Kopš gada sākuma Priekuļu agrocentrā vairs nav Cēsu virsmežniecības. Tās pievienošana Ziemeļvidzemes virsmežniecībai, kas atrodas Valmierā, veicināja diskusijas, kāda nākotne sagaida ideju par centru, kur lauksaimniekam būtu pieejami visi pakalpojumi. Ideja izmaiņu laikā
Agrocentra apsaimniekotāja,
valsts SIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs” (STC) valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Būda vērtē, ka agrocentra ideja aizvien ir aktuāla. „Lai sakārtotu ar saimniekošanu saistītās lietas, lauksaimniekiem jāsastopas ar apmēram 17 institūcijām, kas ietekmē viņu dzīvi un lielākoties atrodas dažādās vietās.
Agrocentrs netika veidots kā politisks, pompozs pasākums. Tas notika vajadzības dēļ. Šeit jau bija infrastruktūra, šeit ir laba semināru un konferenču zāle, ēdināšanas un nakšņošanas iespējas,” skaidro R.Būda, atzīmējot, ka pats svarīgākais ir, ka lauksaimniekam ir ērti atbraukt uz vienu vietu un atrisināt lielākoties visus jautājumus. Tam piekrīt arī STC inženieris – jurists Edvīns Kide un piebilst: „Priekuļos ir arī tehnikas tirdzniecības vieta, laukaugu selekcijas institūts, arī lauksaimniecības izglītības iestādes.”
Reti kurš apšauba agrocentra nepieciešamību. Lai gan te var saņemt gan konsultācijas, gan sakārtot dažādus jautājumus, nevar nepamanīt, ka lauksaimniekiem aizvien vairāk lietu kārtot nāksies Valmierā.
Cēsu lauku konsultāciju biroja vadītājs Valters Dambe ar nožēlu atzīst: “Agrocentra pamatideja bija piedāvāt lauksaimniekam pēc iespējas vairāk pakalpojumu, tomēr tie paliek aizvien mazākā apjomā.” Arī rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa uzskata: “Agrocentram jābūt, pozitīvi ir tas, ka liela daļa funkciju šeit ir pieejamas. Tomēr bēdīgi, ka nepārtraukti notiek reformas, kas saistās ar reģionu veidošanu, un diemžēl ir institūcijas, kas aiziet no Priekuļiem.” Būtisks zaudējums ir virsmežniecība. Tomēr R.Būda norāda, ka šeit turpina strādāt meža dienesta konsultāciju pakalpojumu centrs.
V.Dambe atklāj, ka izmaiņas gaidāmas arī SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” un lauku konsultāciju birojā, tomēr viņš
skaidro, ka konsultācijas arī turpmāk Priekuļos būs pieejamas. Iespējams, tas būs maksas pakalpojums.
Vecpiebalgas pagasta lauku attīstības speciāliste Benita Zvejniece atzīst, ka ir daudz neskaidrību par turpmāko darbību. Viņa vērtē, ka labā iecere – pirms diviem gadiem izveidojot agrocentru, lai tas būtu pieejams lauksaimniekiem, kļuvusi nestabila. Daudzu jautājumu dēļ lauksaimniekiem jādodas uz Valmieru. To B. Zvejniece vērtē negatīvi – finansiāli dārgi un sarežģīti.
Gan D. Kalniņa, gan V.Dambe vērtē, ka rajona lauksaimniekiem ir svarīgi, lai Priekuļos būtu pieejams plašāks Lauku atbalsta dienesta (LAD) pakalpojumu klāsts. Daudzi jautājumi kārtojami LAD Ziemeļvidzemes reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē Valmierā. Tās vadītājs Jānis Brengulis atzinīgi vērtē agrocentra ideju un apstiprina, ka arī turpmāk atbalsta sektors Priekuļos pastāvēs. Viņš saka, ka tiek palielināts darbinieku skaits sektorā, tomēr tas nemaina līdzšinējo kārtību, un lauksaimniekiem arī turpmāk daudzi jautājumi būs jārisina Valmierā. Taču no šī gada Priekuļos var iesniegt atskaites daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. J.Brengulis vērtē, ka dokumentu kārtošanu atvieglot varētu elektroniskā pieteikšanās sistēma ES atbalsta maksājumiem. Iemītnieku skaits palielinās
R.Būda vērtē – kaut virsmežniecības nav agrocentrā, tomēr iestāžu skaits ir pieaudzis.
