Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Roku spiež Mārtiņš Rubenis

Druva
23:00
17.05.2007
5
9lp Da Medala Mrubenim

DA Cēsu valsts ģimnāzijas skolniece

Ik pa laikam vajag apstāties, paraudzīties uz padarīto, gandarīti nopūsties un gūt stimulu, lai dotos uz priekšu ar vēl lielāku enerģiju. Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijā šāda pietura ir Pateicības diena, sveicot skolēnus, kuri strādājuši un sasnieguši augstus rezultātus. Ar darbu viņi spodrinājuši savu un skolas vārdu rajona un valsts līmenī. Pateicības dienas sarīkojums pulcēja olimpiāžu uzvarētājus, konkursu un zinātniski pētniecisko darbu laureātus, kā arī labākos skolas sportistus.

Mums bija īpašs gaidītais viesis, kuru ieraugot, ne viens vien acu pāris sajūsmā iemirdzējās. Kamaniņbraucējs Mārtiņš Rubenis, 20. ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks, 2006. gada labākā sportista titula īpašnieks, interesanta personība. Vakara gaitā viņš atbildēja uz skolēnu jautājumiem, stāstīja par sevi, sporta veidu, nedaudz arī atklājot noslēpumainās panākumu atslēgas būtību. Mārtiņš Rubenis ir komunikabls cilvēks ar neparastu dzīves uztveri un dinamisku skatījumu uz notiekošo. Taujāts par to, kurš pašlaik ir viņa sīvākais konkurents, Mārtiņš nedomājot atbildēja, ka par nopietnāko sāncensi uzskata sevi: ”Ja cilvēks tiek pāri pats sev, visi ceļi uz panākumiem ir atvērti.”

Kad apbalvoja labākos, ar sasniegumiem bagātākos skolēnus, viņi varēja demonstrēt savu rokasspiediena stiprumu arī pašam kamaniņbraucējam Mārtiņam Rubenim. Viena no laimīgajām bija Monta Vīņaude, kura, izstrādājot pētniecisko darbu kopā ar Agnesi Nagli, valsts zinātnisko darbu lasījumos veselības mācības sekcijā ieguvušas vienu no augstākajiem novērtējumiem. Monta atzīst, ka pateicības dienas ir ļoti vajadzīgas: ”Ir jauki redzēt, ka padarītais tiek novērtēts. Sumināšana stimulē turpmākajam darbam, rosina pilnveidoties un vēl uzlabot mācību rezultātus. Pateicības diena ir svētki, kas paliek atmiņā kā neaizmirstams un emocionāls brīdis.”

Monta piebilst, ka saņemt apbalvojumu no tik slavena sportista bijis liels gods. ”Ir ļoti patīkami sajust iedvesmojošu rokasspiedienu no cilvēka, kurš sevi pierādījis ne tikai valsts, bet arī pasaules mērogā.”

Pēc tikšanās ar Mārtiņu Rubeni varēja secināt, ka izcilais kamaniņbraucējs ir bez pārdabiskām spējām un supermena enerģijas avotiem. Visu viņš sasniedzis ar smagu darbu un milzu mērķtiecību. Šeit derētu pieminēt veco, labo atziņu, ka katrs pats ir savas laimes kalējs un viss ir iespējams, ja vien ļoti, ļoti vēlas. Tiem, kuriem panākumi nebirst kā no pārpilnības raga, Monta Vīņaude iesaka mācīties sevi iedvesmot, celt pašvērtējumu un nekad nepadoties pie pirmajām neveiksmēm: ”Vēloties veiksmi, vēlieties to arī citiem. Grūtākais ir prast priecāties par citu panākumiem. Visbeidzot – noticiet sev, un viss izdosies!”

Šādas pateicības dienas palīdz sajusties īpaši. Vienmēr ir patīkami, ka labi padarīto darbu kāds atzinīgi novērtē. Būsim radoši domājoši, strādāsim, un panākumi būs!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
13

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
26

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
93

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi