Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Zemkopības ministrijas rīkotā konference „Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?” Savu skatījumu uz aktualitātēm un iespējām lauksaimniecībā skaidroja Zemkopības, kā arī Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijā strādājošo augstskolu un banku pārstāvji. Konferencē piedalījās arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Diskusijā uzstājās arī stalbēniete, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Aija Balode.
Ekspertu viedokļi, lai gan no dažādiem skatu punktiem, tomēr bija līdzīgi uzsverot, ka lauksaimniecības attīstība lielā mērā ir atkarīga no pašu lauksaimnieku uzņēmības un spējas efektīvi izmantot resursus.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere uzsvēra, ka no 2000. – 2006. gadam vērojamas pozitīvas iezīmes lauksaimniecības
attīstībā. Lai gan eksperte vērtē, ka atbalsta apjoms vidēji gadā no 2007. līdz 2013. gadam turpinās palielināties salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, viņa tomēr uzskata, ka: „Tik strauja izaugsme, kāda tā bija iepriekšējos septiņos gados, kad Latvijā ienāca apjomīgais ES finansējums, vairs nav sagaidāma.”
ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, tāpat kā ministrs M.Roze kārtējo reizi uzsvēra, ka valsts un ES atbalstu nevajadzētu uzskatīt par finansējumu. A.Lapiņš konstatē: „Tas ir atbalsts aktivitātēm, ražošanai, nevis eksistencei.”
I.Pilvere skaidri definēja – 2008. būs jaunu izaicinājumu gads, tomēr izteiktie ieteikumi lauksaimniekiem nezaudēs aktualitāti. I.Pilvere akcentēja, ka liela nozīme ir tam, cik efektīvi lauksaimnieki spēs izmantot resursus un vadīt pieaugušās izmaksas, taupot resursus, meklējot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, izdevīgākus noieta tirgus un sadarbības partnerus, kā arī kooperējoties ar citiem uzņēmējiem.
„Lauksaimniekiem jābūt visgudrākajiem. Viņiem jāspēj izmantot valsts un ES atbalsta iespējas, ne tikai izprotot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī nekavējot termiņus. Tāpat jāspēj veiksmīgi pildīt iepriekšējā programmēšanas periodā uzņemtās saistības,” vērtēja I.Pilvere.
Daudz tika diskutēts arī par riskiem lauksaimniecībā, par iespējām tos mazināt un kompensēt. Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš piekrita, ka lauksaimniecībā ir dažādi riski, tai skaitā ražas zaudēšanas risks dažādu faktoru, piemēram, sausuma un plūdu dēļ. A.Nātriņš uzsvēra, ka risku vadības modeļi nereti saistās ar tēriņiem īstermiņā, taču ieguvumi veidojas ilgtermiņā, strādājot ilgtspējīgi. „Pastāvošā prakse, kad valdība kompensē nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmes sekas, mudina lauksaimniekus pie pirmās izdevības pieprasīt kompensācijas. Nav mehānisma, kas motivētu ražu saglabāt arī ekstremālos apstākļos un stimulētu uzlabot zemes auglību un noturību pret negatīvo faktoru,” skaidro A.Nātriņš.
Eksperts uzskata, ka nepieciešams izvēlēties pozīciju risku vadībā. Kā vienu iespēju viņš izvirza fonda veidošanu, vai nu vairāk domājot par finansējuma organizēšanu, vai arī par ražotāja līdzdalību riska vadības sistēmā pēc apdrošināšanas principa. Otra iespēja ir stimulēt kompensāciju izmaksu samazināšanu un darba ražīguma palielināšanu. A.Nātriņš uzskata: „Lauksaimniecības risku vadības sistēma būs efektīvāka, ja tajā izdosies iekļaut privātos partnerus – apdrošinātājus.”
A.Lapiņš atklāja, ka jau pērn izstrādāta koncepcija un šoziem formulēti konkrēti nosacījumi, lai izveidotu apdrošināšanas fondu, kurā paredzēta lauksaimnieku līdzdalība un valsts līdzatbildība.
I.Pilvere diskusijā uzsvēra, ka bankām un citām finanšu institūcijām, neskatoties uz lauksaimniecības nozares specifiskajām īpatnībām un grūtībām, vajadzētu uzticēties lauksaimniekiem un risināt kredītu un līzingu piešķiršanas iespējas.
“SEB Latvijas Unibankas”, “Latvijas Hipotēku un zemes bankas”, kā arī SIA „Hipolīzings” pārstāvji atzina, ka iespēju robežās cenšas palīdzēt lauksaimniekiem. Tomēr, ja kredītu ņemšanas jautājumi lielākoties ir abpusēji saprotami, tad līzinga izmantošanas iespējas vēl nav tik sakārtotas.
Visvairāk saistībā ar kreditēšanu lauksaimniekus satrauc kredītu augošās procentu likmes. Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste skaidroja, ka procentu likmju palielināšanās ir raksturīga tendence arī citās valstīs un komercbanku iespējas ietekmēt kredītprocentus ir nelielas.
U.Rutkaste atzīmēja, ka procentu likmes ietekmē vairāki faktori, arī makroekonomiskās tendences, piemēram, ekonomikas pārkaršana, tekošā konta deficīts un augsta inflācija. Tāpat naudas tirgu ietekmējuši arī satricinājumi pasaules finanšu tirgos un lēnāka finanšu resursu ieplūde vietējā tirgū no skandināvu mātes bankām, ierobežojot kreditēšanas ekspansiju Baltijā.
Komentāri