Vakar Cēsīs notika Invalīdu lietu nacionālās padomes izbraukuma sēde. Padome, kurā darbojas piecu ministriju pārstāvji un vairākas sabiedriskās organizācijas, atzinīgi vērtēja pilsētas pašvaldībā paveikto. Padomes locekļi iepazinās ar Cēsu speciālās pirmsskolas izglītības iestādes darbu. Pārstāvji apmeklēja Cēsu pašvaldības sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūru, atzinīgi novērtēja tās telpās izveidoto dienas centru bērniem, kuru apmeklē mazie ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, bet Cēsu 2. pamatskolā iepazinās ar pozitīvo piemēru, kā vispārizglītojošā mācību iestādē sekmīgi var iekļaut klasi, kurā iemaņas un zināšanas apgūst bērni ar nopietniem veselības traucējumiem.
“Situācija būtiski mainījusies pēdējos gados. Iekļaujošo izglītību ļoti novērtējušas ģimenes. Vecāki vairs nevēlas bērnus sūtīt uz internātskolām. Jārada jaunas mācību programmas un iespējas, lai bērni mācītos parastajās skolās un vakarā atgrieztos mājās. Varam apgalvot, ka iekļaujošā izglītība ir līdzējusi uzlaboties bērnu veselības stāvoklim, ģimenes dzīves kvalitātei,” prezentācijā dažādu nozaru speciālistiem uzsvēra pilsētas domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina un piebilda, ka Cēsīs vispārizglītojošās skolās izdevies integrēt 15 bērnus ar nopietnām veselības problēmām.
Cēsu speciālās pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Dace Zavadska atzina: “Jūtamies novērtēti, ka amatpersonas iepazīstas ar mūsu paveikto, bet reizē esam kā starpnieki, kas strādā bērnu labā, bet būtu jau jāpanāk arī vienošanās par ministriju kompetencēm, finansējumu. Vairāk paļaujamies uz pašvaldību, priecājamies, ka vietējiem spēkiem esam cēluši bērnu izglītības, veselības aprūpes līmeni.”
“Kompleksais risinājums, kādu Cēsis meklējušas problēmu risināšanai, ir labs piemērs. Tāds nedarbojas daudzās pašvaldībās. Invalīdu padomē, kopā strādājot, veidojam politiku, lai visus invalīdiem svarīgos jautājumus droši risinātu valsts līmenī. Vai tas sekmējas? Iedzīvotājam, kuram ir invaliditāte, jau nav svarīgi, kura institūcija nodrošina pakalpojumu, ir būtiski, lai seko sociālā palīdzība, izglītība, rehabilitācija,” situāciju vērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts speciālās izglītības centra direktors Guntis Vasiļevskis un piebilda, ka arī izbraukuma darba sēdē izskanēja vairākas problēmsituācijas, kuras, domājot par iedzīvotāju ar speciālām vajadzībām interesēm, jāatrisina valstiskā līmenī sekmīgi sadarbojoties ministrijām. Speciālisti pamatoti uzsvēra- veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi, izglītības pieejamība un pašvaldību struktūru atbalsts kopā sekmē cilvēka dzīvi sabiedrībā.
“Mums kā valsts institūciju pārstāvjiem ir jāskatās, ko pilnveidojam likumdošanā. Joprojām ir diskusijas, ko varam pilnveidot jau izstrādātajā invalīdu likumā, kuru nodod apstiprināšanai Saeimā- kā iespējams pilnveidot pakalpojumus, piesaistīt speciālistus, domājot par pēctecību attīstībā. Jāstrādā profesionāli, lai iedzīvotājiem, kuru labā situācijas jārisina, būtu pilnīga pārliecība, drošība, ka netiks atstumti, bet pretēji – šo cilvēku vajadzības tiks akceptētas, par viņiem priecāsies,” diskusijā uzsvēra labklājības ministre Iveta Purne.
Konkrētus lēmumus izbraukuma darba sēdē Invalīdu lietu nacionālā padome gan nepieņēma, tika uzklausīti vien ieteikumi. Taču, ja būtu vēlēšanās kādā jautājumā nonākt līdz balsošanai, tad tas diemžēl nebūtu iespējams, jo, lai arī par Cēsu pieredzi interesējās daudzi, mūsu pilsētu tomēr neapmeklēja lielākā daļa padomes locekļu. Kvoruma nebija, bet runu, kuras, cerams, nesīs būtiskus rezultātus, netrūka.
Komentāri