Veselavas pagasta zemnieku saimniecība “Birzmaļi” pēc “Dienas Biznesa” pērnā gada datiem kā pakalpojumu sniedzējs mežizstrādē ir piektais lielākais uzņēmējs Latvijā. Pērn izstrādāti 272 tūkstoši kubikmetru koksnes.
“Mūsu valsts ekonomika ir kā tāds narkomāns. Kādu brīdi ir ļoti labi, tad sākas lomkas. Tam cauri izgāja lauksaimniecība, tagad celtniecība, nekustamo īpašumu bizness, arī mežizstrāde un kokapstrāde,” saka zemnieku saimniecības “Birzmaļi” pārvaldnieks Raivo Ozoliņš. Viņš arī uzsver – ja esam Eiropā, ar laiku visam jābūt kā Eiropā. Ne tikai cenām.
Savukārt Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija atklātā vēstulē Ministru prezidentu Ivaru Godmani informē par krīzes situāciju mežizstrādes nozarē Latvijā. „Augstā inflācija, tirgus situācijas izmaiņas Eiropā un ASV, kā arī citu ekonomisko faktoru ietekmē šo-
dien krīze ir vairākām Latvijas
tautsaimniecības nozarēm. Taču atšķirībā no ārējiem faktoriem, kas ietekmējuši daudzus Latvijas uzņēmumus, kas šodien bankrotē, samazina vai aptur savu darbību, Latvijas mežizstrādātājiem bankrota draudus rada Latvijas valsts kompetencē ietilpstoši jautājumi.”
“Birzmaļi” ir pakalpojumu sniedzēji mežizstrādē. Izcērt cirsmas un baļķus sakrauj kratuvē. Lielākoties sadarbība ir ar SIA Metsalitto Latvia un Storenso mežs, arī privāto mežu īpašniekiem. Mežizstrādātāji piedalās arī konkursos par pakalpojumu sniegšanu Latvijas valsts mežiem.
“Ar visām firmām varam atrast kompromisu par cenām, ar Latvijas valsts mežiem (LVM) ne, tur citi noteikumi. Protams, nav mazsvarīgas personiskās attiecības. Lai tiktu pie cirsmām, tās pērk par dempinga cenām. Tas neapšaubāmi grauj nozares attīstību. Situāciju mežizstrādes uzņēmumiem sarežģī arī tas, ka LVM būtiski samazina cirsmu izsoles, tas nozīmē biznesa iespēju samazināšanos nozarē,” stāsta Raivo Ozoliņš un piebilst, ka “Birzmaļi” patlaban strādā ar nedaudz vairāk par pusi jaudas. Tagad galvenais – sagaidīt jauno sezonu.
“Problēmas šobrīd ir visās nozarēs, un tās skar arī mežizstrādi. No Amerikas Eiropā ienāk lētāki kokmateriāli, cenas ir zemas, bet Latvijā viss kļūst aizvien dārgāks, bet mums jākonkurē Eiropas tirgū,” saka Raivo Ozoliņš un uzsver, ka globālās problēmas arī mums nepaslīd garām.
Citur degviela lētāka
Uzņēmējs salīdzina: “Eiropā mežizstrādātāji pērk akcizēto degvielu vai saņem atpakaļ akcīzes nodokli. 16 santīmi par litru, tas nav maz. Arī igauņi pērk akcizēto dīzeļdegvielu. Mēs pērkam degvielu par pilnu cenu. Saprotu, lai atmaksātu akcīzes nodokli mežizstrādātājiem, valstij jātērē liela nauda. Tāpēc jautājumu gadu no gada atliek. Bet kāpēc mums nepārtraukti jāklausās, ka sabojājam ceļus? Kāpēc mums jābūt saprotošiem, ka, lūk, ceļi ir slikti un kokvedēji tos vēl vairāk izdangā. Arī mēs maksājam par ceļiem. Uz akcīzes nodokļa atmaksu, ja tagad ko solītu mainīt, varētu cerēt pēc diviem gadiem. Tagad saka – izmantojiet alternatī-vu degvielu. Jā, tā ir nedaudz lētā-ka. Bet patēriņš ir lielāks, tehnikā,
pirms to neesi pielāgojis, vispār
nedrīkst liet iekšā, arī motoram jauda zūd. Par to visu tiek klusēts.” Viens maksā pats, citam atbalsts
Arī rezerves daļas tehnikai Latvijā ir dārgākas. “Birzmaļi” tās pērk Skandināvijā, cik tur cena eiro, tik Latvijā latos.
“Strādājam mežā, braucam pa meža ceļiem un maksājam OCTA apdrošināšanu, kas pēdējā laikā ir neadekvāti dārga. Bet OCTA mums neko nedod, ja saduramies ar meža zvēriem. Vajag KASKO, labi, ka tai nav tik augsts sadārdzinājums,” stāsta Raivo Ozoliņš un piebilst, ka ir nepatīkami nepārtraukti dzirdēt negatīvu attieksmi pret mežizstrādātājiem. “Dzirdam, ka vajag tos mežizstrādājus sodīt, ka brauc pa ceļiem. Lai viņi brauc, kad uzsalst, lai nebrauc nemaz. Arī mēs maksājam akcīzes nodokli,” atgādina pārvaldnieks.
