Sestdiena, 8. marts
Vārda dienas: Dagmāra, Marga, Margita

Ienācēji pārvērš to, kas bijis

Druva
00:00
30.10.2007
7

Neparasti, ka viesu namu lauku klusumā, Amatas senlejā Kārļos izveidojušas pilsētnieces, kurām Rīgas straujais ritms ir labāk pazīstams. Taču tieši tajā slēpjas atslēga – viesu nama “Kārļamuiža” veidotājas Baiba Stepiņa un Arlita Sedmale zina, ko brīvdienās gribēs piedzīvot rīdzinieki, lai justos laimīgi un atpūtušies. Ar paša nozvejotu foreli

“Reizēm vajag pavisam maz – pacelt nokritušu ābolu, notrīt gar biksēm, lai tūlīt pat tajā iekostos, vai vienkārši nogulties zaļā zālītē, lai pasapņotu,” pārliecinājusies SIA “Kārļamuiža” valdes priekšsēdētāja B.Stepiņa. “Taču ar to nepietiek viesu nama piedāvājumam. Ciemiņiem jāpiedāvā daudz vairāk – labu apkalpošanu, iespēju iepazīt apkārtni, arī aktīvi atpūsties. Tas nekas, ka kafijas automāts paliek neizmantots, tā vietā izvēloties saplūkt kumelītes, uz veikalu nav jādodas, jo vakariņās var pagatavot paša nozvejotu foreli. Notiek arī tā, ka atbraucēji mašīnas uz kādu laiku aizmirst, jo brauciens ar riteni vai pastaiga gar upi izrādās aizraujošāka.

Pilsētnieki vēl nevar pieņemt brīvdienas laukos bez civilizācijas labumiem (siltā ūdens, dušas, labiem autoceļiem, mobiliem sakariem). Viņi grib, lai arī laukos tie ir pa rokai, taču, atbraukuši atpūsties, savas domas mēdz mainīt, kļūst pieticīgāki. Kārļos viesu nama ēkas biezās mūra sienas palīdz atraut domas no pilsētvides, jo mobilā telefona zona tajā ir vāja. Iejutušies laukos, pilsētā pie ērtībām pieradušie gatavi pat iesaistīties avantūrās, piemēram, pa svešām vietām, kur skaistas ainavas un smilšakmens iežu atsegumi, braukt ar riteni un apmaldīties.”

Vēsture nāk līdzi

Atklājot domas, kas pamudinājušies iesaistīties lauku tūrismā, Baiba brīdina, ka jāsapņo uzmanīgi, pat neticamas vēlēšanās mēdz piepildīties: “Kārļos ar ģimeni esam ienācēji. Pēc laukos ar ģimeni, ar ģimenes draugiem jauki pavadītām nedēļas nogalēm svētdienu vakaros nesteidzīgi piesēdu un, ar cerīgu skatu lūkojoties uz Amatas ainavu, domāju, cik ļoti negribas braukāt uz darbu Rīgā. Ja tepat būtu kāds viesu namiņš, darbs, uz kuru varētu aiziet kājām, ne pret ko citu to nemainītu.” Tā nobriedusi uzņēmība. Pēc tam arī radies izdevīgs gadījums. Nekustamo īpašumu apritē nonākusi kādreizējā muižas kompleksa ēka, kas ilgāku laiku stāvējusi neapdzīvota. Stepiņu un Sedmaļu ģimene šo īpašumu kopīgi iegādājusies viesu namam.

” Viesu uzņemšanai ir ļoti jāpatīk, lai šajā darbā justos gandarīts. Viesus nākas sagaidīt arī četros naktī . Ciemiņiem jāprot veltīt laiku. Darbā esmu aizņemta tik ļoti, ka tikai pa ausu galam dzirdēju, kas notiek Rīgā. Valdībā esot iestājusies krīze,” atzīstas pirmo gadu atvērtā viesu nama saimniece.

Muižas vēsture ciemiņus mēdz pārsteigt. Ēka, kur iekārtots moderns viesu nams, piedzīvojusi garu vēsturi. Baronu Zīversu laikā tā bijusi strādnieku māja, pirmās Latvijas neatkarības laikā nams izmantots kā nabagmāja, bet sociālisma gados – sociālais nams.

“Kāpēc jūs saucaties par muižu, ja pašas kungu mājas Kārļos sen vairs nav?” dažkārt pabrīnās viesi. Ar seniem dokumentiem, kas izveidoti kā gleznas, rotāta viesu nama zāle. Kārļumuižas vēsture parādīta vecos dokumentos. 19. gadsimta beigās muiža apvienojusi veselas 32 ēkas. Kungu māja pirmo reizi postīta 1905. gadā, bet neatgriezeniski cietusi brīvības cīņās 1919. gadā. Pagājis gadsimts. Pašlaik vislabvēlīgākais liktenis ir strādnieku dzīvokļu mājai. Tā Kārļu muiža sākusi jaunu dzīvi. Ko saka kaimiņi?

“Kārļamuižas” īpašnieki tūrisma uzņēmējdarbībā strādā nesen un joprojām iepazīst šīs nozares ekonomiskās sviras, veido kontaktus. “Ceļotājs, kas nolēmis Amatas novadā apmesties – vai tas būtu no Rīgas vai Berlīnes,

jāapkalpo par visiem simts procentiem. Kāpēc lai mēs, uzņēmēji, savā novadā kopīgi neradītu labu piedāvājumu? Viesnīcu un restorānu asociācijas konferencē pie pusdienu galda runājos ar Ērgļu, Priekuļu, Valmieras, Drabešu pārstāvjiem. Bijām vienisprātis, ka sadarbojoties ātrāk tiksim uz priekšu. Šajā biznesā ir daudz iespēju, svarīga ir katra detaļa. Jāņem un jādara. Ceram, ka ar savu rosīšanos radām pozitīvu piemēru apkārtējiem. Ja mums kaimiņos būtu mazas pirtiņas, uz kurām vest “Kārļamuižas” viesus, ja māju apkārtne būtu sakopta, labums nāktu visiem.”

“Kārļamuižā” viesojas ne tikai tūristi, arī ģimenes svētku rīkotāji. Te svinētas dzimšanas dienas, bērnu ballītes, kāzas, kad svētki nebeidzas cauru nakti. “Pēc katrām kāzām eju pajautāt kaimiņiem, vai skaļā mūzika nav traucējusi,” stāsta Baiba. “Kaimiņi saka – nē un atceras, kā kādreiz Kārļos ballēts – bijusi pašiem sava kapela un estrāde. Cilvēki cer, ka notikumiem bagātie laiki Kārļos sāks atgriezties. Pirmās brīvvalsts laikā ar estrādi un ballēm, ar tūristu bāzi tā sauktajā Kārļu skolā dzīve kūsājusi, bet muižas laikos, 19. gadsimta vidū, Amatas krasti tūrismā bijuši populārāki par Siguldu.”

Redzot viesus nama stāvvietā daudz mašīnu un nezinot, ka šoreiz tie ir Gaujas Nacionālā parka darbinieku auto, vērotājiem no malas šķitis, ka “Kārļamuižas” saimniekiem tik īsā laikā kā gads ieguldījumi tūrisma biznesā sāk atmaksāties. Par to Baiba saka: ” Paši spriedām, kad gan ieguldījumi un darbs atmaksāsies. Līdz tam vēl ilgi jāgaida. Pasmējāmies – vai tik muiža neizrādīsies mūsu pensiju fonds.” Jaunie uzņēmēji cer, ka Kārļos ceļotāji radīs lielāku dzīvību, ja Gaujas Nacionālā parks īstenos plānu par kādreizējās Amatas dabas takas atjaunošanu. Gaujas NP speciālisti novērtējuši “Kārļamuižas” apkārtnē izdarīto – sakārtoto sētu, patīrīto mežu, izpļautās taciņas caur pļavu, lai tūristi dzirdētu, kas tajās staigā un lido, kas zālē ligzdo. “Viendien ārzemju viesi izsaucās: – Te ir paradīze! Vienā mājas pusē staigā stārķis, otrā stirnas,” tā Baiba. Pirmais gads – grūtākais?

Atpūta laukos pēc Baibas Stepiņas domām varētu attīstīties divos virzienos – naturālais tūrisms, ļoti pietuvināts pieticīgai lauku dzīvei, arī ar sausām tualetēm . Otrs virziens – mūsdienu komforta prasībām atbilstoša apmešanās laukos skaistā, sakoptā vidē. Tāds

lauku šiks – gan ar klusumu un zaļumu, gan arī ar interneta pieslēgumu.

Ienākšana jaunā biznesā ļoti lielā mērā saistās ar daudzām valsts izvirzītajām prasībām, arī birokrātiju, kuras priekšā reizēm nolaižas rokas. ” Kārtībai ir jābūt, bet lai to iedibinātu, nepieciešams laiks. Tomēr uzņēmējdarbībā jaunajiem tāds netiek dots. Nodokļi jāsāk maksāt no pirmās dienas,” pieredzē dalās Baiba, pārliecinājusies, ka “papīru būšanu” Latvijā ir nesamērīgi daudz. “Valsts aicina dibināt uzņēmumus, atvērt jaunas darba vietas, bet nenodrošina pat konsultantu, kā to labāk izdarīt. Viss, arī sarežģītā likumdošana, jāizdibina pašam. To arī cītīgi darām. Atbalstot tūrisma attīstību, viesu namiem ir dots pievienotās vērtības nodokļa atvieglojums – 18 procentu vietā par viesu nama pakalpojumiem pievienotās vērtības nodoklis jāmaksā vien pieci procenti. Taču ir daudz neskaidrību, nav konkrēta definējuma – kuri pakalpojumi domāti. Naktsmājas un brokastis ir ar piecu procentu nodokli, bet vai tas attiecas arī uz pakalpojumu vakariņas un izguldināšana, nav zināms. Tātad droši vien jāmaksā 18 procentu nodoklis?”

Tūrisms ir bizness, kurā samērā izteikta ir sezonalitāte. Vasara

ir piepildītākais darba laiks. Bet attīstoties kalnu slēpošanai un snovošanai, arī ziemā aktīvi notiek viesu uzņemšana. Tikai iepriekšējā sezonā īsta ziema noturējās vienu mēnesi. Kā būs šoreiz – redzēsim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pavasara svētkos tulpju prieks

00:00
08.03.2025
14

Dārzniecībā “Ziedu­gravas” Raunā smaržo pavasaris. Siltumnīcā zied tulpes – sarkanas, dzeltenas, violetas, rozā, laškrāsas, ziedi dažādu formu. Dārzniecības saimniece Zane Krēsliņa atklāj, ka 8.martā ziedēs ap desmit šķirņu tulpju. Tuvojoties Starp­tautiskajai sieviešu dienai, “Ziedugravās” ir saspringts darba laiks. “Arī satraukums, vai neuzziedēs par agru, vai paspēs izziedēt, vai būs pircēji,” atklāj raunēniete un pastāsta, ka […]

Cēsu tirgus meklē attīstības iespējas

00:00
07.03.2025
63
1

Nomniekiem netrūkst iebildumu Uzņēmēji, kas nomā tirdzniecības platības pašvaldības kapitālsabiedrībā “Cēsu tirgus”, piesardzīgi vērtējapiedāvāto tirgus attīstības koncepciju. “Cēsu tirgus” valdes locekle Linda Gintere un tirgus vadītājs Rihards Eniks, pagājušajā nedēļā tiekoties ar nomniekiem, izklāstīja iecerētās pārmaiņas tirdzniecības paviljonā, bet lielākā daļa uzņēmēju apšaubīja ieceru lietderību. SIA “Cēsu tirgus” vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025.-2027.gadam paredzēts pilnveidot […]

Lai bērni ārstētos skaistā vidē

00:00
06.03.2025
75

Pabeidzot Bērnu slimību nodaļas pārbūvi, pilnībā atjaunots Cēsu klīnikas ārstniecības korpuss Cēsu klīnikas Bērnu slimību nodaļas ar dienas stacionāru atvēršanas svētkos noslēdzies būtisks posms Cēsu klīnikas attīstībā – ārstniecības korpusa pārbūve no pagrabstāva līdz jumtam. Pacientiem un slimnīcas personālam pilnībā nodrošināta mūsdienu medicīnas prasībām atbilstoša, droša un mājīga vide. Pēdējie remontdarbi Bērnu slimību nodaļā notika […]

Uzdrīkstēties darīt citādi

00:00
05.03.2025
56
1

Vidzemnieki runā par attīstību un godina inovāciju meklētājus Viens no centrālajiem notikumiem februāra nogales Vidzemes inovāciju nedēļā bija foruma “Uzdrīkstēšanās” norise trešdien koncertzālē “Cēsis”. Inovāciju nedēļu kopā ar sadarbības partneriem rīko Vidzemes plānošanas reģions. “Uzdrīkstēšanās” bija saruna par spēju pieņemt drosmīgus lēmumus, vērtējot gan psiholoģiskus aspektus, gan sniedzot    praktiskus ieteikumus, kā uzdrīkstēties ieviest reālas […]

Cēsu pilsētas apkārtnē notiks forsētais maršs

14:43
04.03.2025
52

No 4. marta līdz 6. martam, no plkst. 15.00 līdz plkst. 18.00, Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolai plānoti vairāki forsētie marši Cēsu pilsētas apkārtnē. Marša laikā tiek attīstītas komandas saliedēšanās un vadības spējas, uzturēta fiziskā sagatavotība, kā arī pārbaudīta kursantu psiholoģiskā noturība. Cēsu pilsētas apkārtnē plānota karavīru un transportlīdzekļu pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem diennakts gaišajā […]

Politiski represētajiem būtiskākais turēties kopā

00:00
04.03.2025
53
1

Latvijas politiski represēto Cēsu biedrības pilnsapulcē amata pilnvaras nolika ilggadējais vadītājs Pēteris Ozols, kurš pats sapulcē nepiedalījās, bet bija atsūtījis rakstisku paziņojumu. Tika ievēlēta valde, kuras sastāvs tagad mazāks, un par valdes priekšsēdētāju Jānis Vidriķis. Iepriekšējā gada darbu biedri novērtēja kā labu. Biedri piedalījušies piemiņas dienas pasākumos gan Rīgā un Ikšķilē, gan Cēsīs pie Amatas stacijas, Melānijas […]

Tautas balss

Ne sabiedrības, bet sevis dēļ

16:58
07.03.2025
13
Politikas vērotājs raksta:

“Latvijā to, kas darbojas lielajā politikā, ir tik maz, ka visi cits citu labi pazīst. Turklāt ne viens vien, visbiežāk personīgu ambīciju dēļ, ceļo no vienas partijas uz otru, un tad nu politiskā cīņa notiek nevis tāpēc, ka jāmeklē valsts attīstībai un pilsoņu labklājībai labākie risinājumi, bet savas godkārības dēļ un lai ieriebtu kādam, kas […]

Asfalta nav, grants ceļi šķīst

16:57
07.03.2025
11
Iedzīvotāja raksta:

“Kamēr uz pagastu nebūs normāla ceļa, mums Skujenē būs aizvien grūtāk. Tagad pavisam nepatīkami. Grants ceļi šķīst, pārvietoties sarežģītāk, bet vajadzība aizbraukt uz Cēsīm vai citu vietu ir. Jācer, ka solītais Mālpils ceļa posms tiešām šogad tiks asfaltēts, citādi vēl kāds no pagasta aizbrauks pavisam,” sprieda apkaimes iedzīvotāja.

Pulciņi noplukušā ēkā

16:56
07.03.2025
11
Seniore A. raksta:

“Kosmosa centru Cēsīs uzcēla, bet Bērnu un jauniešu centra māju nevar kārtīgi nokrāsot! Centrā darbojas tik daudz bērnu, ir visdažādākie pulciņi, tur notiek koncerti, bet ēka ir noplukusi. Vai nebūtu laiks padomāt, kā to sakārtot,” teica seniore A.

Pat olimpiskais zelts nestāv līdzās

16:08
05.03.2025
18
11
V. raksta:

“Prieku, kas pārņēma vakarrīt, kad uzzināju par Oskara balvu mūsu filmai “Straume” , nevaru izteikt vārdiem! Saviļņojums lielāks nekā par sportistu zelta medaļām pasaules olimpiādē. Tagad tikai lūdzu vienu, lai tad, kad režisora Zilbaloža nākamajai multiplikācijas filmai nebūs spožu panākumu, viņš nesaņemtu pārmetumu gūzmu. Latviešiem filmu mākslā saņemt tik augstu godalgu, tas ir kā Nobela […]

Ar bibliotēkas rindu viss kārtībā

16:07
05.03.2025
18
Lasītāja D. raksta:

“Izlasīju “Druvā” ieteikumu, ka bibliotēkā rindu pēc pieprasītākajām grāmatām vajadzētu lozēt. Tas nav prātīgi. Manuprāt, Cēsu bibliotēkā šie jautājumi ir labi sakārtoti, katrs var pieteikties kārotajam izdevumam, ja tikai seko informācijai,” vērtēja lasītāja D.

Sludinājumi