Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Jaunpiebalgas mākslas skolā

Druva
23:00
14.06.2007
24
7lp Izlaid

Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolas profesionālās ievirzes izglītības programmas „Vizuāli plastiskā māksla” pirmajā izlaidumā deviņi audzēkņi aizstāvēja diplomdarbus un skolas apkārtnē iestādīja koku. Diplomdarbu vadītājas ir Zanda Liedskalniņa, Maija Apsīte un Sandra Strēle.

Jaunpiebalgas vidusskolas direktore Ulla Logina atgādināja, ka skolas sākums meklējams 1993.gadā mākslas pulciņā. Pēc vairākiem gadiem skolotājai Sandrai Strēlei piepulcējās palīgi –Zanda Liedskalniņa, Maija Apsīte, Talita Rozenblate. Skolotāja Sandra atceras, ka dabūt apstiprinājumu programmai nebijis viegli. Bija jāvienojas arī ar mūzikas skolas pedagogiem, lai tie ņem savā paspārnē. Senāk skolas tika nosauktas pirmo skolotāju vārdā. Arī tagad gaisā virmo nosaukumi – Sandras skola, Strēļu skola, Kārļa Miesnieka skola, Gaismas skola…Lai arī kādu nosaukumu apstiprinās, mākslas skolai jau ir sava vieta Jaunpiebalgā, kurā krāsas, gaisma, emocijas ir tās sabiedrotie.

Ieva Misiņa, kuras diplomdarbs no stikla un līmplēves „Taureņi vējā” bija izvietots pagasta padomes vestibilā, aizstāvēšanā teica: ”Centos panākt spilgtas krāsas un izteiktas formas. Man taureņi ir gaišuma un brīvības simbols.”

Rasa Ontužāne tēmā „Pavasaris” apvienojusi zināšanas un prasmi, klasiskās glezniecības un autortehnikas paņēmienus. Zīmējums, krāsa, forma, līnija, faktūra apvienojas Rasas darbā. Rasa sacīja paldies vecākiem, kas devuši iespēju dzīvot laukos. Vērojot dabu, radušās idejas par ziediem, kokiem un putniem.

Laura Bārdiņa tēmā „Nakts” parādījusi noslēpumaino un skaisto. „Gleznošana ir mans fantāzijas lidojums, kas apstājas, lai atpūstos uz papīra un vēlāk atkal paceltos domās un asociācijās,” sacīja Laura, kuras darbā ir trīs galvenie tēli – mēness, putni un koks.

Inga Kalniņa savos darbos izmantojusi caurviju elementu – sauli un diplomdarbu nosaukusi „Ar saules sajūtu – mājās”. ”Saule simbolizē radošu garu, tā dod dzīvības spēkus, gribu un nepieciešamību sevi īstenot,” raksturojot savas gleznas, vērtētājiem teica Inga.

Zandas Misiņas diplomdarbā jūtams mīļums pret dzimto Piebalgu, vecmāmiņas Mildas Misiņas (1929.-2003.) dzīvi un latvisko lauku sētu „Lejniekiem”. Grafiskie rakstu zīmējumi ņemti no vecmāmiņas pierakstu burtnīcas „Tautiešam apsolīju raibus cimdus vakarā”. Milimetru papīrs, tušas pildspalvas un apbrīnojamā Zandas pacietība.

Kristīne Guņko, aizkaru dizaina salonā strādājot, diplomdarbā veidojusi bukletu – „L-DEKO” – loga dekoratīvais elements. ”Izteiksmīga arhitektoniska forma pieprasa tikpat māksliniecisku risinājumu romiešu žalūzijām, markīzēm, vienkārši brīvi krītošiem aizkariem… Dažādu audumu kombinācijas palīdz interjeram piešķirt dekoratīvus efektus un dažkārt pat radikālus risinājumus. Telpa bez auduma izmantošanas faktiski nav iedomājama,” savu darbu pamatoja Kristīne.

Eva Matīsa diplomdarbā „Krāsas un emocijas” uz zīda attēlojusi visas četras dabas stihijas – zemi, ūdeni, gaisu, uguni. „Katrs otas vēziens audumā ietriepa vienu zelta pavedienu no manas dvēseles un emociju pasaules,” par veikumu stāstīja Eva.

Egijas Posses diplomdarbs „Gaisma” pārsteidza ar starojošu daiļumu, ar lielo formātu. Egija darba aizstāvēšanas reizē uzsvēra galveno: „Gaisma aizdzen draudīgo tumsu, kas var radīt bailes. Tā sakārto haosu, kas saistās ar tumsu. Gaisma pieder visiem! Baudiet to!”

Jāņa Rozentāla diplomdarbs ir veltījums Jaunpiebalgas pagasta futbola komandas vizuālā tēla veidošanai. Jānis saka: „Man ir prieks un gandarījums par paveikto, jo redzu reālu iznākumu. Tagad varēšu skriet pa futbola laukumu ar T- kreklu, kura zīmējums ir paša izlolots.”

Pēc diplomdarbu aizstāvēšanas sākās svinības. Diplomu izsniegšana, ziedi skolotājiem, vecākiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
97

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
112

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi