Tuvojas Ziemassvētki, un viens no tradicionālajiem svētku ēdieniem ir vārīti pelēkie zirņi.
Taču pagājušajā gadā zirņus iegādāties bija sarežģīti, jo to vienkārši bija ļoti maz. Tādēļ jau pērn ievērojami palielinājās arī zirņu cena.
Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” īpašnieks Jurijs Daģis ir viens no retajiem zirņu audzētājiem Cēsu rajonā. Lai gan J.Daģis pelēkos zirņus “Vitra” audzē 10 – 15 hektāru platībā, tomēr “Avotiņu” zirņus veikalos neizdosies atrast, jo lauksaimnieks audzē tikai sēklas materiālu.
J.Daģis skaidro: “Pirms desmit gadiem bija zirņu pārprodukcija, taču pēdējos gados izauga sliktas ražas, tādēļ nebija
sēklas un arī veikalos pārtikas zirņi bija ļoti nelielos daudzumos. Tos vienkārši nebija no kā izaudzēt.” J.Daģis atzina, ka pieprasījums pēc pelēkajiem zirņiem vienmēr ir liels, lai gan sēklas zirņu cenas ir palielinājušās pat vairākas reizes, tomēr zirņi tiek izpirkti pilnībā.
Rajonā zirņu audzēšana nav plaši attīstījusies, lielākoties zirņu audzētāji ir Kurzemē. To nenoliedz arī Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta zirņu selekcijas speciāliste Ilona Alekse: “Šogad ir cerīgs gads, jo tas bija labvēlīgs zirņu audzēšanai, taču 2007. gada pavasarī zemnieki, kuri vēlējās iegādāties zirņus sējai, to nevarēja, jo 2006. bija neražas gads. Jācer, ka tie, kuri sēklu tomēr dabūja, tos būs iesējuši un zirņi būs padevušies.”
To, ka šogad raža ir, apstiprina arī tas, ka pelēkos zirņus veikalos un kafejnīcās nu jau var iegādāties, protams, cenas jau pērn kļuva lielākas un šogad nav samazinājušās.
SIA “Cēsu Teika” vadītāja Maruta Picka atklāja, ka tieši vakar bijusi pirmā diena, kad vārīti pelēkie zirņi ir nopērkami. Iepriekš vairākus mēnešus tas nav bijis iespējams, kam iemesls bija zirņu deficīts.
Tomēr kafejnīcā “Cēsis” pārdevēja Iveta Krūmiņa atzīst, ka zirņi kafejnīcā ir būtībā vienmēr un arī Ziemassvētku laikā tie būs. Pieprasījums esot liels, tomēr tas nedaudz samazinājies līdz ar cenu pieaugumu pērn: “Tagad cilvēki zirņus pērk gramos, agrāk – kilogramos.”
I.Alekse skaidro, ka neražu pagājušā gadā ietekmējis sausums, tā dēļ zirņi neveidoja pākstis vai arī bija ļoti nelieli. Pārtikā izmantojamas ir vairākas šķirnes – 'Vitra', 'Bruno', arī lielie 'Retrijas', kas tautā tiek saukti par Ziemassvētku
zirņiem.
I.Alekse skaidro iemeslus, kādēļ zirņi ir gandrīz deficīta prece: “Šķirņu nav maz, bet problēma ir audzēšanā. Zirnis ir untumaina un riska kultūra. Ja laikā, kad zirņu
pākstis vēl nav gatavas, uznāk lielas lietavas un vējš, zirņi var sagāzties veldrē. Tad ir lieli ražas zudumi.”
Tomēr otra problēma, ko atzīst gan I.Alekse, gan J.Daģis, ir tā, ka cilvēki iegādājas sēklu, tomēr ir grūti prognozēt, vai tā tiks izmantota sēšanai vai ēšanai, īpaši jau gados, kad pelēko zirņu veikalos ir maz. J.Daģis atklāj, ka tas ir iespējams, lai gan lietošanai pārtikā viņš zirņus nepārdod: “Sēklas zirni var ēst, bet ēdamo zirni ne vienmēr var sēt.” Turklāt šeit atklājas problēma – ja sēklai paredzētie zirņi tiek apēsti, nevis iesēti, zirņu deficīts turpinās, jo netiek izaudzēta jaunā raža.
Taču ir vēl kāda tendence, uz ko uzmanību vērš I.Alekse: “Tie, kuri iesēj zirņus, lielākoties tos izaudzē tikai līdz zaļajai masai, nevis graudam, un zirņus izmanto kā lopbarību.”
Šogad raža ir, un J.Daģis atklāja, ka pašlaik tiek veikta zirņu šķirošana un jau drīz sēklas zirņi būs gatavi pārdošanaI.Arī I.Alekse pastāstīja, ka šogad institūta zirņu laukos raža bijusi laba un sēkla būtībā jau izpirkta. Nelielos daudzumos institūtā var iegādāties arī pārtikas zirņus.
Komentāri