
atnācu parakstīties, kaut jau pirmajā zināju, ka to darīšu. Ģimenē tā nolēmām. Parakstos par pārmaiņām, tā izsaku savu attieksmi pret Saeimu un valdību,” “Druvai” pastāstīja cēsniece Liene Horna un piebilda, ka tam gan neesot nekāda sakara ar drošības likumu grozījumiem.
Pēdējā nedēļā bija sasparojušies gan tie, kuri nopietni apsvēra, iet vai neiet parakstīties, gan tie, kuri visu atliek uz pēdējo brīdi. Kā “Druvai” pastāstīja parakstu vācēja Aija Pundure Amatas pagastā, vēl pēdējā dienā dažs zvanījis un izteicis pārsteigumu, ka tik ātri beidzas parakstīšanās. Mēnesis šķitis par maz, un svarīgais darbs atlikts uz pēdējo dienu. Parakstīšanās vietā Cēsu domē trijās nedēļās bija parakstījušies 1075 pilsoņi, bet pavisam 2139, nedēļā gandrīz tik, cik trijās. Līdzīgi arī
Vecpiebalgā (trijās nedēļās – 130, kopā – 275), Inešos (75; 134), Jaunpiebalgā (246; 413), Līgatnes pagastā (177, 314), Raunas pagastā (189; 372) un citviet.
“Lai gan pēdējā nedēļā cilvēki bija visaktīvākie, tomēr mums nebija tādas dienas, kad neatnāktu neviens. Nāca arī brīvdienās,” “Druvai” pastāstīja Liepas pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aija Tīlena. Savukārt Inešu pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Viktors Ragozins vēl piebilda, ka tieši svētku dienās bijis kupls parakstīties gribētāju skaits.
Trešdien līdz vēlam vakaram pagastu un pilsētu vēlēšanu komisiju locekļi lapas ar savāktajiem parakstiem nogādāja rajona vēlēšanu komisijai, tā vakarrīt Cēsu rajonā savāktos 7726 parakstus nodeva Centrālajai vēlēšanu komisijai. Tik balsstiesīgie iedzīvotāji parakstījušies
tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.
“Mūsu rajonā savākts tik parakstu, lai referendums būtu. Esam savākuši vairāk nekā vajadzīgos desmit procentus,” atzina rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Biruta Mežale un piebilda, ka ne jau visur Latvijā pilsoņi bijuši tik aktīvi.
Gan parakstu vākšanas vietās satiktie pilsoņi, gan parakstu vācējas pēc sarunām ar tiem, kuri parakstījās, atzina, ka ne jau visi nākuši parakstīties, lai būtu referendums, kurā tauta lemtu par grozījumiem drošības likumos. “Ejam, lai atbalstītu prezidenti. Parakstāmies pret valdību un Saeimu. Ceram, ka valstī kaut kas mainīsies,” – tie bija visbiežāk izteiktie viedokļi.
“Bija arī skeptiski noskaņoti jaunieši, kuri skaidri pateica – tāpat nekas nemainīsies. Parakstīšanās vietā dzirdēju divu draugu sarunu. Viens parakstījās, otrs – ne. Viņš pateica: “Neķēpāšu pasi, kāda jēga, ja tāpat braucu prom.” Vecākā gadagājuma cilvēki parakstīšanos uztvēra kā pienākumu. Vecākajam, kurš pie mums parakstījās, bija 83 gadi, “ domās dalījās Viktors Ragozins. Savukārt Raiskuma pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Valdis Tabūns piebilda, ka visi, kuri nākuši parakstīties, bijuši labvēlīgi noskaņoti, nosvērti. Tikai dažu pagastu vēlēšanu komisiju pārstāvji uzsvēra, ka nākuši arī daudzi jaunieši, īpaši studenti. “Studenti izmantoja iespēja, ka brīvdienās ir pie vecākiem, nāca parakstīties,” pastāstīja Amatas pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aija Pundure.
Mēnesis aizritēja ātri. Parakstu vācēji īpašus iebildumus vai pārmetumus no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem nesaņēma. Bet, kā atzina vairāku vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji, zvanījuši vecie cilvēki, kuri gribējuši, lai pie viņiem aizbrauc. Likums to neparedz. Arī pansionātos dzīvojošie, kuri paši netika uz parakstīšanās vietu, savu viedokli paust nevarēja.
“Sastādot darba laika grafiku parakstu vākšanas vietās, neparedzēja, ka darbdienās kādu vakaru varēja strādāt ilgāk, jo ir taču cilvēki, kuri strādā tikai vakaros. Informācija par parakstu vākšanas vietām un laikiem bija, taču plakāti nepiesaistīja cilvēku uzmanību un daudzi pat tos neievēroja,” domās dalījās rajona vēlēšanu komisijas sekretāre Līga Dzemido.
Komentāri