Agrocentrs ar Zemkopības ministrijas atbalstu izveidojās 2005. gadā. Tad ēkā strādāja 13 iestādes, tagad ir 18 iestādes un institūcijas, kas saistītas ar lauksaimniecību. Kopš šā gada te atrodas arī SEESAM apdrošināšana, „Latvijas valsts mērnieks” Cēsu reģionālā filiāle, “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” meliorācijas departamenta Vidzemes nodaļas Cēsu sektors.
Agrocentrs pakāpeniski attīstījies, pēdējais jaunums bija STC indikatīvās laboratorijas izveide janvārī.
Ēkas iemītnieku skaits ir palielinājies, taču apsaimniekotāji uzskata, ka varētu rast iespējas centrā izmitināt vēl kādu iestādi. R.Būda uzskata, ka agrocentrā vērtīgi būtu atrasties juristiem, biznesa konsultantiem.
R.Būda atklāja, ka, pateicoties Priekuļu pagasta padomei, izstrādāts projekts par ēkas pievienošanu katlu mājai, kas atrisinās tehniska rakstura problēmas saistībā ar siltumsaimniecību.
Nav skaidra statusa, bet pastāvēs
R.Būda piekrīt, ka skaidra statusa neesamība agrocentram ir problemātiska. Agrocentrs patiesībā ir ēka, kurā vienkopus koncentrējušās dažādas iestādes un organizācijas. Viņš norāda, ka centra pakalpojumu izmantotājam – lauksaimniekam – būtiskākais nav statuss, bet pakalpojumu saņemšanas iespēja.
Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās attīstības plānotājs Jānis Antons piekrīt, ka agrocentram nav skaidra formulējuma. Viņš pieļauj, ka tas var arī nenoformulēties: „Katra institūcija pilda savas funkcijas, un atraut tās no kopējās sistēmas nav nepieciešams. Priekuļus kopumā vajadzētu uztvert kā lauksaimniecības un agrocentru. Tas ir iekļauts arī Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmā.”
Arī R.Būda vērtē, ka Priekuļi jau vēsturiski veidojušies par lauksaimniecības centru un reģionalizācijas process to nemainīs: „Šeit jau ir un paliek lauksaimniecības tehnikums, laukaugu selekcijas institūts, ir tehnikas tirgotāji un paliek arī tie, kuri agrocentrā jau sākuši strādāt. Pārvietojot reģionālo centru uz Valmieru, neviens nav pārvietojis to, kas jau ir Priekuļos.”
J.Antons uzskata, ka liela nozīme ir laukaugu selekcijas institūta attīstībai, viņaprāt, Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, Jāņmuižas profesionālā vidusskola attīstīsies un kļūs spēcīgākas.
Domājot par agrocentra attīstību, runāts arī par augstākās izglītības iespējām Priekuļos, tomēr J.Antons skaidro, ka šādu ideju realizēšanai nepieciešama spēcīga iniciatīva un nepārtraukta virzība. Arī D.Kalniņa piekrīt, ka, lai attīstītu ideju par Priekuļiem kā izglītības centru, nepieciešama visu pušu ieinteresētība. D.Kalniņa, V.Dambe un arī J.Antons piekrīt, ka, lai attīstītu agrocentru, nepieciešams konkrēts darbinieks, kura pienākumos būtu idejas virzīšana kā pašvaldību, tā valsts mērogā, kā arī resursu piesaiste. Pirms gadiem bija ideja, ka rajona padome varētu algot speciālistu, kurš ar šiem jautājumiem nodarbotos, taču ideja neguva atbalstu.
R.Būda piekrīt, ka agrocentra ideja jāattīsta, un arī viņš atzīst, ka viens no aktuālajiem jautājumiem ir agrocentra nozīme lauksaimnieciskajā izglītībā. R.Būda uzskata: „Ja varētu sakoordinēt sadarbību starp izglītības iestādēm un centru, būtu iespējams efektīvāk atrisināt speciālistu trūkumu lauksaimniecībā.” Kā piemēru R.Būda min indikatīvās laboratorijas iespēju izmantošanu Priekuļu tehnikuma mehanizatoru apmācībā. Šādai perspektīvai laboratorijā arī izveidota mācību telpa. Viņš atzīst, ka reģionam vērtīga būtu Lauksaimniecības universitātes filiāles atvēršana, tomēr piekrīt, ka šādai idejai izšķiroša būtu politiskā griba un ekonomiskās iespējas.
D.Kalniņa uzskata, ka būtiski arī tas, cik lielā mērā lauksaimniecība kopumā tiek atbalstīta politiski.
R.Būda secina: „Negribētos, lai politiskie lēmumi negatīvi ietekmētu centra likteni. Lai tas var turpināt dzīvot! Cilvēki brauc uz šejieni, ir pieraduši, un ir gandarījums par labām atsauksmēm.”
Komentāri