VAAD Vidzemes reģionālās nodaļas vecākais inspektors
Tuvojas pavasara sēja. Valsts augu aizsardzības dienesta ( VAAD) speciālisti atgādina – kodinot sēklu, ir iespējams pasargāt augus no slimībām.
Pieaugot graudu cenām, arvien lielākās platībās audzē graudaugus. Tas veicina augu maiņas neievērošanu. Arī tad, ja augsekā ievērojams graudaugu pārsvars, tiek sekmēta augu slimību izplatīšanās. To veicina arī augsnes bezapvēršanas tehnoloģijas, optimālo sējas termiņu neievērošana, nesabalansēts mēslojums.
VAAD iepriekšējos gados Vidzemes saimniecībās veikto pārbaužu rezultāti rāda, ka nozīmīgākos ražas zudumus graudaugu sējumos rada lapu plankumainības, sakņu un sakņu kakla puves, lapu rūsas un graudzāļu miltrasa. Slimības ierosina dažādas sēnes, kuras saglabājas augsnē uz augu atliekām, pabiru asniem, ziemājiem, citām graudzālēm, uz grauda virsmas un arī graudā.
Daudzu augu slimību ierobežošanā būtiska nozīme ir kvalitatīvai sēklas kodināšanai. Tā ne tikai aizsargā dīgstus no slimībām, bet stimulē arī augšanu, nodrošina labāku dīdzību, vienmērīgāku sēklu sadīgšanu, spēcīgu augu veidošanos, augstāku ražību un ražas kvalitāti.
Precīzi jāievēro rekomendētās kodnes devas, pareizas kodnes – ūdens attiecības, gatavojot darba suspensiju. Svarīgi, lai katra grauda virsma būtu vienmērīgi noklāta ar kodni. Tas neizdosies, ja grauda virsma būs netīra vai putekļaina. Būtiski, lai kodne iesūktos sēklas apvalkā vai dziļākos slāņos, kodināšanu veikt vismaz 2-3 dienas, bet optimāli 7 dienas pirms sējas. Sējot tūlīt pēc kodināšanas, preparāta iedarbība ievērojami samazinās.
Pirms kodināšanas rūpīgi jāizlasa kodnes lietošanas instrukcija, uzmanību pievēršot ūdens daudzumam suspensijas pagatavošanai, graudu mitrumam, apkārtējās vides temperatūrai, kodināto graudu uzglabāšanas apstākļiem, glabāšanas ilgumam un graudu sējas dziļumam.
Arī kartupeļu bumbuļu kodināšana palielina ražu un uzlabo kvalitāti. Uzskaites rezultāti Vidzemē rāda, ka kartupeļu stādījumos nopietna slimība ir melnais kraupis. Dīgstu puves dēļ vidēji nesadīgst 3% bumbuļu, dažos gados pat 10%. Bojāto augu skaits dažkārt vidēji var sasniegt 40%, dažos laukos pat 60%. Dīgstu puves ierobežošanai vajadzētu veikt kartupeļu bumbuļu kodināšanu ar fungicīdiem, izmantojot kādu no reģistrētajiem pieskares preparātiem. Arī laukos, kuros problēmas var radīt sprakšķu, maijvaboļu vai Kolorādo vaboles kāpuri, bumbuļu apstrādi var veikt ar kodnēm.
Cīņa ar augu slimībām sākas ar augsnes auglības celšanu, uzsverot organiskās vielas nozīmi. Augsne ar augstāku organiskās vielas saturu spēs vairāk absorbēt makro un mikroelementus, tādā veidosies labāks mitruma, gaisa un temperatūras režīms, augstāki būs mikrobioloģiskie procesi un lielāka būs augsnes mikroorganismu savstarpējā konkurence. Tās rezultātā mazināsies augiem bīstamo sēņu kaitīgā iedarbība. Labi mēslotā, pareizi sagatavotā, savlaicīgi un rūpīgi iesētā un no nezālēm tīrā laukā kultūraugi jutīsies labi un būs izturīgāki pret slimībām. Šādā laukā arī fungicīdu pielietošanas efektivitāte būs augstāka.
Komentāri