Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Dzīvokļa remonts – raizes un zaudējumi

Druva
23:00
05.10.2007
4

Dzīvokļa vai mājas remonts. Šis jēdziens cilvēkos izraisa visplašāko jūtu gammu, no prieka brīžiem līdz vilšanās un dusmu asarām. Šoreiz par otro, jo īsā laikā redakcija saņēma divas sūdzības par meistaru neizdarībām, varētu pat teikt, apzinātu kaitniecību.

Nevēloties zaudēt 500 latus, zaudē vairāk

Lūk, Mairitas stāsts: “Sākumā vajadzēja uzmūrēt krāsni un plīti, tāpēc meklējām meistarus. Portālā draugiem.lv atradu sludinājumu par meistaru no Cēsīm, kurš mūrē krāsnis un kamīnus. Vienojāmies, ka viņš šo darbu paveiks. Atbrauca sieva ar vīru, reklamējot sevi kā plaša profila meistarus. Uzzinājuši, ka esam ieplānojušas mājas kapitālo remontu, piedāvājās to lieliski paveikt. Turklāt, uzzinot citu meistaru piedāvāto summu, solīja izdarīt to pašu par 40 procentiem lētāk. Te arī sākās mūsu lielākā kļūda. Parakstījām līgumu, ka viņi apņemas veikt darbus par konkrētu summu. Tiesa, līguma parakstīšanas brīdī summa jau bija pieaugusi no 3,5 tūkstošiem līdz sešiem. Vienojāmies, ka maksāsim 4,5 tūkstošus, ka materiālus gādās meistari, naudu mēs viņiem pārskaitīsim uz kontu. Un viņi uzrādīs čekus par iztērēto naudu. Avansu par darbu gan prasīja jau pirmajā dienā. Sākumā braukāja pie mums reizi nedēļā, jo viņiem Cēsīs vēl esot darbs. Pēc divām nedēļām abi paziņoja, ka darbs Cēsīs uz viņiem vairs neattiecoties, jo tur saimnieki paši nezinot ko gribot un visu laiku liek pārtaisīt paveikto. Žēl, ka jau toreiz nesapratām, ko tas nozīmē. Kad meistari kārtējo reizi prasīja pārskaitīt 500 latus materiāliem, radās aizdomas, ka nauda pazūd neproporcionāli piegādātajiem materiāliem, bet čeki nez kāpēc viņiem vienmēr aizmirstas mājās. Pajautājām tieši – kam vajadzīga nauda? Izrādījās, ka ne gluži materiāliem, bet esot saplīsusi mašīna, tāpēc naudu vajagot tur. Kopš tā brīža nolēmām, ka materiālus gādāsim paši, bet 500 latus, par kuriem viņi čekus nevarēja uzrādīt, atrēķināsim no algas. Tad izrādījās, ka bērniem neesot ko ēst un vilkt mugurā, un meistariem jābrauc uz Īriju, lai iegādātos drēbes. Tāpēc vajagot 1000 latu. Kad minējām, ka nav pamata tāda avansa došanai, meistari paziņoja, ka tad varot nenākt vispār. Tā kā no paveicamiem darbiem tajā brīdī bija izdarīta viena trešā daļa, nevēloties zaudēt 500 latus, naudu iedevām. Pēc tam izrādījās, ka arī mašīna viņiem vajadzīga jauna un, ja mēs iedosim vēl 300 latus, viņi strādās vaiga sviedros un visu atstrādās. Nu jau bija žēl zaudēt vēl lielāku summu, tāpēc iedevām. Tagad jāatzīst, ka pareizs ir teiciens – ir aitas, ir cirpēji. Meistars pastrādāja vēl pāris dienas, tad ieminējās, ka gribētu vēl aizņemties, bet šoreiz atteicām. Kopš tā laika meistars vairs nav redzēts. Kopumā esam ieguvušas daļēji padarītu nekvalitatīvu darbu – krāsns apmetums nolobījās pēc pirmās kurināšanas, grīda šūpojas, griesti saplaisājuši, un neatstrādāti palikuši 1 500 lati, neskaitot tādus sīkumus, kā pārdesmit latus benzīnam. Kad zvanījām meistariem un prasījām, kā to tagad uztvert, meistara sieva atsūtīja ziņu, ka parādā nejūtoties, gan jau mums vēl nauda esot palikusi. Kad mana māte atļāvās uzrakstīt, ka tas izskatās pēc blēdības, meistara sieva paziņoja, ka pēc tāda apvainojuma paturēšot šo summu kā morālo kompensāciju.

