Cilvēki baidās palikt uz ielas, jo, nezinot savas tiesības, parakstījuši neizdevīgus līgumus.
Cēsīs ir 217 denacionalizētie nami. Cik tajos ir īrnieku, cik cēsnieku dzīvo? Pašvaldības sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras dzīvokļu sektora vadītāja Ausma Ozola konkrētu skaitli neņemas nosaukt. Daudzi telpās tikai deklarējas.
Taču katru nedēļu vairāki cēsnieki, galvenokārt gados veci, vientuļi cilvēki, nāk pie aģentūras speciālistiem, lūdzot piešķirt citu dzīvojamo platību vai palīdzēt samaksāt īres līgumā noteiktās summas.
Līdz 2004. gada 31. decembrim bija noteikts, ka denacionalizētajos namos īres maksa par kvadrātmetru nedrīkst pārsniegt 48 santīmus, bet namīpašnieki īres līgumos ierakstījuši trīs, četras reizes lielākas summas. Speciālisti uzsver, ka šādu paaugstinājumu izīrētāji varēja pieprasīt vien tad, ja panākta vienošanās ar īrnieku, ja ne, tad palielināšanas lietderība bija jāpierāda tiesā. Bet ierasti īrniekiem vienkārši piedāvāts parakstīt līgumu, un pensionāri mīļā miera labad to darījuši, jo baidījušies zaudēt jumtu virs galvas.
“Īrnieki nezina savas tiesības, bet īpašnieki, izīrētāji ir dažādi. Ja īres līgumā nav norādīts, ka īres maksu var palielināt, īpašnieks to nedrīkst darīt. Jāvienojas, vai izīrētājam iespējas jāmeklē tiesas ceļā. Dienas laikā nevienu cilvēku uz ielas nedrīkst izlikt, par to nav jābaidās. Un nekas vispār nenotiek, kamēr īrnieks nav parakstījis īres līgumu. Ja izīrētājs piedāvā jaunu līgumu, tad īrniekam ir tiesības to rūpīgi izlasīt, tas nav jāparaksta uzreiz, līdzko izīrētājs to noliek priekšā. Ja cilvēks nesaprot līguma nosacījumus, tad noteikti var un vajag atnākt pie mums. Paņemt līdzi piedāvāto līguma eksemplāru un konsultēties ar speciālistiem. Īrniekam ir tādas tiesības, lai vēlāk nav situācijas, kas kļūst par mūsu ikdienu. Īrnieki nāk pie mums un apsūdz izīrētājus, vai atnāk un raud, jo ar situāciju netiek galā. Vēlreiz uzsveru, ka īpašnieki ir atšķirīgi – ir saprotoši, godīgi izīrētāji, bet ir arī citādāki, lielākoties namu pārpircēji, ” tā dzīvokļu sektora vadītāja, juriste Ausma Ozola un piebilda, ka tieši šie citādie cilvēki mēdz radīt īrniekam nepanesamus sadzīves apstākļus – atņemt iespējas tikt pie ūdens, izmantot malkas šķūnīšus, koplietošanas telpas netiek remontētas, tās ir aukstas, tumšas, ka pensionāram bail iziet pagalmā. Izīrētājs neņem vērā, ka prasa augstu mēneša maksu no pensionāra, telpas neremontē, māju neuztur gadiem.
“Vēl ir situācijas, kad izīrētājs liek papildus maksāt zemes nodokli, apmaksāt dažādus uzlabojumus un atsevišķi iekasē īres maksu, bet juridiski īres maksu veido apsaimniekošanas maksa un peļņa. Nekas nav jāmaksā papildus, jo visas izmaksas ir iekļautas īres maksā,” skaidroja Ausma Ozola un turpināja: “Cilvēki ierasti ir iegājuši dzīvojamā platībā ar namu pārvaldes slēgtu līgumu. Bet nāk jaunie īpašnieki – daļa līgumus pārslēdz, daļa ne. Pārslēdzot līgumu, izīrētājam jāievēro visi iepriekšējā līguma nosacījumi. Viņš nedrīkst izdomāt visu no jauna un likt priekšā īrniekam, ka tādi noteikumi jāparaksta. Iegādājoties namu, izīrētājs zina, ka tajā dzīvo īrnieki, kuriem ir īres līgumi. Vispirms jāiepazīstas ar situāciju, tad jāizlemj – iegādāties namu vai ne, bet sanāk – nopērk un tad apgalvo, ka par esošo situāciju neatbild.
Vēl īrnieki neapdomīgi beztermiņa īres līgumus pārslēdz uz terminētajiem. Mainās nosacījumi. Būtiski – ja īres līgumā nav atrunāts, ka laikā, kad īres līgums beigsies, tas tiks pagarināts, tad, iepriekš brīdinot, īpašnieks var likt atbrīvot dzīvojamo telpu. Tāpēc līgumi rūpīgi jālasa un jāvērtē. Tajos jābūt iekļautiem ne tikai īrnieka, bet arī izīrētāja pienākumiem. Vecie cilvēki saka, ka bail ar namīpašnieku kašķēties, bet īrniekam savas tiesības jāaizstāv. Ja pats nespēj, jāmeklē padoms pie mums, bet tas jādara, pirms līgums parakstīts, ” uzsvēra juriste.
Turklāt īres maksu izīrētājs nedrīkst paaugstināt tajā rītā, kad slikts garastāvoklis. Par īres maksas paaugstināšanu jābrīdina pusgadu iepriekš. Brīdināšana nav paziņojuma izlikšana pie ārdurvīm.
“Ja īrnieks nav parakstījis dokumentu, ka ir brīdināts, tad viņš nav brīdināts. Protams, starp īrniekiem, izīrētājiem arī par īres termiņu var būt mutiska vienošanās, ja ir godīgas attiecības. Viss īres lietās nav jāuzraksta uz papīra, bet, ja ir domstarpības, konflikti, tad uz papīra uzrakstīto ir vieglāk pierādīt,” sacīja Ausma Ozola. Un minēja vēl pāris situācijas, kad denacionalizēto namu īrnieki nezina savas tiesības. Galvenā – izīrētājs saka, ka remontēs māju, dzīvokļus, tāpēc jāatbrīvo telpas. Tā var darīt, bet izīrētāja pienākums ir ierādīt īrniekam citu dzīvojamo platību. Vēl situācija – izīrētājs nepagarina īres līgumu, bet pieņem maksājumu. Ja bijis terminētais īres līgums, tad maksājuma pieņemšana nozīmē automātisku līguma pagarināšanu, taču īrnieks to nepieciešamības gadījumā varēs pierādīt tikai tad, ja izīrētājam būs paprasījis kvīti par veikto maksājumu.
Komentāri