Bijušajā atkritumu izgāztuvē Amatas novada “Konrādos” uzsākta rekultivācija.
Tā notiek atbilstoši Vides ministrijas nacionālajai programmai „Likumdošanas prasībām neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija”. Projekta īstenošanā sadarbojas Amatas novads un Cēsu pilsēta. Darbus veic uzņēmums “Valkas meliorācija”, kas uzvarēja konkursā. Amatas novada domes vadītāja Elita Eglīte pastāstīja, ka konkurence bijusi liela, pieteikumus ņēmušas 11 firmas, iesniegušas gan tikai četras: “Bija svarīgi izvēlēties uzņēmumu ar pieredzi šajā darbā un, šķiet, esam izdarījuši pareizo izvēli.”
“Valkas meliorācijas” darbu vadītājs Jānis Biezais atzina, ka par pieredzes trūkumu nevar sūdzēties, jo šī ir jau 20. rekultivētā izgāztuve. Uzņēmuma speciālisti piedalījušies arī Daibes poligona būvniecībā, veicot visus zemes un meliorācijas darbus. Rajonā rekultivēta Liepas pagasta izgāztuve, tagad uzņēmums strādā arī Nītaurē.
Atkritumu izgāztuvē “Konrādi” atkritumus glabāja no 1968. līdz 2003.gadam. Aptuvenā platība pieci hektāri, bet noglabāto atkritumu daudzums – ap pusmiljons kubikmetru.
“Šī ir, iespējams, vienīgā izgāztuve Latvijā, zem kuras tek strauts. Pirms 10 – 15 gadiem tas iekapsulēts dzelzsbetona caurulēs. Tās aizsērējušas un nefunkcionē, kā vajadzētu. Arī savienojuma vietas nebija blīvi noslēgtas, ūdenī ieplūda infiltrāts. Tagad blakus liekam jaunu caurteku, ko pagarinām, lai upīti varētu izvadīt cauri teritorijai bez piesārņošanās iespējas,” stāsta J.Biezais.
Rekultivācijas gaitā atkritumus sastums kompaktā kaudzē, pieblietēs un pārklās ar pusmetru biezu māla kārtu. Tā novērsīs ūdens caurplūdi, kas veicina ūdens sajaukšanos ar inflitrātu un tā nonākšanu dabā. Mālu pārklās ar melnzemes kārtu, iesēs zāli, tā nodrošinot lietus un sniega kušanas ūdeņu izskalojumus. Pēc rekultivācijas te būs droša un sakopta vide, kas iederas ainavā.
J.Biezais skaidroja, ka šādi tiek izpildītas ES direktīvas, kas nosaka, ka līdz 2009.gadam jārekultivē visas izgāztuves, kas neatbilst Eiropas prasībām. Latvijā aptuveni 70 procenti darba jau izpildīts, Vidzemes reģions ticis vistālāk, te rekultivēts aptuveni 80 procenti izgāztuvju.
Darbu kopējās izmaksas ir 470 tūkstoši latu, Amatas pašvaldība ņēmusi kredītu.
– Mūsu pašvaldībai tā ir liela summa, tāpēc šis ir vienīgais lielais projekts, ko šogad varam atļauties. Nav viegli izskaidrot iedzīvotājiem, ka šis darbs ir vissvarīgākais, jo vajadzību netrūkst. Daudz tika diskutēts par rekultivācijas nepieciešamību, bet, ja nebūtu to veikuši, vēlāk nāktos visu maksāt pašiem, tāpēc vajag izvērtēt akcentus, apzinoties arī to, ka esam dabai parādā,” atzina E.Eglīte.”
Pēc projekta īstenošanas 75 procentus projekta izmaksu atmaksās no Eiropas fondiem, 12,5 procentus segs valsts. Cēsu domes daļa ir apmēram 35 tūkstoši latu.
Rekultivāciju iecerēts pabeigt līdz septembrim.
Komentāri