Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Dziesmu svētku kalniņš atdzims

Druva
23:00
11.04.2008
8
200804120155333081

Gados jaunāki cēsnieki droši vien nezina, kur pilsētā atrodas Dziesmu svētku kalniņš, iespējams, pat nenojauš, ka pilsētā ir šāda piemiņas vieta. Pieļauju, ka arī liela daļa rajona koristu šajā vietā nav bijusi, jo ilgus gadus dziesmu birzs auga savā vaļā, nekādas norādes pilsētā neliecināja par šo kultūrvēsturisko objektu.

Vēstures līkloči

Ideja par Dziesmu svētku birzi dzimusi pirms 35 gadiem. 1973.gads Latvijā bija īpašs, jo tika svinēta Dziesmu svētku simtgade. Cēsnieks Ivars Prauliņš atceras, ka šis bijis nozīmīgs notikums pilsētā. Koru kustība tolaik bija ļoti aktīva, kā nekā kora dziedāšana un Dziesmu svētki bija kaut kas izteikti latvisks. Viena no ieceres autorēm bijusi arhitekte Vija Caune, pati aktīva kora dziedātāja, stāsta I.Prauliņš.

Laikraksts “Padomju Druva” 1973.gada 5.maijā raksta: “Pēc skates autobusi ar dziedātājiem devās pa 21.jūlija ielu (tagad Lenču iela – J.G.). Te piekalnē ceļā uz jauno slimnīcu bija sagatavoti simts ozolu stādi. Rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs Gunārs Vīksna uzaicināja skates dalībniekus kopā ar žūrijas komisijas locekļiem iestādīt ozolu birzi par godu Dziesmu svētku simtgadei.

Pāri jaunajai ozolu birzij aizšalca dziesma. To diriģēja pieci republikas dziesmu svētku virsdiriģenti – Jānis Dūmiņš, Daumants Gailis, Haralds Mednis, Gido un Imants Kokari.”

Tātad ozolu birzs Dziesmu svētku kalniņā iestādīta 1973.gada 28. aprīlī, tūlīt būs pagājuši 35 gadi kopš šī notikuma.

Vija Caune stāsta, ka Dziesmu svētku kalniņa vēsture ir interesanta, to vajadzētu aktualizēt, jo šādas ozolu birzis tolaik nemaz tik bieži nestādīja. Viņai par šo vietu savākts plašs materiāls, jo pati bijusi klāt piemiņas vietas tapšanā.

„Tās peripetijas, kas tolaik notika, bija interesantas. Koru dzīvi aktīvi atbalstīja arī rajona izpildkomiteja. Šķiet, ka ideja par šādas piemiņas vietas izveidi nāca no izpildkomitejas priekšsēdētāja Gunāra Vīksnas. Toreiz viss notika kaut kā ļoti ātri, dažu dienu laikā vajadzēja atrast vietu, kur ozolu birzi stādīt.

Taču radās arī problēmas, jo turpat netālu bija paredzēta piemiņas vieta 2.pasaules karā kritušajiem. Bet pieminekļa izveidei bija vajadzīgi dažādi saskaņojumi, jāpārvar citas birokrātiskās barjeras. Mēs ar Dziesmu svētku birzi aizsteidzāmies priekšā. Uzreiz bija ziņojums partijas komitejā, ka mēģinām aizsegt pieminekļa vietu. To pataisīja gandrīz par politisku lietu, bet nekādas politikas tur nebija. Ne jau mūsu vaina, ka visas tās papīru būšanas ar pieminekli gāja tik ilgi,” atceras V. Caune.

Tiesa, visu iecerēto platību neļāva izmantot, tāpēc simts ozolus nācās iespiest šaurākā teritorijā. Pēc tam tajā katram rajona korim tika uzstādīts savs akmens ar iekaltu kora nosaukumu.

Laiks atdzimt

Diemžēl pēc neatkarības atgūšanas šī vieta nogrima aizmirstībā. Zemi atdeva īpašniekiem, akmeņi ieauga zālē, tikai dažs kora aktīvists garāmejot salasīja lielākās drazas. Pašvaldība, zinot par piemiņas vietu, neko tomēr iesākt nevarēja, jo ieguldīt naudu privātā īpašumā neļauj likums.

Taču pēdējos gados atkal sarosījušies entuziasti, kuri gatavi palīdzēt atdzimt Dziesmu svētku kalniņam. Pērn projekta „Pēdas” laikā rīkotajās talkās sakopa arī šo vietu. Toreiz nācās secināt, ka uzkalniņu apguvuši stipro dzērienu cienītāji, kuri piemiņas akmeņus izmanto galda vietā.

I. Prauliņš norāda, ka jāmeklē iespējas, kā teritoriju sakopt kaut vai tāpēc, ka šis ir Dziesmu svētku gads un kora dziedāšana joprojām ir cieņā: „Diemžēl pirms aptuveni desmit gadiem korim „Vidzeme” uzstādītais akmens pazuda nezināmā virzienā. Kas zina, kāds varbūt izmantoja kā robežzīmi savai mājai. Būtu nepieciešams izgatavot jaunu akmeni, lai viss būtu kā toreiz.”

V. Caune norādīja, ka Cēsu domes vides attīstības padomē rosinājusi ņemt teritoriju aprūpē, jo koki aug arvien lielāki, būs arvien grūtāk kaut ko labot: „ Arī tos akmeņus tur sasvieda diezgan haotiski, bez jebkādas kārtības. Vajadzētu piestrādāt, akmeņus kaut kā sagrupēt, tā teikt, izveidot šo vietu tā, lai ikvienam būtu patīkami tur iegriezties. Dziesmu svētku kalniņā varētu notikt ar kora dziedāšanu saistīti sarīkojumi. Problēma, ka šī ir privātā teritorija – ko lai īpašnieks dara ar to piemiņas vietu? Šajā jautājumā vajadzētu panākt kādu risinājumu.”

Koristi nāks talkā

Rajona amatiermākslas kolektīvu koordinatore Astrīda Kamša norāda, ka par Dziesmu svētku kalniņa nākotni tiek aktīvi domāts, un jau aprīļa beigās vai maija sākumā plānota liela sakopšanas talka. Koru dziedātāji izteikuši atbalstu šim priekšlikumam, A.Kamša jau vienojusies ar teritorijas īpašnieci par iecerētajiem darbiem.

„Darāmā daudz, jāatbrīvojas no lielās zāles, kas gadiem nav pļauta. Vajadzētu sakopt zemi ap akmeņiem, jāpiesaista kāds dārznieks, varbūt nepieciešami arī jauni stādījumi. Bet esam gatavi šo darbiņu uzsākt, jo šī ir īpaša vieta koristiem. Tas būtu viens no veidiem, kā stiprināt kora dziedāšanas tradīcijas. Mums jāraugās nākotnē, bet nedrīkstam piemirst arī mūsu bagāto vēsturi. Piemiņas vietas atjaunošana

būtu labs šodienas žests vēsturei,” norāda A.Kamša.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
10

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
42

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
47

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
80

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
25
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
40
26
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
25
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
18
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi