Melnalksnis pārliecinoši uzvarējis dendrologu balsojumā un atzīts par 2008.gada koku. Masu saziņas līdzekļi informē, ka par 2008.gada koku bez šīs sugas sacentās arī ozols, vīksna un zalktene. Melnalksni ievēlēt par gada koku ierosinājis dendrologu biedrības biedrs un viens no arboristu kustības aizsācējiem Latvijā Edgars Neilands.
Melnalksnis ir koku suga ar visai savdabīgām augšanas prasībām. Vislabāk tas jūtas mitrās vietās, strauji tekošu ūdeņu krastos, kā arī vietās ar augstu gruntsūdeni. Šī iemesla dēļ Latvijas apdzīvotajās vietās, īpaši jaunās apbūves teritorijās, melnalkšņi ir savā ziņā
izmirstoša suga.
Apjomīgie būvdarbi, piemēram, Pārdaugavā, Rīgā, pārveido iespējamās melnalkšņu augšanas vietas. Mainot gruntsūdens līmeni konkrētā vietā, vides apstākļi nepiemēroti kļūst daudz plašākā teritorijā, ievērojami lielākā nekā būvlaukuma platība.
Melnalkšņa garums var pārsniegt 30 metrus, koks var augt vairāk nekā simts gadus. Melnalksnis panes nelielu applūšanu palu laikā. Labi vairojas arī ar celma atvasēm.
Speciālisti vērtē, ka melnalksnis ir nepelnīti aizmirsta suga jaunu apstādījumu ierīkošanai. Vietās ar augstu gruntsūdeni tas augtu daudz labāk nekā citas koku sugas (tostarp liepas), kam pārlieka ūdens klātbūtne traucē augšanai. Melnalksnis ir nozīmīgs augs arī mežsaimniecībā, tā koksne tiek izmantota mēbeļu rūpniecībā. To izmanto mēbeļrūpniecībā, finiera ražošanā. Samērā izturīgā koksne derīga arī koka caurtekām, pāļiem un citām ūdens būvēm.
Alkšņu ģintī ir zināmas apmēram 25 sugas. To savvaļas izplatības areāls aptver ziemeļu puslodes mēreno joslu, bet Dienvidamerikā aiziet līdz Peru. Latvijā savvaļā aug melnalksnis Alnus glutinosa, baltalksnis A.incana, – paretam gan savvaļā, gan dārzos un parkos sastopams abu sugu hibrīds – hibrīdais alksnis A. x pubescens. Sagatavojusi Andra Gaņģe
Komentāri