Ceļa Līgatne – Nītaure malā pretējās pusēs iegriezties aicina norādes uz mājām “Bajāri” un “Dūriņas”. Abu saimniekiem līdz lielajam ceļam simts metri.
Tieši cauri “Bajāru” pagalmam ceļš aizvijas tālāk uz vēl sešām mājām. “Tas ir pagasta ceļš, nav bēdu, tiek uzturēts, ziemā vienmēr iztīrīts,” stāsta saimnieks Guntis Jansons. Svešie te braucot reti, kaimiņi solīdi, vienmēr
cauri pagalmam piebremzē. “Gadās jau arī, ka kāds svešinieks pagalmam cauri izlido, riteņi pie zemes neturas. Labi, ka tādi te brauc reti. Vasarā, protams, aiz katras mašīnas paliek putekļu mākonis, neko darīt,” vasaru atceroties, saka saimniece Velta Jansone un piebilst, ka, tā kā vistas saimniecībā netur, nav jāuztraucas, ka kādu dējēju varētu sabraukt, bet, ja uz ceļa gadās
govslops, šoferi ar bijību piebremzē. “Bajāri” ir lopkopības saimniecība ar pāri par 30 liellopiem, bet vaļaspriekam turpat pagalmā ganās pāris aitas un četras kazas.
Kaimiņiene Ilze Grosfogele no “Dūriņām” zina stāstīt, ka tikai padomju laikā ceļš ierīkots cauri pagalmam, agrāk tas metis līkumu. Laikam jau gribēdami, lai taisnāks, palaiduši cauri pagalmam. Viņa atguvusi mammas īpašumu un atgriezusies mājās no Rīgas. “No lauksaimniecības saprotu tik, cik izlasu žurnālos. Piemājas dārziņā viss izaug,” saka Ilze Grosfogele un piebilst, ka dzīvē jau nekur tālu pasaulē prom nav bijusi, un daudzi cēsnieki viņu meitas uzvārdā Priedīte labi zina.
“Padomju laikā manu māju sauca “Durņas”. Man izdevās arhīvos atrast, ka 19.gadsimtā mājvārds vāciski rakstīts “Durin”, un tās tagad ir “Dūriņas”,” par savām mājām stāsta Ilze Grosfogele, bet par tiem simts metriem no lielā ceļa piebilst: ”Ziemā problēmu gana. Vai nu tīri pats, vai maksā pašvaldībai. Kāda kurā ziema iegadās, ja sniega sega maza, tīrītāju nevajag.”
Abu māju saimnieki ikdienas gaitās novērtē, ka līdz pagasta centram vien daži kilometri. Līgatnes – Nītaures ceļš, ko apkārtējie sauc vienkārši par lielo ceļu vai šoseju, ir asfaltēts. Tiesa gan, asfalts bedru bedrēs, un tās pavasaros vien pielipina, ne ceļu kārtīgi remontē.
“Dzīve te laba. Vien nesaprotu, jo vairāk torņu uzstāda, jo LMT sliktāka zona. Ja kaut kur jāpiezvana, jāskraida pa pagalmu, kamēr atrod īsto vietu,” sūkstās “Bajāru” saimnieks Guntis Jansons, bet “Dūriņu” saimniece Ilze Grosfogele piebilst, ka ar TELE 2 gan problēmu neesot.
“Kaut tikai simts metri no šosejas, braucējus pa lielo ceļu nedzirdam, arī svešinieki nav iemaldījušies, dzīve klusa kā jau laukos,” atvadoties saka Velta Jansone.
Komentāri