Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Mazās draudzes lielā jubileja

Druva
23:00
13.08.2007
5

Lodes – Apšu luterāņu baznīcas draudze svētdien svinēja savu 470 gadu jubileju.

Svētku dievkalpojumā līdz ar Lodes, Skujenes un Vecpiebalgas mācītāju Andri Krauliņu piedalījās arī Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags, Cēsu prāvests Ziedonis Kārlis Varts un Cēsu sv. Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs.

Arhibīskapa viesošanās Lodes draudzē bija ļoti nozīmīgs notikums, un visi pārpildītās, izpušķotās un karstās baznīciņas apmeklētāji ar interesi klausījās viņa sprediķī, kurā arhibīskaps uzsvēra, ka vērtīgas ir tikai tās lietas, kas sevi laika gaitā pierādījušas kā noturīgas – kā šī baznīca un visa Lodes draudze. Mācītājs A.Krauliņš pastāstīja, ka šī bija J.Vanaga pirmā viesošanās Apšu baznīcā, kopš viņš pilda augsto amatu.

Gaidot draudzes un baznīcas jubileju, lai svētki pienāktu skaisti un patīkami, tiem gatavojās kopš gada sākuma. Par godu nozīmīgajam notikumam baznīca tikusi pie jauna altārgalda, ko svētku dievkalpojumā iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags.

Pēc dievkalpojuma viesi tika lūgti uz Nēķina muižu, kurā pagasta vēsturniece Spodra Ergarde pastāstīja par baznīcas un draudzes vēstures gaitām 470 gadu garumā: „Lutera mācība līdz Taurenei atnāca 1537. Tā izrādījās dzīvotspējīga un stipra. Un līdz ar šo mācību atnāca arī baznīcas latviskā kultūra, jo gan Bībelei, gan sprediķiem, gan baznīcas dziesmām un lūgšanām bija jāskan latviešu valodā. Garo gadu laikā draudze pieredzējusi daudz – arī okupācijas gadus, kad baznīca tika noliegta. Tomēr arī šos gadus tā pārdzīvoja, un pēdējā laikā draudze kļūst arvien plašāka – kristīties un arī iesvētīties nāk veselām ģimenēm – pat veci cilvēki. Ceru, ka pēc 30 gadiem, kad tiks svinēta 500 gadu jubileja, draudze būs vēl daudz plašāka.”

Vēsturiskais ievads tupinājās ar bagātīgu mielastu, kura laikā jubilārus – Lodes draudzi un tās mācītāju – sveica kaimiņu draudžu pārstāvji un pašu draudzes locekļi. Savukārt mācītājs A.Krauliņš neskopojās ar pateicības vārdiem visiem tiem, kas vairāku gadu garumā palīdzējuši Lodes draudzei.

Skolotāja Inga Blauberga, ar kuras palīdzību tapušas vēstures planšetes, pastāstīja par ieceri apkopot albumā visus savāktos materiālus par Lodes draudzes vēsturi: „Pagaidām vērtīgie materiāli glabājas pie Spodras Ergardes vienkāršā kartona kastē. Nolēmām, ka jāizveido albums, ko novietosim pagasta muzejā, lai tas visiem būtu pieejams.” Savukārt mācītājs A.Krauliņš pastāstīja, ka nesen no iedzīvotājiem atgūtas vairākas vecas baznīcas grāmatas: „Saņēmām atpakaļ pat 1880. gadu grāmatas. Mēs un

arī citas draudzes būtu ļoti priecīgi, ja iedzīvotāji, kam vēl šādas grāmatas ir mājās, atdotu tās savām baznīcām. Mums nav svarīgi, kādā ceļā tās pie viņiem nonākušas. Tāpat ir ar baznīcas inventāru.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi