Raunas pagasta “Lejas Smurģos” Ziemassvētkus gaida ne tikai saimnieki, arī eglītes. Tiesa, tām vēl gads jāpaaugas, lai kļūtu par svētku skaistulēm.
“Nākamgad tirgosim. Pagaidām tikai draugiem. Viņi atbrauc, izvēlas,” stāsta saimnieks Laimonis Bite.
Pirms septiņiem gadiem viņš pusotra hektāra platībā iestādīja ap desmit tūkstošus dažādu eglīšu. Tolaik ne viens vien rajonā cerēja, ka eglīšu audzēšana Ziemassvētkiem varētu būt labs bizness. “Bez darba nekas neiznāk. Kādreiz seminārā mācīja, lai izaugtu skaista eglīte, pie tās vismaz gadā reizi jāpieiet, vainags un forma jāpaveido. Šajos gados tā nav iznācis, tāpēc ir kociņi, kas kādu sezonu izskrējuši debesīs, bet zari sīki,” stāsta saimnieks. Viņš eglītes iestādīja zemeņu laukā, un tā kociņi starp zemeņu stādiem auguši. “Nebija jāvelta laiks kopšanai, jo zemeņu vagas pārklātas ar plēvi. Pirmajos gados ar nezālēm eglītēs īpaši nebija jācīnās. Eglītes auga, mēs lasījām zemenes,” par veiksmīgo izvēli pārliecināts Laimonis Bite. Taču tāpat kā lielākā daļā meža audžu, arī “Lejas Smurģu” saimnieka jaunaudzē viesojas stirnas, kurām eglītes ziemā ir vitamīniem bagāta barība. Pēdējā laikā gan nav redzētas. L.Bite lēš, ka
zemnieki vairāk apstrādā laukus, un tagad, visticamāk, stirnas ganās ziemāju sējumos.
Viņa Ziemassvētku jaunaudzē aug ne tikai Latvijā ierastās eglītes, bet arī Serbijas, Kanādas, melnās, baltegles, balzāmbaltegles. Katrai eglītei savs skaistums, skuju nokrāsa, arī asums. Kanādas eglei skujas ir zilganzaļas, ar upeņu smaržu. Balteglēm, bet jo īpaši balzāmbalteglēm, siltumā tik ātri nebirst skujas. Bet Latvijā augušai eglītei ir tikai tai raksturīgais zaļums. Kaut vēl maza, melnā egle saimniekus pārsteigusi – tai gluži kā rotājumi izveidojušies daudzi mazi, skaisti čiekuriņi.
Lai izaugtu vismaz pusotru metru gara eglīte, paiet gadi astoņi, bet
divmetrīga skaistule izstiepsies slaidumā apmēram pēc desmit gadiem.
“Tā jau ir – audzē, kop un nozāģē. Žēl, protams,” atzīst saimnieks, bet saimniece Irina piebilst, ka pirms dažiem gadiem svētkos mājās allaž bijusi necila eglīte. Saimniekam roka necēlusies skaistuli cirst. Pērn gan svētku rota tikusi Serbijas eglei.
Nākamgad būs pienācis laiks, kad “Lejas Smurģos” eglītes būs izaugušas un varēs tirgot. Jau tagad saimnieki domā, kā to vislabāk izdarīt. Stāvēt tirgū negribas, ja kāds paņemtu vairumā… Bet vislabāk tomēr, lai pircēji brauc, paši izvēlas, nocērt. Paša cirstai eglītei ir cita vērtība. L.Bite atzīst, lai gan valsts mežā katrs drīkst vienu eglīti nocirst, ne katrs uzdrošinās, jo baidās, ka neiekļūst nepatikšanās. Tie, kuri atbrauks uz Raunu, varēs izstaigāt jaunaudzi un izvēlēties visskaistāko.
Saimnieki iecerējuši tirgot arī eglītes podos. Lai tās ilgāk zaļotu, jaunajiem apstākļiem jāpieradina laikus. Podiņiem vieta jau noskatīta starp zemeņu siltumnīcām.
“Eglīti podā var ilgāk turēt telpā. Pēc tam, ja vēlas, var iestādīt,” domās dalās Laimonis, bet Irina piebilst, ka varbūt pilsētniekiem varētu podu ar eglīti uz gadu miju iznomāt, pēc tam vest mājās un audzēt tālāk. Vismaz kociņš pēc svētkiem nekļūtu nevajadzīgs.
“Eglīšu bizness ilgst nedēļas divas. Ko tad pagūst, tas ir,” uzsver L.Bite un piebilst, ka nākamgad eglītes pārdos, un atkal varēs stādīt zemenes.
Komentāri