DA Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 8. – 10. klašu skolēni sestdienā devās uz skolu, lai tiktos ar Somijas Vesilahti skolas direktoru Tapani Pietilu un 8. klases skolnieku Verneru Sirenu un uzzinātu par somu skolas organizēto palīdzības projektu Zambijai. Tikšanās lika aizdomāties par pasaules problēmām, kā arī rosināja iesaistīties to risināšanā.
Mums vienmēr visa kā ir par maz – nav piemērota apģērba, jo tas jau kļuvis par vecu, kaut ledusskapis pilns, ilgojamies vēl pēc šokolādes un cepumiem. Steigā tiecamies pēc naudas, kura vairs nespēj mūs iepriecināt. Vai tiešām esam likteņa labvēlības pamesti?
Zambijas skolēni ilgojas pēc ikdienišķām lietām – pēc zīmuļiem, krāsainām grāmatām, pildspalvas. Skolā šīs lietas ir tik reti, ka šķiet – Zambijas skolēniem tas ir pavisam kas jauns. Situācija, ka telpā bez logiem no pāris grāmatām mācās ap trīsdesmit skolēnu, nav neierasta. Zambijā trūkst skolu, skolotāju, mācību grāmatu. Iedzīvotāji cieš badu. Viņi ilgojas pēc ūdens un elektrības, veselības aprūpes. Patīkamas mājvietas Zambijas ļaudīm šķiet kas nesasniedzams – īsta māja, nevis būdiņa ir tikai ciema vecākajam.
„Tikai par desmit eiro divas nedēļas var paēdināt sešus cilvēkus,” stāstīja Vesilahti skolas direktors. Viņš izveidojis labdarības projektu, kurā iesaistījušies arī draugi no Vācijas un nu arī mēs no Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas. Vesilahti skola jau palīdzējusi neliela medicīnas centra izveidē, par ko Zambijas ļaudis ir ļoti sajūsmināti. Iegādāti arī medikamenti, ēdiens, nepieciešamas preces. Tomēr jāveic vēl ļoti daudz, lai cilvēkiem Zambijā būtu tas viss, kas mums jau liekas tik ierasts. Mēs plānojam rīkot labdarības koncertus, lai vāktu ziedojumus Zambijas iedzīvotājiem. Galvenais nepalikt vienaldzīgiem, sniegt atbalstu, piepildīt kaut ko no tā, pēc kā Zambijā tik ļoti ilgojas. Tā ģimnāzijā esam noskaņoti.
Komentāri