Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Atbilst lielā sporta prasībām

Druva
23:00
12.06.2007
5

Priekuļu slēpošanas – biatlona trasē noslēdzas svarīgs darbu posms.

Paveikti divi nozīmīgi uzlabojumi, pirmkārt, izveidota ugunslīnija ar 30 mērķiem līdzšinējo 20 vietā. Tādējādi šautuve atbilst Eiropas prasībām, teorētiski te var rīkot arī lielas starptautiskas sacensības, piemēram, Eiropas čempionātu biatlonā. Cēsu olimpiskā centra rīkotājdirektors Gunārs Dumbris gan atzīmē, ka tik augsta līmeņa sacensību rīkošanā jāņem vērā arī vēl citas prasības. “Tomēr kārtīgs pamats šajā ēkā ielikts, vēl tik nepieciešams uzbūvēt pāris stāvus,” tēlaini paveikto raksturo G.Dumbris.

Otrs svarīgais darbs ir jauna pievedceļa izbūve, kas bija nepieciešama drošības dēļ. Līdz šim vienu un to pašu asfaltēto ceļu izmantoja gan mašīnas, gan sportisti – vasarā ar rolleriem, ziemā ar slēpēm.

“Bija nepieciešams to nodalīt. Tiesa, visu finansiālu apstākļu dēļ šogad paveikt nevarēsim, vēl jāuzbūvē tilts pāri upei un jauns stāvlaukums. To ceram realizēt nākamgad,” saka G.Dumbris.

Lai varētu izbūvēt jauno pievedceļu, nācies iziet cauri pamatīgiem birokrātijas džungļiem un, kā atzīst rīkotājdirektors, reizēm pat nolaidušās rokas, redzot, cik lēni viss virzās uz priekšu. Projekta izstrāde un tā saskaņošana ilgusi apmēram pusotru gadu.

Asfaltēšanas darbiem izsludināts konkurss, kurā ļoti rūpīgi izvērtēja visus piedāvājumus, jo trases virāžas izveidošana izejā uz šautuvi prasa īpašu pieredzi un precizitāti. Konkursā uzvarēja Smiltenes firma “8CBR”, kas šo uzdevumu veikusi atbilstoši prasībām, lai gan asfalta klājēji atzinuši, ka tik sarežģītu virāžu veidojuši pirmo reizi. Tomēr darbu vadītāji Mintauts Lukaševics un Valija Griestiņa kopā ar savu komandu veiksmīgi tikuši galā ar visiem sarežģījumiem.

Veikti arī vēl citi darbi. Izbūvēts 630 metrus garš ūdensvads ar sešām pieslēguma vietām, lai mākslīgo sniegu varētu sagatavot tieši trasē. Šo darbu darīja SIA “Otons” (rīkotājdirektors Modris Ģeņģergailis). Vēl iecerēts rekonstruēt transformatoru, kā arī īstenot trasē citus uzlabojumus.

“Izstrādāts ilgtermiņa plāns trases attīstībai, kurā prioritārā secībā iekļauti veicamie darbi. Diemžēl

valsts līmenī nacionālajām sporta bāzēm nav šādas ilgtermiņa programmas, tādējādi nav skaidrības, kādu finansējumu saņemsim nākamgad. Vienīgie stabilie finansētāji ir rajona padome un pilsētas dome, kas ik gadu palielina līdzekļus. Uz valsts institūcijām jāiet katru gadu un jāstāsta par savām iecerēm, lai varētu pretendēt uz naudu. Tas gan traucē, bet cenšamies darīt visu, kas mūsu spēkos,” saka G.Dumbris, piebilstot, ka atbalstu bāzei sniegusi arī Starptautiskā biatlona federācija, piešķirot četrus tūkstošus eiro un 20 mērķus.

Paveikto Priekuļos atzinīgi novērtē sportisti un treneri, tāpēc bāze ir noslogota. Trenējas Latvijas sieviešu biatlona izlase, nākamnedēļ treniņus sāks vīri, vēlmi trenēties izteikuši arī citu pilsētu biatlonisti. Savs laiks atvēlēts Cēsu sporta skolas audzēkņiem. Pašreizējais izlases sastāvs liecina, ka tieši Priekuļos izaugusi teicama biatlonistu maiņa, jo lielākā daļa valsts labāko biatlonistu ir mūsu rajona pārstāvji. Ilmārs Bricis, Jānis Bērziņš, Kaspars Dumbris, Edgars Piksons, Gerda Krūmiņa, Līga Glāzere ir tie, kuri veido izlases pamatkodolu, tāpēc bāzes apsaimniekotājiem jāstrādā, lai sportisti savā laukumā varētu iespējami labāk sagatavoties nākamajai sezonai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi