Cēsu domes deputāti apstiprinājuši saistošos noteikumus nr. 2 „Cēsu pilsētas pašvaldības budžets 2008.gadam”. Par šo jautājumu daudz tika diskutēts komitejās, tāpēc domes sēdē viss noritēja raiti.
Pašvaldības kopbudžeta ieņēmumi šogad plānoti 14 181 270 latu, kas ir 771 lats uz vienu Cēsu pilsētas iedzīvotāju, tai skaitā pamatbudžeta ieņēmumi 13 330 870 latu, speciālā budžeta ieņēmumi – 850400 latu. Pamatbudžeta ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2007.gada bāzes budžeta plānotajiem ieņēmumiem, pārsniedzis 40 procentus. Kā skaidro domes finanšu nodaļas vadītāja Aivija Zerne, lielais pieaugums saistīts ar ieņēmumu pieaugumu vairākās sadaļās, tostarp ienākuma nodokļa pieaugumu, kas šogad plānoti vairāk nekā septiņu miljonu latu. Lai kompensētu pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmuma tempa samazinājumu, kas rodas, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo mēneša minimumu
un nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošajām personām, mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp valsts un pašvaldības budžetu, attiecīgi 20 un 80 procentu. Pērn pašvaldības saņēma 79 procentus. Liekas, it kā maz, piešķirts tikai viens procents vairāk, bet, ņemot vērā, ka tās ir lielas summas, arī šis viens procents pašvaldībai ir ļoti nozīmīgs. Pieaugums budžetā liels tāpēc, ka netiek salīdzināta 2007.gada izpilde ar šo gadu, bet 2007.gada bāzes jeb plānotais budžets pret šī gada bāzes budžetu.
Pašvaldības budžeta izdevumi plānoti pēc nulles principa, ņemot vērā reālās finanšu iespējas un nodrošinot pilsētas attīstības galvenos uzdevumus. Kopbudžeta izdevumi plānoti 20 646 276 latu, kas ir Ls 1123 uz vienu pilsētas iedzīvotāju, un atbilstoši ieņēmumiem sastāv no pamatbudžeta izdevumiem 19 562 702 latu un speciālā budžeta izdevumiem – 1 080 574 latu.
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders pieņemto budžetu vērtē kā pašreiz optimālu: “Nekad neteikšu, ka esam pieņēmuši ļoti labu budžetu, jo vienmēr gribēsies vairāk. Gandrīz visās nozarēs šogad ir budžeta pieaugums, te sava nozīme ir arī dažādu projektu līdzfinansējumiem. Esam pratuši rast finansējumu visām iecerēm, varbūt ne vajadzīgajā apjomā, bet iestrādes ir. Ir, protams, dažas neskaidrības par atsevišķu projektu līdzfinansēšanu. Cēsis ir to pilsētu sarakstā, kas saņems pilsētvides attīstības naudu, un tam būs nepieciešams liels līdzfinansējums. Jādomā arī par lielajiem objektiem – kultūras centra rekonstrukciju, muzeja krātuvju būvniecību un citiem. Tomēr uzskatu, ka nav neatrisināmu jautājumu, jo Cēsu pašvaldība arī turpmāk savā darbībā īstenos ilgtermiņa finanšu stabilitātes politiku, kas vērsta uz pilsētas attīstības tempu nodrošināšanu un labvēlīgu apstākļu radīšanu uzņēmējdarbībai, kultūrai un tūrismam, lai sekmētu un pilnveidotu likumā “Par pašvaldībām” noteikto autonomo funkciju nodrošināšanu.”
Tāpat kā iepriekš, izdevumu sadaļā lielākais īpatsvars – 43 procenti -paredzēts izglītībai. Te paredzēts arī finansējums jaunās pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai, Cēsu bērnu un jauniešu centra zāles renovācijai, Cēsu 1.pamatskolas pirmā stāva pārseguma kapitālajam remontam un ugunsdrošības sakārtošanai.
16 procenti atvēlēti sadaļā atpūta, kultūra, reliģija, kur paredzēti līdzekļi gan kultūras iestāžu remontiem un rekonstrukcijai, gan lielo kultūras pasākumu organizēšanai, tostarp 40 tūkstoši latu paredzēti kā domes līdzfinansējums Cēsu mākslas festivāla rīkošanai. Sporta pasākumu finansēšanai plānots izlietot nedaudz vairāk par 78 tūkstošiem latu.
12 procentus no pamatbudžeta izdevumiem plānots izlietot ekonomiskajai darbībai, lielu daļu veido finansējums šogad paredzētajai ielu rekonstrukcijai.
Arī pašvaldības funkciju nodrošināšanai no budžeta tērēs 12 procentus, šajā summā iekļauti arī maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, līdzekļi, kas nepieciešami pašvaldības kredītu procentu nomaksai, un arī izdevumi neparedzētiem gadījumiem, kam atvēlēti 100 tūkstoši latu.
Septiņi procenti paredzēti pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas pasākumiem. Šajā sadaļā finansējums ir mazāks nekā pērn plānotais. Lielākās izmaksas te veido sociālās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas noslēguma maksājumi, kā arī izdevumi ielu apgaismojuma rekonstrukcijai un ekspluatācijai.
Vides aizsardzībai plānoti seši procenti no pamatbudžeta izdevumiem. Cēsis sevi vienmēr pozicionējušas kā zaļu pilsētu, un darbi šajā jomā turpināsies, šogad pilsētas apzaļumošanai, labiekārtošanai un apstādījumu kopšanai paredzēti Ls 114 943, bet ietvju, atpūtas vietu kopšanas un uzturēšanas darbiem – Ls 186 430.
Trīs procenti no pamatbudžeta izdevumiem paredzēti sociālās nodrošināšanas funkcijas veikšanai, bet viens procents atvēlēts sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.
Komentāri