Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Pašiem savs kalns

Druva
00:00
05.02.2008
6

Atpūtas bāzes „Ezerrozes” saimnieki Daiga Dzalba un Guntars Sproģis saka – vispirms viņu īpašumā nonācis Andrēnkalns, tikai pēc tam domājuši, kur un kā dzīvos.

Daiga stāsta – kalns darboties sācis apmēram 2001. gadā, bet toreiz tas vairāk bijis pašu priekam. Patlaban kalnā izveidotas jau sešas slēpošanas trases, darbojas divi pacēlāji, sakārtota kalna apgaismošana diennakts tumšajā laikā.

„Pārsvarā uz Andrēnkalnu slēpot brauc vietējie. Viņiem tas ir tuvāk un izdevīgāk arī cenu ziņā. Gaidīti ir skolēni un jaunieši. Arī ģimenēm te sanāktu jauka aktīvi pavadīta brīvdiena kopā ar bērniem, lai gan, cik kuram šodien ir lieka naudiņa, lai to izmantotu šādiem priekiem,” domās dalās Daiga un piebilst, ka visu laiku tiek domāts, lai piedāvāto aktivitāšu kvalitāti uzlabotu.

„Pagājušajā gadā strādājām vien astoņas dienas. Mēs te esam tikai nedēļas nogalēs, un pagājušajā gadā tikai vienu mēnesi bija sniegs. Šogad slēpots vēl nav vispār. Ceram, ka ziema tomēr atnāks. Arī pašiem gribētos paslēpot,” saka Daiga un atklāj, ka šoziem vienu reizi slēpot bijuši uz Žagarkalnu.

„Vienu brīdi domājām par mākslīgā sniega pūšanu, izstrādājām pat projektu, bet nospriedām, ka tas izmaksās ļoti dārgi. Slēpotāju te nekad nav tik daudz, lai tas atmaksātos. Pie tam mums ir dienvidu nogāze. Pavasaros sniegs kūst ārkārtīgi strauji. Mēs ar savu apgrozījumu tik strauji netiekam līdzi citu kalnu īpašniekiem,” vērtē Guntars un stāsta, ka atpūtas bāzē „Ezerrozes” iespējams uz vietas iznomāt ragaviņas,pannas, slēpes un snovborda dēļus.

„Pagaidām noliktavā ir apmēram 25 pāri slēpju. Vairāk neesam iegādājušies, jo nav bijis tik liels slēpotāju skaits. Arī snovborda dēļi ir. Zābaki. Paši palīdzam arī kā instruktori, ja atbrauc kāds iesācējs. No Latgales atvedām arī guļbūves namiņu, kurš uzstādīts kalna pakājē. Slēpotāji tur var ieiet, pasildīties un uzvārīt siltu tēju,” stāsta Guntars un piebilst, ka ziemā uz blakus esošā ezera varot arī slidot. Ja būtu kārtīgas ziemas, tiktu domāts arī par kvalitatīva ledus uzliešanu.

„Aktīvās atpūtas piekritēju netrūkst. Gan ziemā, gan vasarā cilvēki meklē iespējas izrauties no ikdienas pienākumiem un atpūsties pie dabas. Arī paši esam aktīvās atpūtas piekritēji. Ziemā labprāt slēpojam, vasarā – braucam ar vēja dēļiem, peldam un darām visu ko citu,” stāsta Daiga un dalās domās, ka ar katru gadu arvien vairāk cilvēku vēlas atpūsties citādi, ne tikai sēžot pie televizora.

„Sākumā arī mums bija tā, ka atbrauc jaunieši, sanes alkohola kastes un nebāž degunu laukā no pirtiņas. Tagad tomēr daudzi organizē sporta spēles, brauc draugu pulkā, skolēnu grupas bijušas. Cilvēki kļūst aktīvāki un prasa, ko te var darīt,” stāsta Daiga.

Guntars uzsver, ka drīzāk gribētu iekopt kādu skaistu parku, kur cilvēki varētu pabūt dabas tuvumā.

„Man šo vietu gribētos redzēt nevis pūļa piebāztu, bet kā klusu, skaistu stūrīti pie dabas. Lai te pulcētos nevis cilvēki, kuri atpūšas, lietojot alkoholu, bet veselīga dzīves veida piekritēji. Kas prot novērtēt dabas skaistumu, putnu dziesmas un svaigu gaisu,” saka Guntars un atklāj, ka nākotnē Andrēnkalnā, kas ir 249 metrus virs jūras līmeņa, domāts uzcelt skatu torni, lai dabas skaistums būtu pārredzams pēc iespējas tālāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
7

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
19

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
259

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
66
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi