Cēsnieki vairākkārt jautājuši, kāpēc paši nevar izlemt, ko darīt ar kokiem privātajās teritorijās. “Druva” tikās ar pašvaldības kokaugu aizsardzības komisiju, lai noskaidrotu šo jautājumu. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pašvaldība tiesīga noteikt, kurus kokus tās teritorijā var zāģēt, kurus ne. Tāpēc izveidota komisija, kuras sastāvā ir domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks, Ieriķu mežniecības mežsardze Tatjana Gailīte, Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Māris Sestulis, Gaujas Nacionālā parka administrācijas valsts vides vecākā inspektore Gunta Polucka un Cēsu domes komunālās nodaļas komunālinženie-re Anita Bukeja.
J.Sirlaks skaidro, ka kokus, kas sasnieguši 12 centimetru diametru, zāģēt vairs neļauj. Lai saņemtu atļauju nozāģēt veselu koku, jābūt ļoti pamatotiem un objektīviem iemesliem. Tas gan neattiecas uz augļu kokiem.
Gadā komisija izskata aptuveni 200 iesniegumu. Sēdes notiek katru nedēļu, un speciālisti novērtē gan konkrētā koka stāvokli, gan tā iederīgumu ainavā, gan to, vai koks nerada apdraudējumu un neietekmē komunikācijas.
“Cilvēks dažkārt domā, ja koks atrodas viņa īpašumā, ar to var darīt, ko grib. Tā nav, jo koki ir visas pilsētas bagātība. Katru gadījumu izvērtējam rūpīgi, piemēram, vienā no pēdējām sēdēm izskatījām iesniegumu par bērza nozāģēšanu kādā īpašumā vecpilsētā. Īpašnieks vajadzību koku nozāģēt motivēja ar to, ka bērzs atrodas ļoti tuvu mājai un noēno logus. Komisija konstatēja, ka koks, lai arī ir tuvu ēkai, nerada bīstamību. Turklāt tas bija vienīgais koks lielā, tukšā pagalmā. Tāpēc komisija pieņēma lēmumu, ka drīkst nozāģēt tikai zarus, kas rada aizēnojumu,” stāsta J.Sirlaks.
G.Polucka norāda, ka teritoriju īpašnieki nevar vadīties pēc principa, patīk koks vai ne. Bijuši gadījumi, kad prasa atļauju nozāģēt ozolu, jo tas, lūk, bojājot jumtu un aizdambējot notekcaurules.
“Bet jumtu var notīrīt, notekcaurules iztīrīt. Tāpēc nav jānozāģē skaists ozols ar kuplu vainagu. Tad jau liela daļa koku būtu jāapzāģē, jo tie rada neērtības. Piemēram, rudenī sabirst lapas, tās jāgrābj,” saka G. Polucka.
Saistošie noteikumi “Par kokaugu un apstādījumu aizsardzību Cēsu pilsētā” nosaka, ka atbildīgajai personai, kas veic kokaugu ciršanu, atbilstoši normatīvo aktu un domes saistošo noteikumu prasībām jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu. Koku vērtību aprēķina pēc formulas V = A x D x k, kur V – koka vērtība ( Ls), A – valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī ( Ls ), D – koka diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla (cm ), k – koeficients, kuru nosaka atkarībā no koka sugas (ozols, liepa, priede, melnalksnis un introducētie skuju un lapu koki – 0,025; purva bērzs, āra bērzs, baltalksnis, parastā apse, osis, pīlādzis, ieva, vītols – 0,015; papele – 0,005 ).
Ja nozāģē koku bez atļaujas, vainīgajam jāsamaksā sods, pēc formulas aprēķina koka vērtību un piemēro trīskāršā apjomā. Piedevām vēl tiek uzlikts administratīvais sods par nelikumīgu darbību, tāpēc koka nozāģēšana bez atļaujas būs padārgs prieks.
“Uzsākot kādu projektu, būvniecību, vispirms vajadzētu ieceri saskaņot ar kokaugu aizsardzības komisiju. Jo gadās, ka vispirms izstrādā projektu, pēc tam potenciālais būvētājs nāk ar iesniegumu, lai ļauj nozāģēt kokus, kas traucē iecerei. Bet komisija, apsekojot objektu, var to neļaut, it īpaši, ja teritorijā aug vērtīgi koki. Arī apstādījumu ierīkotājiem vajadzētu saskaņot projektus, lai vēlāk, kad koks būs izaudzis, nerastos problēmas,” saka J.Sirlaks.
Viņš arī atgādina, ka tagad atļauja derīga gadu. Ja kādam ir senāk izdota atļauja, to nepieciešams atkal saskaņot. Arī lielo zaru zāģēšana jāsaskaņo ar komisiju. Veidlapas, kas jāaizpilda un jāiesniedz komisijai, var saņemt Cēsu domes iedzīvotāju apkalpošanas centrā.
Komentāri