Lūk, tāds ir mūsu stāsts par lētticīgām aitām. Pieļauju, ka cilvēkiem, pie kuriem viņi strādāja pirms mums, šis stāsts ir līdzīgs. Cik zinu, šie amatnieki turpina remontdarbus citās mājās, diemžēl nezinu, kur tieši, jo labprāt pabrīdinātu cilvēkus no šiem meistariem. Laikam jau skopums mūs pazudināja, jo vajadzēja apstāties jau tad, kad pazuda pirmie 500 lati”. Brāķis ik uz soļa

Jāpiekrīt Mairitas teiktajam, ka šādu gadījumu, droši vien, nav retums. Par savām nedienām ar nezināmu meistaru stāstīja arī Vija, kura vēlējās izremontēt divistabu dzīvokli pirms pārvākšanās uz Cēsīm: “Vajadzēja ātrā tempā atrast meistarus, jo remontam atvēlētais laiks bija samērā īss. Nezinājām, kur darba veicējus atrast, līdz vienā būvmateriālu veikalā kāds pārdevējs ieteica savu paziņu, kurš to varētu paveikt. Tikāmies, sarunājām veicamos darbus, norunājām, ka viņš pirks materiālus un atskaitīsies ar čekiem. Nekādu līgumu, protams, nenoslēdzām, tagad apzinos, ka pati vien pie visa esmu vainīga.

Problēmas sākās jau no paša sākuma, laiks gāja uz priekšu, bet remonts notika ļoti lēni. Radās arī aizdomas, ka par materiāliem tiek prasīts pārāk daudz. Tagad, visu pārmērot, nākas secināt, ka meistars uzrādījis pārāk lielu apjomu, nekā vajadzīgs realitātē. Nedienas bija vai ik brīdi, darbu veicēji uzlika nepareizi radiatorus, kā rezultātā tika nopludināts kaimiņu dzīvoklis. Nācās visu pārtaisīt, tātad arī divreiz maksāt.

Tuvojās laiks, kad iepriekšējā dzīvoklī mums beidzās dzīvošanas termiņš un bija jāpārvācas uz šejieni. Brīdinājām, lai līdz sestdienai viss tiktu paveikts, taču pārbaudot konstatētājām, ka nekas nenotiek. Sazvanoties bija asa vārdu apmaiņa, nācās uzklausīt pat rupjības no meistara puses. Tagad meistaru vairs neesam redzējuši, darbs nav pabeigts, bet izdarītais paveikts nekvalitatīvi.”

Arī “Druva” viesojās Vijas dzīvoklī, kur nācās pārliecināties par viņas vārdu patiesumu. Tapetes un sienas flīzes pieliktas nekvalitatīvi, elektroinstalācija nav pabeigta, karājas vadi, problēmas arī vannas istabā, kur, atgriežot izlietnes krānu, ūdens parādās duškabīnē, pie tam izplatot ne pārāk labu smaku. Duškabīni lietot neesot iespējams. Uzskaitījumu varētu turpināt, bet labāk pateikt, ka katrā vietā ir brāķis.

Dzīvokļa saimniece stāsta, ka meistars nodarbinājis arī jaunus puišus. Iespējams, viņiem nebija vajadzīgo iemaņu, bet atbildība tomēr jāuzņemas meistaram, turklāt nemācēšana jau nav attaisnojums slikti paveiktiem darbiem.

Tagad Vijai par piemiņu no meistara palikušas viņa rakstītās kvītis uz rūtiņu blociņa lapām par saņemto naudu, nekvalitatīvi veikts remonts un atziņa: “Tagad man ir mācība visam mūžam!” Diemžēl tā nākusi par vēlu.

Visam pamatā – līgums

Abi šie gadījumi varbūt būs kā mācība citiem nepaļauties uz mutisku vienošanos, bet slēgt nopietnus līgumus, kurā atrunāta abu pušu atbildība un pienākumi. Pieļauju, ka šajos laikos, kad pieprasījums pēc remonta veicējiem ir lielāks par piedāvājumu, šie kaktu meistari nepiekritīs nekādiem līgumiem, jo netrūks tādu, kuri būs gatavi viņus algot tāpat.Bet tad pašiem arī jāapzinās sava atbildība, savs risks. Jo taisnību tagad var meklēt tikai tiesā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece paskaidroja, ka viņi pieņem sūdzības tikai gadījumos, ja līgums noslēgts starp fizisku un juridisku personu, proti, ja nekvalitatīvu darbu veikušas firmas. Šajā gadā jau saņemts aptuveni 100 dažādu sūdzību.

Par gadījumiem, kad nekvalitatīvu remontu veikušas fiziskas personas, pat ja bijis līgums, jāvēršas tiesā. Tad tur kā pierādījumi var kalpot gan meistaru uzrakstītas lapiņas par saņemto naudu, gan citu liecības, ka konkrētie meistari tur strādājuši.

“Ja remontu nekvalitatīvi veikusi firma, jāraksta prasījuma pieteikums būvniekam vai pakalpojuma sniedzējam, norādot, kāda ir problēma, kādu vēlētos risinājumu un cik ilgā laikā. Firmai jāatbild desmit dienu laikā, norādot, ko viņi iecerējuši darīt. Ja firma uzskata, ka tā nav viņu vaina, viena vai otra puse var pieteikt ekspertīzi. Mūsu centra mājas lapā ir atrodama ekspertu datu bāze, un tur ir eksperti ne tikai būvniecības jomā, bet arī citās. Ja ekspertīze apliecinās, ka vainīgs būvnieks, viņiem kļūme jānovērš,” stāsta S.Biksiniece.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapa ir www.ptac.gov.lv, kur atrodama nepieciešamā informācija, kā rīkoties gadījumā, ja saņemts nekvalitatīvs pakalpojums vai iegādāta brāķa prece.

Patērētāju interešu aizstāvības klubā “Aizstāvis” pastāstīja, ka Cēsīs saņemts samērā nedaudz sūdzību par remontu, daudz biežāk cilvēki sūdzoties par nekvalitatīvi ieliktiem logiem.

Ko ieteikt tiem, kuri meklē meistarus, bet baidās iekrist negodīgu darba veicēju tīklos? Galvenais, vajadzētu painteresēties, kur meistari strādājuši iepriekš, ko darījuši, sazināties ar cilvēkiem, pie kuriem viņi strādājuši. Ja neesat īsti droši, nerunājiet uzreiz par visas mājas vai dzīvokļa remontu, bet pārbaudiet meistaru pakāpeniski. Arī samaksu soliet tikai pēc darbu veikšanas. Ja darbu veicēji nepiekrīt jūsu noteikumiem, varbūt ir vērts paciesties un meklēt meistaru, kurš būs tas īstais un neliks vilties.

Varam tik piebilst, ka mūsu rīcībā ir šo ne-meistaru vārdi un uzvārdi, bet publicēt tos diemžēl nevaram. Iespējams, kaut kur vajadzētu veidot šādu melno arhīvu, lai cilvēki varētu noskaidrot, kas ir kas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi