Nedēļa Latvijā
Grūtupa skandāls. Iespējami noklausītās tieslietu sistēmas pārstāvju un ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa telefonsarunas, kas publiskotas grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”, varētu būt lielākais tiesu sistēmas skandāls Latvijas vēsturē, tādu viedokli aģentūrai LETA izteicis Eiropas Kopienas tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš norādījis, ka citur pasaulē, ja apstiprinātos ierakstīto sarunu autentiskums, vainīgajām personām iestātos disciplinārā vai arī kriminālā atbildība. “Šāda veida valsts izmantošana privātās interesēs nepaliek nesodīta,” sacījis tiesnesis.
Valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ministru prezidents Aigars Kalvītis – no komentāriem grāmatas sakarā atturējās. Valsts prezidents izteicies, ka pašlaik tā ir tikai “daiļliteratūra un literārs darbs”, kas varētu kļūt par bestselleru, atzīstot, ka iespējamajām tiesiskām sekām šajā gadījumā jānāk no prokuratūras. A. Kalvītis sacījis, ka komentārus par iespējami noklausītajām sarunām sniegs tikai pēc informācijas saņemšanas no tiesībsargājošajām institūcijām.
Reizē ar grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” izdošanu, tās priekšvārda autors un izdevniecības vadītājs, žurnālists Lato Lapsa Ģenerālprokuratūrai nodevis materiālus, kuros atrodami, iespējams, ilgstoši noklausītu tieslietu sistēmas darbinieku telefonsarunu atšifrējumi. Ja tie izrādīsies autentiski, sekas varētu būt līdzīgas granātas sprādzienam valsts tieslietu sistēmā, jo jau grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi var radīt aizdomas par “pareizo” tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, “pareizu” spriedumu gatavošanu – pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c., ziņo LETA.
Kā informē masu mediji, iespējamās advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas noklausītas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti klajā nākušajā grāmatā.
Pastu glābs, ietērpjot bankas ādā. Pasta skandālam, kas ilga vairākas nedēļas, šķietami atrasts risinājums – piesaistot stratēģisko partneri, izveidos jaunu uzņēmumu Pasta banku. No Latvijas pasta nodalīs pasta nodaļu tīklu un maksājumu pakalpojumu dienestu, kas tiks ieguldīti jaunveidojamajā uzņēmumā, ieceri skaidro Satiksmes ministrija.
Valdība atzinusi, ka preses izdevumu piegāde iekļaujama universālajā pasta pakalpojumā. Tagad tikai jāsakārto likumiskā puse, lai valsts universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensēšanas mehānisms sāktu darboties ar 2008.gadu.
Savukārt Sakaru arodbiedrība un Latvijas Pasta vadība trešdien vienojās, ka pastnieku streiks nenotiks, jo algas, kaut nedaudz, bet palielinās.
Pasta problēmas aktualizēja Sakaru arodbiedrības streika draudi. Daļa pasta darbinieku saņem 120 latu lielu algu. Arodbiedrība solīja organizēt streiku, ja tās nepaaugstinās vismaz līdz 250 latiem. Latvijas Pasts aizvadītajā gadā strādājis ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem – 3,2 miljonu latu zaudējumus radīja preses abonēšana un piegāde, kā arī nerentablās pasta nodaļas.
Augusts sagādājis ne tikai skandālus, bet arī patīkamus pārsteigumus. Pie kādas mājas Gulbenē izaugušas astoņas saulespuķes, kas gandrīz sasniedz divstāvu ēkas augstumu, bet puķes kāta resnums – koka apkārtmēru. Saimniece pārsteigta, ka no vietējā veikalā pirktām sēklām izauguši tādi brīnumi.
Nedēļa pasaulē
Bušs par Irāku. ASV prezidents Džordžs Bušs gatavojas paziņot par Irākā izvietotā militārā kontingenta pakāpenisku samazināšanu, taču tā ievērojami atpaliek no līmeņa, kuru pieprasa Buša kritiķi Kongresā, ziņo LETA. Iespējamā paziņojuma mērķis, ar kuru Bušs varētu nākt klajā nākamajā mēnesī, ir mazināt sabiedrības spiedienu, pieprasot straujāku ASV kontingenta samazināšanu, vēsta “The New York Times”. Kāda amatpersona esot izteikusies, ka ar paziņojumu par pakāpenisku amerikāņu karavīru skaita samazināšanu no nākamā gada sākuma, administrācija cer panākt atbalstu saviem plāniem, kuri ļautu ASV klātbūtni Irākā saglabāt vismaz līdz Buša prezidentūras beigām.
Austrālija ir gatava sākt sarunas par urāna piegādi Indijas atomelektrostacijām. Tā informē portāls “Ria Novosti”. Indija nav parakstījusi līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, taču Austrālija ir gatava piegādāt urānu, ja Indija piekritīs stingriem noteikumiem drošības jomā, paziņojis Austrālijas premjerministrs Džons Hovards. Jūlijā Indija saskaņoja sadarbības noteikumus kodolenerģijas izmantošanā ar ASV. Tas ļauj Indijai izkļūt no sankciju režīma kodolenerģijas jomā, kas ieviests kopš kodolieroča izmēģinājuma 1998.gadā. Saskaņā ar vienošanos, Indija varēs sākt ārvalstīs iepirkt reaktorus, aprīkojumu un AES degvielu. Taču, lai vienošanās ar ASV stātos spēkā, Indijai par drošības garantijām jāvienojas arī ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru un kodolenerģijas piegādātāju valstu grupu, kurā bez ASV ietilpst Austrālija un Krievija. Vienošanās jāapstiprina arī ASV Kongresam.
Somija sāk apdomāt dalību NATO. Izvērtējot savu aizsardzības politiku un ņemot vērā pēc aukstā kara notikušās ģeopolitiskās izmaiņas, mūsu netālie ziemeļu kaimiņi nolēmuši izskatīt iespēju pievienoties NATO, paziņojis premjerministrs Mati Vanhanens. Apdomāšanās laiks nebūs īss. Komisija, kurā pārstāvēta prezidenta kanceleja, kā arī Ārlietu, Aizsardzības un Finanšu ministrijas, savu slēdzienu parlamentam iesniegs nākamajā gadā, tā sacījis Vanhanens, ziņo LETA.
Somija, kurai ar Krieviju ir 1300 kilometru gara robeža, ievēro militāro neitralitāti. Lai gan vairums somu iestājas pret dalību NATO, daudzi politiķi uzskata, ka Somijas neitralitātes politika ir novecojusi. 1995.gadā Somija pievienojās Eiropas Savienībai un piedalās arī NATO programmā “Partnerība mieram”. Aptuveni 750 somu karavīru piedalās ANO operācijās Kosovā, Bosnijā – Hercegovinā un Afganistānā.
Somija pēc Otrā pasaules kara galvenokārt attīstījusi sauszemes spēkus, jo baidījusies
no PSRS iebrukuma. Šāda veida bruņotajiem spēkiem ir grūti piemēroties mūsdienu militārajiem draudiem.
Kamēr valstu galvas risina globālas problēmas, kādas Itālijas pilsētiņas mērs nolēmis palīdzēt iedzīvotājiem cīnīties ar lieko svaru, ziņo BBC. Katram, kas mēneša laikā novājēs par trim kilogramiem, izmaksās 50 eiro, bet ja piecu mēnešu laikā izdosies šo svaru saglabāt vai samazināt, būs vēl papildu atlīdzība – 100 eiro. Šāda ideja pilsētas galvam radusies, pašam cīnoties ar paaugstinātu svaru.
Komentāri