Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Mūzika un māksla Dzejas dienās

Druva
23:00
28.09.2007
5

Tā nav ”plika” dzejas kompozīcija. Tas ir patiess sirds gabals.

Šādu režijas mākslas rokrakstu, pārliekot dzeju no grāmatu lappusēm uz skatuves, ievērojuši dažādu paaudžu cēsnieki. Šis rokraksts pieder skolotājai, režisorei Inesei Lācei. Atzīmējot dzejnieka Eduarda Veidenbauma 140. dzimšanas dienu, Inese Lāce kopā ar Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēniem izveidojusi literāri muzikālu uzvedumu ”…pie spieķa skāries…”, kurš šonedēļ pirmizrādi piedzīvoja Dzejas un grāmatu dienās Cēsīs.

Pirmizrādei izraudzītā lielā Cēsu kultūras centra zāle izrādījās par mazu, daļa skatītāju palika un stāvēja kājās, bet daļa pameta kultūras centru cerībā, ka E.Veidenbaumam veltītais uzvedums tiks atkārtots.

Ineses Lāces rakstītais scenārijs un uzvedums veidots, zinot, ka skatītāju vidū pārsvarā būs skolu jaunieši, vecāko klašu audzēkņi, kuriem Veidenbauma dzeja ir obligāti lasāmās literatūras klāstā. Uzvedums sākas ar skolēnu skepsi pret visu obligāto. Jaunieši darbojas paštēlā, atklāti parādot skolotājiem pazīstamo, neieinteresēto attieksmi pret latviešu literatūras klasiku, tai skaitā pret klasiķi Veidenbaumu.

Režisore izrādes saturā ielikusi daudzas gudras, mūsdienīgas izpausmes, kas pirmizrādes publikai lika klusumā sastingt, ieklausoties klasiķa dzejā un dziesmu vārdos, vai arī dziesmu izpildījumam līdzi dzīvojot, pārtraukt izrādes gaitu ar kvēliem aplausiem. Inese Lāce, pati būdama latviešu valodas un literatūras skolotāja, šķetinājusi mīklu – kā skolās mūsdienās pasniegt pirms vairāk nekā simts gadiem sacerēto dzeju, kas ne tikai 19. gadsimtā rakstītas latviešu, Tērbatas studentu kladēs, bet bijusi svarīga veselām piecām latviešu paaudzēm. Ikviens to pazīst, piemēram, skanot Jura Kulakova dziesmām ar Veidenbauma vārdiem. Inese Lāce ir pārliecināta, ka arī 21. gadsimtā talantīgais dzejnieks ir saprotams un var kļūt tuvs ar visu savu pesimismu un dzērājdziesmām, ar vēlmi ”pasargāt latvieti no dzīves pārestībām”, vēlmi modināt latviešos pašapziņu. Izrādē vilktas tik spilgtas paralēles no sabiedriski politiskajām norisēm Veidenbauma laikā un tagad – pēc 140 gadiem, ka top neomulīgi. To šodien vēsta kaut vai viena no slavenākajām Veidenbauma dzejas rindām – ”… par tiesnešiem cienīgi blēži tur sēž…”

Vienā cilvēkā, jaunībā mirušā dzejniekā, var ieraudzīt vairākus. Laikmetiem mainoties, kāds no tiem ņem virsroku, piemēram, tagadējo skolēnu vecākiem skolās Veidenbaums tika pasniegts kā revolucionārs. Inese Lāce šodienas skatītājiem piedāvā četrus dzejnieka tēlus, kurus uzvedumā arī attēlo četri ģimnāzisti.

Otrā izrāde iecerēta nākošnedēļ, dzejnieka jubilejas atceres sarīkojumā Liepas kultūras namā. Cēsu Valsts ģimnāzijas radošā grupa jau saņēmusi vairākus citus aicinājumus uzstāties.

Šogad Dzejas dienās, kuru organizēšanā Cēsīs apvienojusies centrālā bibliotēka un kultūras centrs, saņemts Valsts Kultūrkapitāla finansējums, pievienojusies ne vien valsts ģimnāzija, arī mākslas skola. Kultūras centrā skatāma skolēnu darbu izstāde – gleznojumi, kuru radīšanai par pamatu bijušas E.Veidenbauma slavenākās dzejas rindas. Cik tajās ir dažādas noskaņas, liecina bērnu izraudzītās krāsas no gaišiem padebešiem kā balti gulbji un dzīvespriecīgiem tēliem, kad pļāvās maijmēness, līdz tumši melniem, kuri drūmi vēsta – virs zemes nav taisnības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
114

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi