Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Krēsli no Cēsīm

Druva
23:00
04.06.2007
3

Nedaudz vairāk kā gadu Cēsīs strādā ražotne “Wenden furniture”. Bijušās autoremonta rūpnīcas noliktavas, kurās vēl no padomju laikiem glabājās dažādi lūžņi, tagad nepazīt. Vairāk nekā 40 strādājošie ražo ap 40 modeļu krēslus, ik mēnesi top apmēram 15 modeļi, kurus labprāt pērk Somijā, Zviedrijā, Lielbritānija, Vācijā, Austrijā, arī Igaunijā.

“Bija komanda un zināšanas, kā var uztaisīt sarežģītāko mēbeļrūpniecības produktu – krēslu. Sanācām astoņi kopā, sadalījām amatus, atradām investoru, paņēmām kredītu un sākām,” it kā nenopietni stāsta firmas direktore Madara Intenberga un piebilst, ka nekas nav darīts uz dullo, viss rūpīgi pētīts, plānots. Vadītāju komanda ir jauni cilvēki, kurā vecākajam 26 gadi. Pieredzi lielākā daļa komandas ieguvusi, strādājot krēslu ražotnē Jaunpiebalgā. Kopš marta “Wenden furniture” arī ir tās īpašnieki. Nerentablā ražotne, kurā nodarbināti vairāk nekā pussimts jaunpiebaldzēnu, pamazām kļūst konkurētspējīga. Tajā tiek ieguldītas lielas investīcijas. “Ar laiku

būs viena rūpnīca ar vienu nosaukumu. Jaunpiebalgā krēslus vairs neražos, iekārtas ir kalpojušas ilgāk nekā var iedomāties, vecākā ražota pirms 51 gada. Jaunpiebalgā tiks gatavoti galdi, skapji, bufetes, mēģinās arī gultas,” stāsta Jaunpiebalgas rūpnīcas direktors Normunds Brēmers.

Krēslu ražotāji uzsver, ka “Wenden furniture” stratēģija ir – “Ražots Latvijā”. No apaļkoka līdz krēslam. Krēsli tiek gatavoti no bērza, tā ir klasiska mēbeļu koksne, pietiekami cieta un plastiska. Ideāls materiāls. Jau no seniem laikiem ziemeļu zemju mēbeļu meistari izvēlējušies tieši bērzu. Tagad, kad cilvēkiem svarīgas ir tīras, nepiesārņotas vides vērtības, priekšroka tiek dota arī ekoloģiskām mēbelēm. Firmas vadītāji atklāj, ka nākotnē domāts mēbeles ražot arī no ozola.

Ik mēnesi Cēsīs tiek izgatavoti pieci līdz seši tūkstoši krēslu. Ražotāji pārliecināti – vieni no labākajiem Latvijā. Krēslu modeļus izstrādā konstruktors, klienti katalogā izvēlas paraugu, izvērtē, lai kaut ko pamaina. “Somijā mums ir trīs klienti, kuri savā starpā konkurē tirgū, pasūta gandrīz vienādus, tomēr nedaudz atšķirīgus krēslus,” stāsta Madara Intenberga. Lai iegūtu partneru uzticību, iekarotu tirgu, nepieciešams laiks. Normunds Brēmers atzīst, ka dažkārt no pirmā rokasspiediena līdz līgumam paiet gads. “Mūsu ražotie krēsli ir konkurētspējīgi. Ap 96 procenti saražotā tiek eksportēts. Bet, lai tos pirktu, pircējam jāzina, ka tādi vispār ir,” domās dalās direktors.

Lai iegūtu jaunus klientus, parādītu, ko spēj, “Wenden furniture” regulāri piedalās dažādās izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Piedalīšanās izstādēs nav lēts prieks, bet firmas vadītāji pārliecinājušies, ka šī nauda ir ieguldīta nākotnei. “Ja pērn oktobrī izstādē Ķīpsalā mūsu stends aizņēma 30 kvadrātmetrus, šogad būs 160. Mums ir ko rādīt. Rīgā būs firmas salons, kur varēs nopirkt visu, ko ražojam. Reklamēsim gan salonu, gan produkciju,” stāsta Madara Intenberga un piebilst, ka salons atvērts, lai ražotnē laiks nebūtu jāvelta mazajiem klientiem. Salonā pieņems arī individuālus pasūtījumus. “Cilvēki dzīvo labāk, grib dzīvot vēl labāk, viņi grib kvalitatīvas, ekoloģiskas mēbeles. Mums prieks, ka ir pircēji,” saka Normunds Brēmers.

“Wenden furniture” ir viss, lai ražotu krēslus, gūtu peļņu. Bet… tāpat kā gandrīz ikvienā ražotnē, trūkst strādājošo. Firmai ir laba sadarbība ar Cēsu 4.arodvidusskolu. Puiši te strādā praksē, mācās precizitāti un nopietnu attieksmi pret darbu. “Viņiem tā ir ļoti laba skola. Mūsu krēslu ražotne ir viena no modernākajām. Labākos galdniekus cenšamies noturēt. Amatnieku trūkst,” stāsta Normunds Brēmers un tūlīt piebilst, ka neviens ražotājs nespēj konkurēt ar pārspīlētajām algām celtniecībā, tāpēc arī ir kadru mainība. “Gatavu speciālistu nav. Jāmācās. Gan strādājošajiem, gan vadītājiem. Mēs visi nepārtraukti mācāmies,” uzsver Madara Intenberga.

Kāpēc uzņēmums saucas “Wenden furniture”? Ne uzreiz nosaukums bijis rokā. Gribējuši, lai būtu kāds pazīstams vārds. Kas gan kaimiņvalstīs zināmāks par Cēsīm – Wenden. Mēbeļu ražotāji pasmaida, ka viņi reklamē “Venden” ūdeni, bet ūdens ražotāji – viņus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
104

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi