Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

„Saulgrieži” dejo divus gadu desmitus

Druva
23:00
18.05.2007
8

“Saulgriežu” dejotājs

Kalendārā 2007. gads. Cēsu kultūras centra deju kolektīvs „Saulgrieži” atskatās uz 20 nodejotiem gadiem.

1987. gadā TDA „Raitais solis” izcīnīja skaistu uzvaru deju skatē. Latvijas televīzijā rādīja Rutas Paulsones „Kāzu spēli”, bija balva – koncertbrauciens uz Vāciju. Atceramies, cik tas bija liels sasniegums, jo tolaik nevarēja vienkārši ielikt somā pasi un aizbraukt pāri PSRS robežai.

Tā paša gada rudenī „Raitā soļa” dejotāji un vadītāja Ruta Paulsone nolēma, ka jādibina vidējās paaudzes deju kolektīvs. Dejotāji bija kļuvuši pieredzes bagātāki, daudziem jāaudzina jaunā paaudze. Sākumā kolektīvam nosaukuma nebija. Pēc dažiem gadiem bijusī „Raitā soļa” asistente Regīna Grebežniece mūsu Rutiņai ieteica kolektīvam dot vārdu – „Saulgrieži”. Iepatikās, dejotāji nosaukumu pieņēma.

Šobrīd kolektīvs atskatās jau uz 20 kopā nodejotiem gadiem. Neticami! Šķiet, sākums bija vēl nesen. Tas bija reizē ar Atmodu, ar sarkanbaltsarkano karogu, festivālu Baltika. Vēlāk pavērās arī dzelzs priekškars, dejotāji izjuta citu tautu apbrīnu par cēlajām, par jautri un atraktīvi dejotajām latviešu dejām. Pirmie draugi Dānijā, kas deva spēku un vēlēšanos doties arī tālākos Eiropas ceļos uz Spāniju, Šveici, Itāliju, Franciju, Vāciju, Sardīniju un vēl, un vēl. Piedaloties „Eiropiādes” festivālos, iegūti jauni draugi. 2004.gadā, kad Eiropiādes galvaspilsēta bija Rīga, arī cēsnieki varēja vērot itāliešu, portugāļu un dāņu grupu uzstāšanos.

Pašu mājās šajos 20 gados izdejoti neskaitāmi koncerti. No 2000. gada katru februāri dejotāji no dažādām Latvijas malām tiekas jaukos sadancošanas svētkos „Muļķe sirds”, kur rāda dejas, kas atbilst koncerta nosaukumam.

Jubilejas koncertu „Saulgrieži” izdejoja 5. maijā Cēsu kultūras centrā. Piedalījās 22 tagadējie dalībnieki un 18 iepriekšējo gadu dejotāji. Divu stundu garumā tika rādīta skaista un krāšņa deju josta. Koncertu kuplināja tautas vērtes kopa „Dzieti” un draudzīgie kolektīvi no dažādām Latvijas vietām. Koncertā viesojās runas vīri no Čangalienas – Ķencis (Dzidra Kuzmane) un Pietuka Krustiņš (Māris Brasliņš). Kolektīvs godināja aizsaules ceļos aizsauktos dejotājus Normundu Lepu, Valdi Kalniņu, Kasparu Cilinski un ilggadējo koncertmeistari Ausmu Sīlīti.

Kolektīvā visus 20 gadus nodejojuši Maija Ēvele, Sniedze Lapiņa un Jānis Paulsons. Ļoti aktīvi darbojas tagadējā kolektīva prezidente Anda Grīsle. Kolektīva labā daudz dara Indra Tomiņa un Artis Ceriņš. Daudzi dejotāji “Saulgriežos” atraduši savas otrās mājas, jo viņiem šeit ir labi. Kopā izdzerts arī kāds rūgtāks biķeris. Tas ļāvis atkal nostiprināties un virzīties tālāk.

Ruta Paulsone uzrunā sacīja lielu paldies pamatsastāva dejotājiem par pacietību. Viņi atraduši laiku sagatavot garu koncerta programmu. Mīļš paldies tika teikts arī bijušajiem dejotājiem, kas ļoti patīkami atsvaidzināja koncertu ar sen neredzētām, bet skatītājiem un dejotājiem mīļām dejām. Šobrīd cilvēki daudz aizņemti savā tiešajā darbā, tāpēc tikšanās reizes priecē īpaši.

Gadu gaitā Cēsīs izveidojusies publika, cilvēki, kam patīk tautas dejas. Viņi priecājas par dejotāju veiksmi un jūt līdzi kļūmēm. Paldies arī viņiem, jo skatītāju bija daudz, viņi patiesi varēja priecāties par „Saulgriežu” izdejotajām senākām un jaunajām dejām.

„Saulgrieži” saka lielu paldies saviem atbalstītājiem un sponsoriem, ar kuru palīdzību izdevās jaukais jubilejas vakars.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
29

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi