Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

“Ozollapa” iezīmē pilsētas dabas parka robežas

Druva
23:00
27.09.2007
2

Divus gadus pastāv Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskais parks. To izveidoja, lai novērstu kultūrvēsturiskās un dabas vides degradāciju, lai saglabātu nākamajām paaudzēm, veicinātu teritorijas līdzsvarotu attīstību, izvērstu izglītības un pētniecības darbu, veicinātu iedzīvotāju rekreācijas iespējas un tūrisma attīstību. Līdz šim parks bija iezīmēts tikai uz kartēm, bet sabiedriskā grupa “Ozollapa” spērusi pirmo soli, lai teritoriju iezīmētu arī dabā. Saņemot atbalstu Nīderlandes fonda “KNHM” un Cēsu domes izsludinātajā konkursā “Idejas īstenojas”, uzstādīta zīme, kas iezīmē parka robežu.

“Šī teritorija ir īpaša, tajā var sajust visas Latvijas dvēseli. Te labi jūtams vēstures, kultūras un mākslas sakausējums, te valda īpaši radoša aura. Tāpēc kopā ar Juri Bergu domājām, kā šo vietu darīt pazīstamāku. Nāca šis konkurss un, pateicoties diviem jauniešiem, kuri mūsu ieceres realizēja projektā, varējām saņemt atbalstu un finansējumu. Šī teritorija ir īpaša ar savu vienreizējo harmoniju, te cilvēki var pastaigāties, atpūsties no ikdienas skrējiena, varētu pat teikt, ka šo vietu var baudīt kā dzeju,” atzina viena no idejas autorēm Inese Ciekure.

Cēsis ir tūristiem iemīļota vieta, šo pilsētu apmeklē, lai redzētu kultūrvēsturisko mantojumu, apvienojot ekskursiju ar atpūtu. Tūrisma profesionāļi atzīst, ka pilsētā trūkst atpūtas objektu vai arī tie nav apzināti un par tiem trūkst informācijas. Lai orientētu apmeklētāju plūsmu arī uz šo objektu, nepieciešamas norādes par parkā esošajām dabas vērtībām un kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Piemiņas zīmes atklāšanas brīdī piedalījās Cēsu 2.pamatskolas un Cēsu meža skolas audzēkņi, sniedzot gan muzikālus priekšnesumus, gan skandējot novadnieka Eduarda Veidenbauma dzeju.

Domes vides speciāliste Inta Ādamsone pastāstīja par Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka izveidi. Tas aizņem 767 hektārus lielu teritoriju, un pašvaldībā apstiprināti saistošie noteikumi “Par Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka aizsardzību un uzturēšanu.”

Tajos esam akcentējuši dabas vērtības, kas sastopamas šajā teritorijā. Paldies domu biedru grupai “Ozollapa”, kas pievērsusi sabiedrības interesi parka teritorijai. Ceram, ka sabiedrības atbalsts turpināsies un kopā šo vidi izveidosim skaistu un pašiem tīkamu,” norādīja I.Ādamsone.

Piemiņas zīmes projektu un pašu zīmi izstrādājis Cēsu mākslas skolas direktors Vilnis Kļaviņš kopā ar savu dēlu Jāni. Tās izgatavošanā izmantots ozols un, kā atzina V. Kļaviņš, ja cilvēki ļaunprātīgi necentīsies šo zīmi nopostīt, tai vajadzētu saglabāties vairākus gadu desmitus. I. Ciekure pastāstīja, ka zīmes projekts ir pašvaldībā, tas ļaus izgatavot un uzstādīt zīmes arī citās vietās, iezīmējot Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka teritoriju. Uz robežzīmes attēlota ozollapa, kas ir vispārzināms īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apzīmējums.

Domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks atzina, ka sabiedrības līdzdalība teritorijas labiekārtošanā un saglabāšanā ir ļoti svarīga: “Nav nepieciešami milzu darbi, mērķi var sasniegt, virzoties pa maziem gabaliņiem. Galvenais, lai būtu idejas, kā uzlabot vidi. Un svarīgi jau paveikto, labiekārtoto nepostīt, arī tas būs pozitīvs solis,” atzina J. Sirlaks.

Grupas “Ozollapa” veikumu atzinīgi novērtēja arī domes projektu vadītāja Sandra Capare, uzsverot, ka visi projekti, kas saņēmuši atbalstu konkursā “Idejas īstenojas”, ir pilsētai svarīgi. Viņa arī uzvēra, ka konkurss būs arī nākamgad, aicinot aktīvistus turpināt iesākto. I. Ciekure norādīja, ka viņiem ideju netrūkst, grupa ir gatava savas ieceres piedāvāt arī nākamā gada konkursā: “Mums ir ideja Liepu ielā izveidot Latvijā pirmo liepu dārzu, kurā augtu visdažādāko šķirņu liepas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
115

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
24
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
16
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi