Jau rakstīts, ka 2007.gada 21. decembrī Šengenas telpai pievienojās deviņas jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija un Malta. Jau šobrīd ir atcelta robežkontrole uz Latvijas sauszemes un jūras robežas ar Lietuvu un Igauniju, tā kļuvusi par Šengenas telpas iekšējo robežu, bet robežkontrole uz iekšējās gaisa robežas tiks atcelta no 2008. gada 30. marta.
Pirms Šengenas telpas paplašināšanās 2007.gada 21. decembrī kopīgo Šengenas telpu veidoja Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Grieķija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Norvēģija un Īslande.
Lasītājiem varētu būt interesanti uzzināt, kad tika likti pamati šai bezrobežu telpai. Šengenas līguma sadarbība sākās 1985. gadā, kad par to vienojās Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Francija un Vācija. Līguma nolūks bija izveidot teritoriju bez ceļošanas ierobežojumiem, samazinot robežas kontroles punktu skaitu tās dalībvalstīs, kā arī ciešāk sadarbojoties starptautiskās noziedzības apkarošanas jomā. Vēlāk Šengenas līguma sadarbību iekļāva ES sadarbības ietvaros, šobrīd tās sastāvā ir visas ES dalībvalstis, izņemot Īriju un Lielbritāniju.
Šī gan nav pirmā teritorija bez ceļošanas ierobežojumiem. 1954. gadā tika izveidota Ziemeļvalstu pasu savienība, kurā ietilpa Islande, Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija. Kad ES dalībvalstis Dānija, Zviedrija un Somija pievienojās Šengenas līguma sadarbībai, arī Norvēģijai un Islandei nācās pievienoties Šengenas līgumam, lai saglabātu Ziemeļvalstu pasu savienību.
Lai izveidotu teritoriju ar kopēju ārējo robežu un bez robežkontroles iekšienē, visām dalībvalstīm jābūt identiskiem ieceļošanas nosacījumiem. Tostarp, jābūt vienotiem nosacījumiem, pēc kādiem trešās valsts pilsoņiem izsniedz ieceļošanas vīzu šajā teritorijā, un parasti vīza ir derīga visās Šengenas valstīs. Svarīgi, lai valstis varētu paļauties uz ikvienas dalībvalsts spēju veikt apmierinošu robežkontroli. Tādēļ Šengenas tiesību kopumā ietilpst noteikumi par kontroles pasākumiem, kas veicami uz kopējās teritorijas ārējās robežas.
Šengenas tiesību kopums paredz arī sadarbību starp dalībvalstu robežsardzes iestādēm. Kopīga informācijas sistēma dod iespēju Šengenas valstu robežsardzei publicēt brīdinājumus par meklējamiem noziedzniekiem, pazudušām personām un nozagtām mantām, kā arī brīdināt par personām, kuras ir kādas dalībvalsts “melnajā sarakstā”, kā tas šonedēļ izskanēja Latvijas medijos par kādu Krievijas vēstniecības darbinieku.
ES sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā ir pārsniegusi Šengenas līguma sadarbības ietvarus. Notiek arvien ciešāka sadarbība starp dalībvalstu policiju un prokuratūrām, likumdošanas saskaņošanā civiltiesību un kriminālo tiesību jomā, kā arī kopīgas imigrācijas un patvēruma politikas izveidē.
Sagatavojis Jānis Gabrāns
Komentāri