Z/s “Birzmaļi” nav kokvedēju, tikai kravas mašīnas tehnikas pārvadāšanai. Šoferi drīkst braukt tikai astoņas stundas. “Piena vedējiem tādu noteikumu nav. Kāpēc viņi ir izņēmums? Zemnieks strādā tīrumā, viņam ir grūti, šķiet, to ierēdņi saprot. Mežinieki strādā mežā, ne tīrumā, tur tātad viegli. Zemniekiem subsidē dabas kastastrofu un laika apstākļu radītos zaudējumus. Mums ne. Mežizstrāde ir tāda pati nozare kā lauksaimniecība. Šis ir otrais gads, kad nav īstas ziemas, bet ziema mums ir siena laiks. Ja zemnieks netiek pļavā, nevar sienu sapļaut, viņam tiek valsts atbalsts – kompensācija par nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Šoziem trīs nedēļas bija sals. Pārējā laikā strādājām neatbilstošos apstākļos, traktori grima, degvielu patērējām vairāk, izdarīt varējām mazāk, izdevumi lielāki. Knapi velkam galus,” situāciju raksturo mežizstrādes firmas pārvaldnieks Raivo Ozoliņš un turpina: ” No
valsts puses nav vienotas attieksmes. Vai valsts nav ieinteresēta, lai ekonomika būtu sakārtota, lai Latvijā paliktu lielāka pievienotā vērtība? Latvijā valda ugunsdzēšanas politika. Ja kas deg, to glābj. Valstij jāsakārto uzņēmējdarbības vide, jābūt nosacījumiem, lai var vismaz kaut ko prognozēt un plānot. Patlaban valsts ir visnedrošākais sadarbības partneris, neviens tik bieži noteikumus nemaina. Valsts mērogā ir sajūta, ka ir jautājumi, kurus ierēdņi saprot, bet ir tādi, kuri nu nekādi viņiem nav skaidri.”
Pārdomas rada Raivo teiktais, ka savā valstī uzņēmējs jūtas beztiesisks. “Pievedam dīzeļdegvielu tiem, kuri strādā mežā. Dobeles rajonā mūsu kravas mašīnu ar degvielu aizturēja, bija aizdomas, ka tā varētu būt izsūknēta no naftas vada, jo konstatēts nelegāls pieslēgums.
Mēnesi mašīnu noturēja, pārbaudīja. Tad palaida, pateica – ej, neesi vainīgs. Bet kādi mums materiālie zaudējumi! Neviens pat neatvainojās. Laiks, tērētie nervi, to neviens nesaprot, tas nevienu neinteresē,” par notikušo stāsta Raivo un piebilst – jau sen pieradis, ka viņam kā pārvaldniekam jāzina visās jomās nodokļu politika, grāmatvedība, darba drošība, nemaz nerunājot par komunikāciju un citām smalkām lietām. Viņš smej, ka nu jau par šīm tēmām varot lekcijas lasīt. “Bet, ja ko nezini, pats vainīgs. Neesi izlasījis “Latvijas Vēstnesī”, ka notikušas izmaiņas, maksā sodu. Tā, lūk,” saka uzņēmējs. Jāturpina
Raivo Ozoliņš ikdienā pārliecinājies, lai arī ko dzirdam sakām par mūsu valsti, uzņēmēji tajā cienīti netiek. Aizvien kādam šķiet, ka nauda nāk viegli. Mežizstrādē tie laiki beigušies. Ēnu firmu šajā nozarē vairs atrast, vien ļoti cītīgi meklējot. Nozare ir stabila. Viss pats no sevis sakārtojies, tiklīdz pakalpojumiem netika piemērots PVN, milzīga peļņa atkrita un vienas dienas saimniekotāji atrada citu nodarbošanos. Bet nevar teikt, ka konkurence mežizstrādē maza. Šajā pakalpojumā ļoti svarīga ir kvalitāte. Var strādāt lēti un nekvalitatīvi. Ja gribi kvalitāti, vajadzīgi kvalificēti darbinieki.
Ko zāģēt pietiek. Labākais gan ir izcirsts, cērtamais fonds palicis sliktāks. Bet darba pietiek. Ja agrāk neveica kopšanas cirtes, tagad tās izstrādā arī mehanizēti. Kāda ir pakalpojuma pašizmaksa? Tikko LVM bija konkurss, kas parādīja, ka ir firmas, kuras gatavas strādāt zem pašizmaksas, tātad tālāk attīstīties nevarēs, nomaksās rēķinus, samaksās algas un viss. Cik ilgi strādāsi ar zaudējumiem?! Arī mēs esam mīnusos. Tagad galvenais nepazaudēt cilvēkus, neiznīcināt darba organizācijas sistēmu. Tehniku jau var nopirkt, bet pārējais iegūstams lēnām. Pamazām mežizstrādātājiem arī jāmaina tradīcijas, jārēķinās, ka pamatdarba laiks būs vasara, nevis ziema. Z/s “Birzmaļi” strādā vairāk nekā 20 cilvēki. Strādā vairākus gadus, ir profesionāļi.
“Ceram, ka krīze Amerikā beigsies, lētie kokmateriāli Eiropā neienāks. Nolaist rokas nedrīkst. Latvijā visi esam vienā striķītī sasaistīti. Šobrīd nav nozares, par kuru var teikt – tajā jāmetas iekšā, te jūtama peļņa, iepriekšējo nodarbošanos pārdošu. Ja divās nozarēs trūkst naudas, tas tūlīt ietekmē trešo un tā tālāk. Pašreiz valstī nav kopīga redzējuma, kā iziet no ekonomiskās krīzes. Ja kopumā nav redzējuma, mums arī grūti, varam darboties tikai pēc savas pieredzes, prognozēm, ” domās dalās Raivo Ozoliņš.
Komentāri