Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Svētkos patīk saņemt ziedus un par dāvanām nedomāt

Druva
23:00
07.04.2008
6

Uz „Baldiešēniem” devāmies, lai satiktu

24. aprīļa gaviļnieku Andri Asari. Taču diemžēl saimnieks bija devies kādās darīšanās, viņa vietā mūs laipni sagaidīja Andra māsa Marga Asare.

“Es arī esmu pavasara bērns. Man dzimšanas diena ir martā, bet vārda dienu svin visa Latvija un ne tikai,” smaidot saka Marga un skaidro, ka vārda diena viņai ir 8. martā.

Asaru ģimene dzīvo Nedža ezera tuvumā. Skaistā vietā. Margas kundze saka: “Šeit ir skaisti. Klusums, miers un dabas tuvums. Brāļa sieva Vija mūsu mājās ir puķu saimniece. Dārzā puķes zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Istabā podiņos jau puķu dēsti dīgst. Iesētas gan asterītes, gan citas puķītes.”

Margas kundze stāsta, ka pavasaris nāk ar pirmajiem dārza darbiem. “Jau strādājam dārzā. Ābelēm nokaltušos zarus zāģējam, lapas esam apgrābuši. Tiklīdz sniedziņš pazūd, tā darbu netrūkst. Un jāsaka – par dzīvi nesūdzamies. Domāju, attieksme atkarīga no ambīcijām un lielajiem sapņiem. Diezgan jau nebūs nekad ne ubagam, ne miljonāram. Visiem ir par maz. Bet kamēr varu ieiet veikalā un nepētīt, cik maksā maize, nedomāt – varu to nopirkt, vai ne – tikmēr dzīvot var. Jo netrūkst jau cilvēku, kuri maizīti veikalā vairs nopirkt nevar. Taču žēl to cilvēku, kuriem nauda atrodas citām lietām, bet ne pārtikai. Un diemžēl tādu nav maz. Nepatīk, ka cilvēki gaužas un izrāda savu neapmierinātību, bet paši neko nedara, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti,” domās dalās Marga un stāsta, ka prieku vienmēr rada tuvinieku ciemošanās.

„Mēs, vecie, vairāk pie mājas. Palēnām dzīvojam. Ar televizora skatīšanos daudz neaizraujamies, bet presi lasām gan. Lai arī tā kļuvusi dārga, tomēr pasūtām gan vairākas avīzes, gan žurnālus. Kādreiz pašiem bija sava piemājas saimniecība. Tagad gan lopiņus vairs neturam. Vienīgais dzīvnieks ir kaķis. Rudenī pārdevu pēdējo gotiņu, lai arī bija grūti šķirties. Jau iepriekšējā vasarā nepļāvām sienu. Pienāca rudens un domāju, ka ir vēl šķūnī pērnais siens. Nedaudz piepirku klāt un ziemu pārdzīvojām. Bija jau labi – pašiem savs piens, sviests, krējums un biezpiens. Vēl tagad no saldētavas velkam laukā pagājušajā vasarā taisīto sieru. Un nav ne vainas. Garšīgs,” saka Anda un stāsta, ka aprīļa beigās brālim tiks svinēta 70. dzimšanas diena.

“Apsveiksim, bet ar greznām dāvanām neaizraujamies. Arī no bērnības nav dāvanu, ko atcerēties. Manā mūžā īsti neviena lelle nav bijusi. Tajos laikos domāja par ko citu, ne dāvanām. Bet sievietēm patīk, ka dāvina. Ziedus. Taču jāsaka – mājās ziedu netrūkst. Ne tikai vasarā, arī ziemā. Vienmēr mūsmājās kaut kas zied,” saka Marga un prāto: “Šogad agrs pavasaris. Cielaviņas atlaidušās. Viss jau no zemes lien laukā. Bet atminos, pirms 20 gadiem, kad brālim svinējām 50 gadu jubileju, bridām pa tādu sniegu un kupenām!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
432
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
13
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi