Money, money, money… must be funny in the rich man`s world…tā vai apmēram tā skanēja grupas “ABBA” dziesma. Tiesa, nauda svarīga bijusi visos laikos, bet ko mūsdienās jaunieši domā par naudu, centos noskaidrot sarunā ar trim cēsniekiem – Lauri Elsi, Sandi Čemmi un Arti Ūdri.
– Ko jums nozīmē nauda? Lauris: – Šajos laikos diezgan daudz. Neteikšu, ka visu, bet daudz. Ja nav naudas, nav nekā. Tādēļ mēs arī strādājam. Sandis: – Par naudu viss ir nopērkams – izklaide, ikdienišķa iztikšana un degviela autiņam. Lauris: – Ikdienu bez naudas nemaz nevar iedomāties. Ej, kur gribi, tā nepieciešama. – Ko nekad nedarītu naudas dēļ? Lauris: – Nenogalinātu cilvēku. Sandis: – Nebrauktu uz ārzemēm dzīvot un strādāt. Cietumā nesēdētu. Lauris: – Naudas dēļ tur arī negribētos nokļūt. Artis: – Nezinu. Droši vien daudz ko nedarītu. – Kāpēc mūsdienās ir tik izteikta dzīšanās pēc naudas? Artis: – Katram no mums ir kāds mērķis, pēc kura tiecamies. Nauda paver durvis dažādām iespējām. Sandis: – Materiālās vērtības ir kļuvušas daudz svarīgākas. Lauris: – Bet tā bijis vienmēr. Arī karojuši visos laikos ir tikai bagātības un varas dēļ. Mūsdienās tas notiek civilizētāk. Bet, kā jau sākumā teicu, bez naudas neko nevar darīt. Kaut ar draugiem aizbraukt uz ezeru… Vajag šašlikam, aliņam, benzīnam… – Kam visvairāk ikdienā patērējat līdzekļus? Lauris: – Draudzenei. Sandis: – Mašīnai un degvielai. Artis: – Dažādām ikdienas nepieciešamībām. Dažādiem rēķiniem. – Cik svarīgi meitenēm ir tas, lai puisis būtu turīgs? Sandis: – Domāju, ka daudzām tas ir pat primārais. Lauris: – Bet, tā arī jābūt, ka puisis spēj uzturēt meiteni vai vēlāk ģimeni. Tam noteikti nevajadzētu būt vissvarīgākajam, kādēļ meitene puisi izvēlējusies… Bet kādreiz paši esam smējušies – atradīsim bagātu veceni un iesim pie viņas dzīvot. Tas, protams, joks (smejas). Bet patiesībā galvenais, lai manai meitenei nekā netrūktu. Pats varu nedaudz ilgāk paciesties. – Vai kādreiz esat aizdevuši vai aizņēmušies naudu? Lauris: – Esmu aizdevis, un vienmēr ir arī atdots. Ir gadījies, ka par parādu jāatgādina. Bet atdod. Arī pats esmu kādreiz aizņēmies. Vajadzēja ātri naudu dzīvokļa remontam. Sandis: – Ir kādreiz aizdots, bet, ja laikus neatdod, uzticību tas mazina. Vairāk par 20 latiem aizdevis neesmu. Lauris: – Bet vienmēr jau var pateikt: „Man nav. Ja būtu, toč aizdotu.” Artis: – Ir aizdots. Norunājam, kurā datumā atdos, un viss. Ja tā nenotiek, prasu, kāpēc, un norunājam citu datumu. Ir cilvēki, kuri pieraduši visu laiku aizņemties. Lielākā naudas summa, kuru esmu aizdevis, bijuši 1500 lati. – Ko domājat par kredītsaistībām, ar ko nereti apkrāvušies jaunieši? Sandis: – Viss ir aizgājis nedaudz par traku. Esam aizgājuši galējībās un dzīvojam kredītā. Artis: – Bet tās ir iespējas. Varbūt citādāk cilvēkam nav iespēju nopirkt televizoru vai ledusskapi… – Kāds būtu nejēdzīgākais iemesls, kāpēc aizņemties naudu? Sandis: – Lai <i.patusētos. Artis: – Vienam vakaram. Lauris: – Jebkas, kā rezultātā nauda tiktu iztērēta bezmērķīgi. – Vai draugu lokā ir svarīgi, cik katrs esat nodrošināti? Lauris: – Šķiet, ka ne. Par to pat īsti nav piedomāts. Visi kopā aizbraucam, ja vajag aliņam, sametam. Sandis: – Klases salidojumos, iespējams, tas ir citādāk. Tad interesē, kādu skolu kurš pabeidzis, kur strādā un ko vispār dara…, bet citādi tas nav svarīgi. Lauris: – Jā, bet nav tā, ka iet klāt un prasa, cik tad tu pelni… Neies tak sevi sāpināt ( smejas). – Atceraties, kā nopelnījāt pirmo naudu? Artis: – Pamatskolas laikā vasarās lasījām ogas. Bet naudai toreiz bija cita vērtība. Lauris: – Ar brāli laukos braucām ar traktoru un sienu vedām. Maksāja labi, un naudas mums toreiz netrūka. Nezinājām pat, kā iztērēt. Sandis: – Skolā varēja vasarās strādāt, un par to arī kaut ko samaksāja. -Vai neesat domājuši doties peļņā uz ārzemēm? Artis: – Anglijā nodzīvoju vienu gadu. Strādāju. Esmu arī divas reizes pa trim mēnešiem bijis Norvēģijā. Tur naudu pelnīt ir citādāk. Bet ir laba sajūta, ja vari strādāt un par to arī naudu nopelnīt. Lauris: – Nezinu, kā dzīve iekārtosies. Varbūt. Ja ļoti vajadzētu, brauktu. Sandis: – Teikšu, ka nē. Ja tiešām būtu bezizejas situācija, varbūt tikai tad. -Ja tiktu pie miljoniem, ko vispirms izdarītu? Lauris: – Aizbrauktu kaut kur uz siltajām zemēm un vienkārši pagulētu pludmalē. Sandis: – Uzrakstītu atlūgumu un kādu laiku nestrādātu. Artis: – Nopirktu māju, bet vispār domātu par kādu biznesu, lai nauda veido naudu. – Ko par naudu nevar nopirkt? Lauris: – Filmās saka – mīlestību. Garīgās vērtības. Ja mēs būtu miljonāri, diez vai Drabešos sēdētu uz trepītēm un kopā rēktu. Bet tie ir vieni no foršākajiem mirkļiem. Tad par šādām mazām lietām aizmirstu. Sandis: – Laimi… Lauris: – Kas ir laime? Man pilnai laimei daudz nevajag. Vienu aliņu, čipsu paku un labu filmu. Lats trīsdesmit (smejas). Artis: – Veselību.
Komentāri