Darba vizītē Cēsīs bija ieradies tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un apmeklēja pilsētā strādājošās tieslietu sistēmas iestādes- Cēsu rajona tiesu, pilsētas zemesgrāmatu nodaļu un Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem.
Pāris stundu laikā ministrs centās iepazīties ar nepilngadīgo ieslodzījuma vietā paveikto un uzklausīt darbinieku viedokļus par nepieciešamo, lai sekmētu iestādes attīstību. “Ir jāatzīst, ka 15 gadus nav bijis vajadzīgo resursu attīstībai. Ne tikai šajā iestādē, arī citās ieslodzījuma vietās visu laiku tikai likti ielāpi. Tagad līdz janvārim ir jāizstrādā vienota koncepcija, kā notiks ieslodzījuma vietu infrastruktūras pilnveidošana. Kāda šī sistēma būs tuvākajos 15, 20 gados. Ir jāizlemj, kādi būs pārkārtojumi, kāds būs katras ieslodzījuma vietas liktenis,” sarunā uzsvēra ministrs Gaidis Bērziņš, bet piebilda, ka tāda iestāde, kāda ir Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, ir vienīgā valstī, ka tā savu aktualitāti saglabā. “Šeit prasās lielas investīcijas. Nākamā gada budžetā cietumu infrastruktūras attīstīšanai nav finanšu palielinājuma, tāpēc jāmeklē citi finanšu instrumenti,” precizēja
Gaidis Bērziņš.
Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem arī pašlaik notiek sīki remontdarbi. Par ieslodzījuma vietu pārvaldes iedalītajiem līdzekļiem tiek remontētas puišu dzīvojamās telpas, sakārtoti sanitārie mezgli, notiek dažas pārbūves teritorijā. Ir iesniegts projekts, kuru solījusi finansiāli atbalstīt Norvēģijas valdība. Projektā paredzēts veikt teritorijā esošā tā sauktā izolatora pārbūvi. Par miljonu un 200 tūkstošiem eiro iecerēts no jauna celt telpas, kurās dzīvos arestētie pusaudži, kuri gaida pārsūdzēto tiesas spriedumu. Lielā šaurībā pašlaik mitinās arī puiši, kuri izolatorā ievietoti par disciplinārajiem pārkāpumiem. Un telpās, kur viena ieslodzītā izmitināšanai nav vairāk vietas par divarpus kvadrātmetriem, strādā arī personāls.
“Vajadzības ir pamatotas un to nav maz. Visu laiku runājam par telpu jautājumu, bet finansējums nepieciešams arī žoga un apsardzes sistēmu sakārtošanai. Cēsīs šiem mērķiem būtu nepieciešami 330 tūkstoši latu. Iesniedzām šo projektu valdībai, bet nav atbildes,” sacīja ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, kurš atzina, ka līdzekļu visu vajadzību apmierināšanai trūka un trūks. “Viss atkarīgs arī no ieslodzījuma vietas vadības prasmes saimniekot, un Cēsīs līdzekļi tiek lietoti mērķtiecīgi. Tas ir labi, ka dzīvojamo telpu sakopšanā- grīdu krāsošanā, tapešu līmēšanā – piedalījušies audzēkņi. Tā ir laba darba terapija un liks puišiem padomāt, kā pašu sakārtoto nebojāt,” sprieda Visvaldis Puķīte. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, izstaigājot iestādes teritoriju, saņēma atbildes arī uz jautājumiem par seno ēku iespējamo izmantošanu. Iestādē dzimusi ideja, ka kādā tukšajā korpusā ar laiku varētu sākt darboties arī atklātais cietums. Pagaidām gan tā ir tikai ideja.
Ministrs īsi iepazinās arī ar iestādē esošās skolas darbu, apmeklēja medicīniskās aprūpes nodaļu un ēdināšanas korpusu. Tobrīd saimnieces pusdienām gatavoja makaronus ar gaļu un boršču, bet amatpersona no siltajām pusdienām atteicās, aizbildinoties ar laika trūkumu.
Dienas gaitā ministrs apmeklēja arī Cēsu rajona tiesu un pilsētas zemesgrāmatu nodaļu, ar šo iestāžu darbiniekiem pārrunājot darba aktualitātes. Runa bija arī par tiesas noslogojumu un darbinieku redzējumu par to, kāda ir situācija tiesu varas sistēmā.
Komentāri