Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošā karoga komisijas sēde izvērtās ne tikai sarunā par tradīcijas pilnveidošanu, bet arī diskusijā par patriotisma audzināšanu.
Sēdē, kas notika pagājušajā nedēļā, piedalījās ceļojošā karoga dibinātāji – Astra Jansone un rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass, karogam veltīto pasākumu organizatori – viceadmirāļa Gaida Andreja Zeibota vadībā Nacionālo Bruņoto Spēku vadības virsnieki. Par karoga nākotni sprieda arī deviņas Vidzemes skolas, tās, kuras savulaik iesaistījušās karoga tradīciju iedibināšanā un saņem šo ceļojošo karogu.
Ik gadu 6. jūnijā, pieminot 1919. gada Cēsu kaujas, norisinās karoga pārņemšanas ceremonija. Tai gatavojoties, skolās notiek dažādi pasākumi, tai skaitā ierindas mācība, sacensību stafetes un viktorīnas par vēsturiskiem notikumiem. Tiem nevajadzētu būt formāliem, bet gan mācīt vēsturi un vairot patriotismu.
Kopš tradīcijas atjaunošanas apritējuši desmit gadi un M.Niklass vērsa uzmanību, ka šo gadu laikā mainījusies jauniešu attieksme. Sēdes dalībnieki atzina, būtiski, ka skolās nenotiek ierindas mācība, tādēļ daļai jauniešu trūkst stājas, arī izpratnes par ģērbšanās stilu šādos pasākumos.
G. A. Zeibots norādīja, ka ceļojošā karoga tradīciju uzskata par būtisku patriotisma audzināšanā, tādēļ iniciējis komisijas sēdi, lai spriestu par pilnveidošanas iespējām: “Pasākums, kas šogad notika Rūjienā, nedeva bērniem vēstures mācību.” Viņš atzīmēja, ka bijuši pat bērni, kuri tad, kad atskaņota valsts himna, nav piecēlušies kājās.
„Mūsu uzdevums ir bērnā ieaudzināt latvietību”, vērtēja 15. Tālavas skautu vienības vadītājs Gunards Bērziņš, atzīmējot, ka nopietni jādomā par patriotisma audzināšanu, sākot no pirmajām klasēm.
G.Bērziņš uzskata, ka jauniešu neizpratne, ko ģērbt mugurā, kā soļot, kā uzvesties, nesot karogu: „pierāda to, ka militārās audzināšanas, kas skolās agrāk bija, vairs nav vispār” .
Tomēr Cēsu, Limbažu, Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Valkas, Smiltenes, Alūksnes un Gaujienas skolu pārstāvji atzina, ka ceļojošā karoga tradīcija mācību iestādēs ir nozīmīga. Lielākā daļa jauniešu arī izprotot, kā jāizskatās un jāuzvedas šādos pasākumos.
E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāja Inese Ločmele atklāja, ka, viņasprāt, situācija uzlabojas: “Pirms pieciem gadiem bija grūti pierunāt doties uz Lāčplēša dienas lāpu gājienu, tagad jaunieši piedalās ar prieku. Uzskatu, ka tas ir arī ceļojošā karoga tradīcijas nopelns.”
Smiltenes ģimnāzijas direktore Aija Cunska gan atzina: „Piederības sajūta valstij un patriotisms nerodas viena pasākuma laikā. Ļoti daudz jārunā ar skolēniem par to, kā ģērbties, kā uzvesties. Tam nepieciešams plašs darbs.”
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte apņēmīgi atzina, ka nākamgad karogu saņems godam, turklāt atzīmēja, ka skolā pastāvīgi notiek patriotisma audzināšana: „Mēs to saucam par tēvzemes mīlestības audzināšanu. To īstenojam, sākot no mācību stundām, beidzot ar daudziem un dažādiem kopā būšanas brīžiem un pasākumiem.” Dalībnieki vienojās par Skolnieku rotas ceļojošā karoga nodošanas ceremonijas datuma maiņu. Turpmāk tas notiks ne 6. jūnijā, bet gan katra mācību gada pirmspēdējā dienā, lai pasākumā piedalīties varētu visi skolēni. Komisija pieņēma arī lēmumu, ka ikviena piecu Vidzemes rajonu (Cēsu, Alūksnes, Valmieras, Limbažu un Valkas) skola var pieteikties un kandidēt uz ceļojošā karoga saņemšanu konkrētajā gadā. Tā tiks popularizēta karoga ideja un būs iespēja patriotiskajā audzināšanā iesaistīt plašāku sabiedrības loku.
Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs darināts 1929. gadā par godu 1919. gada 6. jūnija Cēsu kauju Skolnieku rotas dalībnieku piemiņai. Karoga tradīcija atjaunota 1998. gadā.
Komentāri