Amatas novadā veiksmīgi realizē sociālo projektu, gūstot jaunas iemaņas sociālo risku mazināšanai.
Trīs reizes gadā Amatas novada sociālās jomas speciālisti tiekas ar Krievijas un Zviedrijas kolēģiem, lai runātu par principiem, kas ne tikai mūsu rajona novadā, bet arī Pleskavas apgabalā un Kindas komūnā Zviedrijā sekmē darbu ar sociālā riska ģimenēm. Proti, kā mudināt vecākus novērtēt bērnu izglītošanas nozīmi, kā izdodas mazināt atkarību- alkohola, smēķēšanas, narkotiku riskus, kā pieaugušos, kuri minēti sociālā riska kategorijā, motivēt mainīt dažas izvēles dzīvē, kas uzlabotu ģimenes sociālos un ekonomiskos apstākļus.
“Šajā projektā vislielāko uzmanība pievēršam bērniem, bērnu izglītībai, tāpēc arī gada sadarbības noslēguma pasākumā apmeklējām vairākas izglītības iestādes, kurās mācās Amatas novada bērni, arī tie, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs,” sacīja Amatas novada sociālā darba speciāliste darbā ar bērniem un ģimenēm Linda Bunkovska un piebilda, ka Amatas novadā ir ap 15 sociālā riska ģimeņu. “Situācijas ir dažādas. Diemžēl ir mammas, kuras neuzņemas pilnvērtīgu aprūpi par bērniem, nenovērtē izglītības lomu. Ir pat tādi izņēmuma gadījumi, kad uzskata – bērnam nevajadzētu iet skolā. Un tad arī mazajiem pietrūkst motivācijas. Sociāls risks ir arī dažādas atkarības, tāpēc par smēķēšanas kaitīgumu runāju ģimenēs. Tādas pašas sarunas notiek arī skolās. Jāatzīst, ka ir bērni, kuri smēķē jau no 11 gadu vecuma,” vērtēja L.Bunkovska.
Kolēģi no Zviedrijas un Krievijas sociālo situāciju raksturoja līdzīgi.
“Kā galvenos sociālos riskus minam alkoholu, novirzes no audzināšanas normām. Vecāku aizņemtību. Biežas problēmas pēdējā laikā ar bērniem gadījušās tieši tāpēc, ka vecāki pelna naudu, ir ārpus mājas, un bērni atrod nepareizus draugus, nelabas interešu grupas,” uzsvēra Pleskavas sociālo pedagogu organizācijas vadītāja Nadežda Lukina un piebilda, ka ne vienmēr speciālistu spēkos ir palīdzēt un atrisināt negatīvās situācijas visās ģimenēs. Pleskavas apgabalā, tāpat kā Latvijā, ģimeņu sociālā stāvokļa uzlabošanai nereti palīdz sabiedriskās, starptautiskās labdarības organizācijas, ziedojot līdzekļus, apģērbu, apmaksājot bērnu brīvpusdienas mācību iestādēs. Krievijas kolēģi atzinīgi novērtēja Latvijas pēdējo gadu labo pieredzi, ka bērni, kuri uz laiku paliek bez vecāku gādības, tiek ievietoti nevis bērnunamos, aprūpes iestādēs, bet audžuģimenēs. Krievijā līdz sistēmas maiņai vēl krietns solis ejams.
Kolēģis no Kindas komūnas, kurš jau desmit gadus sadarbojas ar Amatas novadu, realizējot projektus, uzsver, ka ļoti priecē tieši Latvijas nostādnes sociālo jautājumu risināšanā.
“Nevaru nosaukt jautājumus, kuri šo gadu laikā nebūtu pārrunāti. Amatas novadā varu novērtēt, cik ļoti ir pilnveidojusies izglītības sistēma. Pieejami jauni informācijas avoti. Vienmēr priecājos par latviešu speciālistu entuziasmu.
Zviedrijā ir vairāk resursu jautājumu risināšanai, taču sabiedrībā tāpat ir alkohola, narkotikas problēmas, sarežģījumi ģimenēs. Ir ielu bērni. Sociālajām institūcijām jāpalīdz problēmas risināt,” tā projekta idejas autors Ture Guvansons. Triju pušu sadarbība projektos, risinot sociālos un ekonomiskos jautājumus, turpināsies arī nākamgad.
Komentāri