Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Jauna asfaltbetona ražotne Valmierā

Druva
23:00
14.08.2007
5

Guntis Vīksna, Valmieras Liesma – speciāli Druvai

Vidzemes asfaltbetona ražošanas tirgū iesaistās jaudīgs un moderns jaunpienācējs – SIA Limbažu ceļi. Jau pārbaudes režīmā uzņēmums darbina savu jauno asfaltbetona ražotni Valmierā, Mūrmuižas ielā. Vietējiem ceļu būvētājiem un remontētājiem vairs nebūs pēc asfalta masas jābrauc uz Smilteni, Cēsīm vai pat Rīgu – i ērtāk, i varēs uzreiz sagatavot pietiekami lielu apjomu. Sīkāk stāsta SIA Limbažu ceļi valdes priekšsēdis Andris Garklavs.

– Kāpēc limbažnieki jauno asfaltbetona bāzi uzbūvējuši Valmierā?

– Pirms gadiem desmit, lai aktīvi darbotos mūsu nozarē un varētu pretendēt uz nopietniem pasūtījumiem valsts ceļu tīklā, viena no prasībām bija spēja pretendentiem pašiem ražot ne mazāk kā 50 tonnu asfaltbetona stundā. Toreiz modernizējām savu asfaltbetona rūpnīcu un šo ražību panācām. Taču prasības aug — valsts galveno ceļu būves un remonta darbos nu jābūt jaudai jau 100 tonnām stundā un dienā jāspēj objektā iestrādāt 800 — 1000 tonnu asfaltbetona. Šiem nosacījumiem atbilst visas no jauna Latvijā celtās rūpnīcas. Bijām spiesti noraudzīties, kā turpat blakus Via Baltica strādā citas kompānijas, nevarējām pat pretendēt uz partnera vai apakšuzņēmēja statusu vērienīgos un finansiāli iespaidīgos projektos. Kad parādījās iespējas izmantot Eiropas fondu naudu ražošanas modernizācijai, arī mēs, smagi strādājot, uzrakstījām savu projektu un piedalījāmies konkursā. Laikus jau bijām sameklējuši zemi būvniecībai Limbažos, taču, kad jau bijām noslēguši ar Latvijas investīciju atbalsta aģentūru līgumu par atbalsta saņemšanu jaunas asfaltbetona ražotnes būvei, radās juridiskas problēmas zemes jautājumā. Labi, ka izdevās ātri sameklēt jaunu variantu – Valmierā. Atradām gan atbilstošu vietu, gan ieinteresētus darījuma partnerus. Patlaban nomājam 1,4 hektārus un ceram, ka ar laiku ražotnes teritoriju iegādāsimies īpašumā.

– Cik jaudīga būs jaunā asfaltbetona rūpnīca?

– Latvijā tiek uzstādītas vairākas šīs vācu firmas Benninghoven asfaltbetona ražotnes. Mūsējai ražotāja noteiktais darba ražīgums ir 160 tonnu asfaltbetona masas stundā, ja materiāla mitrums 4,5%. Reālais ražīgums būs 120 — 130 tonnu stundā.

– Cik lielus līdzekļus nācās ieguldīt projekta realizācijā?

– Pašas rūpnīcas izmaksas ir nedaudz vairāk par miljonu latu. Kopā ar zemi, projektēšanu un komunikāciju izbūvi varētu būt ap 1,6 miljoniem. Līgums paredz, ka apmēram 560 tūkstošus atmaksās Eiropas fondi. Mūsu uzņēmumam tas ir nopietns atbalsts un labs stimuls attīstībai, kas dod lielāku konkurētspēju un papildu iespējas tirgus apgūšanai. Tagad jau varam būt solīds partneris ne vienā vien nopietnā ceļu būves projektā. – Cik ātri tikāt galā ar ražotnes būvniecību?

– Sākām maijā, vēl atlicis saskaņot dažus dokumentus, iekārta ir kaujas gatavībā. Strādājām galvenokārt paši, tikai iekārtu montāžu vadīja pārstāvis no Vācijas, bet speciālajos elektroinstalācijas darbos palīdzēja Valmieras firma Vidzemes energoceltnieks.

– Visizdevīgākā pozīcija rindā pēc Limbažu ceļu ražotā asfaltbetona, protams, pašiem valmieriešiem, bet kā būs ar kaimiņiem? Vai arī cēsniekiem būs kāds labums no jaunās rūpnīcas?

– Protams. Asfaltbetona ražotnei taču jāstrādā un sevi jāatpelna, tāpēc jebkurš klients, arī no kaimiņiem cēsniekiem, būs gaidīts. Šodien aizvest asfaltbetonu pat 50 kilometrus taču nav nekādu problēmu!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi