Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Francijas garšu buķete Priekuļos

Druva
23:00
01.06.2007
2

Viesnīcas “Tigra” restorānā “Café Eifrata” šajā nedēļā strādā divi Parīzes “Gregoire Ferrandi” skolas studenti, apmeklētājiem piedāvājot nobaudīt īstu franču virtuvi.

Maija pēdējā nedēļā festivāla „Francijas pavasaris” laikā Latvijā norisinājās Francijas gastronomijas festivāls, un Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija arī “Cafe Eifrata” piedāvāja uzņemt divus franču pavārus. Deivids Piko un Tomass Gais ir “Gregoire Ferrandi”, vienas no prestižākajām pavāru augstskolām pasaulē, pēdējā kursa studenti, un darbs Latvijā viņiem ir savā ziņā eksāmens.

Visu nedēļu abi francūži strādāja kopā ar “Cafe Eifrata” pavāriem, lai apmainītos ar zināšanām, gūtu jaunu pieredzi. Ieguvējas ir abas puses, iepazīstoties ar abu valstu virtuves tradīcijām un noslēpumiem. Visu nedēļu restorāna viesiem piedāvāti ēdieni, kas gatavoti gan no Francijā tradicionālajiem, gan arī no Latvijas zemnieku sarūpētiem produktiem, ņemot vērā Francijas virtuves receptes un pieredzi. Ēdienkartē iekļauti gan restorāna šefpavāra Jāņa Sproģa pēc franču receptēm gatavoti ēdieni, gan tādi, kuru receptes izstrādājuši viesi no Francijas. Piemēram, cepta zobenzivs ar violeto kartupeļu biezeni, sojas mērci ar citronmētru un rožu ogām.

“Šis mūsu restorānam ir neatsverams ieguvums. Ferrandi augstskolas studentu izstrādātās receptes Francijā tiek pirktas par naudu, mēs tās saņēmām kā dāvanu,” stāsta viesnīcas mārketinga speciāliste Andra Magone.

T.Gais atzina, ka ir patīkami pārsteigts par latviešu vēlmi iepazīt franču ēdienkarti, kurā uzsvars likts uz garšu niansēm. “Prieks redzēt arī latviešu pavāru vēlmi uzzināt kaut ko jaunu, varbūt nedaudz netradicionālu, jo pasaulē ēdienu gatavošana kļūst arvien specifiskāka. Piemēram, populāra kļūst biomolekulārā tehnoloģija, kurā ēdienu pagatavošanai izmanto pavisam modernas tehnoloģijas, bet visam pamatā ir augsta produktu kvalitāte. Pat ja gadīsies slikts šefpavārs, ar labu izejvielu gala rezultāts būs labs.”

Franču topošie pavāri gandarīti par latviešu virtuvi, kurā izmanto arī netradicionālas idejas. A.Magone informēja, ka franču viesiem sagādāta iespēja nobaudīt gan žāvētu bebra gaļu, gan svaigu foreli. Franču studenti atzina, ka šīs ir tās lietas, ko viņi labprāt iekļautu Francijas restorānu ēdienkartē. Abi bija apmierināti ar norīkojumu strādāt Priekuļos.

“Braucām šurp, neko nezinādami par Latviju, tās cilvēkiem un virtuvi. Redzētais mūs patīkami pārsteidza, jo te dzīvo simpātiski un atsaucīgi cilvēki. Esam priecīgi, ka mūs norīkoja šurp, jo te ir pavisam cita dzīve nekā Rīgā,” teica D.Piko, piebilzdams, ka Latvijā ir daudz brīnišķīgu meiteņu.

“Cafe Eifrata” šefpavārs Jānis Sproģis, kurš arī šajā nedēļā piedāvāja vairākas franču receptes, atzina, ka vizīte ir abpusēji izdevīga: “Mums bija iespēja izzināt franču virtuves smalkums. Viņi ēdiena gatavošanu uztver ļoti nopietni, darot to nesteidzoties, ar īpašu izdomu un mīlestību. Mūsu klienti

vēl nav pieraduši, ka viņiem otrais ēdiens būtu jāgaida 40-50 minūtes. Francijā labos restorānos tas ir pierasti, un šīs skolas, kas ir viena no prestižākajām pasaulē, absolventi tiek sagatavoti darbam labākajos restorānos.”

Viesnīcas “Tigra” restorānā franču pavāri strādās vēl šodien, bet rīt Rīgā pie Kongresu nama notiks

gastronomijas festivāls, kurā ikvienam būs iespēja nobaudīt Francijas virtuves gardumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi