Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Konkurence palielinās, pieprasījums arī

Druva
23:00
15.10.2007
5

Pirms mēneša Stalbē

SIA “TN Roja” sāka ražot bruģi.

“ Pagaidām dienā top bruģis, ar ko var noklāt 450 – 500 kvadrātmetrus,” stāsta SIA valdes loceklis Aigars Lazdiņš un piebilst, ka Latvijā bruģa ražotāju netrūkst, taču pieprasījums ir pietiekams un konkurēt var ar kvalitāti. Ražošanas process, iekārtas visiem līdzīgas, laboratorijās tiek pārbaudīts, vai bruģis ir tāds, kādam tam jābūt. Stalbes bruģim ir atbilstības sertifikāts. Saimnieki ir lepni, ka viņu bruģis ir kvalitatīvs.

Ražotnē praktiski nav roku darba. Viss automatizēts – gan iekraušana, gan ietīšana. Stalbē ražotāji piedāvā bruģi dažādās krāsās un formās. Firmā strādā arī dizainers, kurš var uzzīmēt uz papīra klienta vēlmes, kuras pēc tam tiek realizētas bruģī. Dažādu krāsu bruģakmeņi veido rakstus, spēlējas saulē – tas ir gan skaisti, gan dabiski.

“Bruģis ir un būs populārs. Patlaban nav nekas izturīgāks un ērtāks izdomāts. Turīgākie namīpašnieki pagalmos klāj akmens, granīta bruģi. Tas ir krietni dārgāks, arī klāšana sarežģītāka. Pie guļbūvēm saimnieki izvēlas koka bruģi. Asfaltu neklāj, tas nav mīlīgs un ir neērts, ja kas jāremontē,” domās dalās Aigars Lazdiņš un piebilst, ka bruģis kalpo gadus 20 droši un arī ilgāk. Protams, ja virsū nebrauc ar 35 tonnu smagu mašīnu. Bruģa segumu aizvien biežāk izvēlas arī pie sabiedriskām ēkām. Ērtāk un gaumīgāk.

Pagaidām stalbēnieši bruģi tikai ražo, taču dzīve mudina pašiem arī domāt par tā klāšanu. “Cilvēki grib servisu – parāda pagalmu un pieņem darbu. Šobrīd ražotāju ir daudz, bet klājēju trūkst, tāpēc arī mums ar laiku būs sava brigāde,” stāsta viens no ražotnes īpašniekiem.

Sākumā ražotāji domājuši, ka ražotnē varētu tapt keramzīta bloki, bet noslējušies par labu bruģim. Taču par fitobloku ražošanu nav aizmirsts. “Celtniecības tempi Latvijā aizvien ir strauji. Arī pieprasījums pēc materiāliem. Būvmateriālus, īpaši vasarās, ne vienmēr, kad vajag, var dabūt. Pēdējā laikā it kā problēmu nav, bet pieprasījums aizvien ir liels,” domās dalās Aigars Lazdiņš un atklāj, ka firma nodarbojas arī ar celtniecību un liela daļa saražotā tiks izmantota pašu objektos.

Bruģa ražotne iekārtota bijušajā nobarojamo liellopu kūtī. Tā atrodas izdevīgā vietā, līdzās šosejai. “Esmu cēsnieks, gribējām Cēsīs investīcijas teritorijās ierīkot ražotni, neapmierināja nosacījumi. Meklēju vietu, kur ir ērti piebraucamie ceļi, un nokļuvu Stalbē. Pirms tam te bija gateris,” stāsta Aigars Lazdiņš. Ēkai nomainīts jumts, tā

1800 kvadrātmetru platībā nosiltināta. Tiek domāts arī par tālāko, kā

iekārtot blakus esošās kādreizējās cūku kūtis. Tur paredzētas noliktavas, arī fitobloku ražošana, kam nepieciešamā iekārta jau drīzumā tiks uzstādīta.

Ražotnē darbs ir septiņiem strādniekiem. Iekārtotas arī biroja telpas, tādas pašas kā pieklājīgā ofisā pilsētā. Nekas vairs neliecina, ka te bijusi buļļu kūts. Atliek cerēt, ka arī vismaz dažas kādreizējās cūku kūtis pārtaps mūsdienīgās ražotnēs ar sakoptu vidi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi