Redakcija saņēmusi jauku vēstuli Ziemassvētku noskaņās no cēsnieces Hildas Litovskas. Viņa raksta, ka ir iepazinusi zaudējumu sāpes, pazīst asaru sāļumu, nodevības rūgtumu. “Un neskatoties uz to, pārkāpjot 70 gadu slieksni, saku – esmu laimīga. Un tāda esmu bijusi visus 70 gadus. Jo man blakus bijuši gudri, atsaucīgi sirsnīgi cilvēki, kas balstījuši grūtībās un priecājušies kopā veiksmes brīžos.”
Hilda Litovska priecājas par cilvēkiem, kuri snieguši atbalstu grūtos, pat traģiskos brīžos. “Un sevišķi līdzcietība ir vērtīga, kad klājas vissliktāk. Saslimu un saņēmu ”spriedumu” – norīkojumu uz onkoloģisko slimnīcu. Biju tā satriekta un pārbijusies, ka gribējās noslēpties, likās – ja nebraukšu uz slimnīcu, viss pāries pats no sevis. Un, baiļu pārņemta, klusēju par slimību. Tādā brīdī blakus nostājās draugi.” Iedrošinājuši ārstēties, pat aizveduši uz slimnīcu un stāvējuši klāt, kamēr ievietota palātā.
Operācija
bija
veiksmīga. “Ja nebūtu mīļo cilvēku iedrošinājuma, nezinu, vai tiktu galā.”
Pēc gada nākamā slimība – gūžas artroze. Tā progresējusi, bet rinda uz operāciju milzīga. Arī šajā reizē nākuši palīgā sirsnīgi kaimiņi. Pēc operācijas liels atbalsts esot apkārtējie: “Ik dienu izjūtu cilvēku uzmanību un mīlestību. Zinot, ka nevaru nēsāt smagumus, kaimiņienes, ejot iepirkties, apprasās, vai nevajag ko palīdzēt. Dārza kaimiņiene uzraka manu dārzu, cita izvizināja pa Latgali un Zemgali, bet vēl cita pa rajona skaistākajām vietām.” Un joprojām pensionāri neaizmirst bijušie kolēģi, gan apciemo, gan sazvanās.
“Šie visi sirdscilvēki mani stiprinājuši, ne žēlojuši, bet palīdzējuši ar vārdu vai rīcību, ar humora piešprici, neļāvuši nolaisties līdz žēlabām, bet likuši saredzēt dzīves jēgu un justies laimīgai. ”Lai pateiktos visiem par sirsnību, lai atdarītu ar labu, man vajadzētu otru mūžu. Otra mūža nebūs, tāpēc saku – paldies,” tā H.Litovska. “Šodien, kad bieži dzirdam, ka viss ir slikti, ka daudzi neredz labo, šajā klusajā Adventes laikā pasakot paldies cilvēkiem, kuri manī uztur labas un priecīgas izjūtas, ceru vērst arī pesimistus uz pozitīvismu, jo laikam katram ir kam pateikt paldies, ir par ko priecāties, tikai nedrīkst pats būt īgns. Un Adventes laiks ir tieši tas, kad varam viens otram pateikt paldies!”
Komentāri