Vai tā nav Gaismas pils?
Septiņu gadu laikā pār Latviju izveidots Gaismas tīkls – vienota valsts, pašvaldību un citu publisko bibliotēku informācijas sistēma.
Lai pārliecinātos, vai dzīves vietas tuvumā ir pienācis Gaismas tīkls, atliek apmeklēt bibliotēku. Tie, kas ir regulāri apmeklētāji, jau zina, ka ne tikai centrālās bibliotēkās pilsētās, bet arī lauku bibliotēkas strauji modernizējušās. Tās vairs nav tikai grāmatu apmaiņas vietas, bet informācijas centri ar bezmaksas pieeju datoriem, iespēju ielūkoties vienotā Latvijas bibliotēku informācijas tīklā, digitālās datu bāzēs. Ir nodrošināta iespēja īsā laikā pasūtīt un saņemt grāmatu no citām bibliotēkām.
Visās Cēsu rajona bibliotēkās ir bezvadu internets. Tas nozīmē, ka ne tikai telpās, bet arī ārpus tām – 50 metru apkaimē – ir uztveršanas iespējas. Jebkurš ar savu portatīvo datoru var izmantot šo pakalpojumu.
”Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēmu apjomīgajā projektā, kas beigsies šogad, Latvijas bibliotēkas par valsts naudu saņēmušas datortehniku, programmatūru, ir veidotas mājas lapas, novadpētniecības datu bāzes, īstenoti interneta pieslēgumi. Par mūsdienīgu telpu iekārtojumu – remontu, mēbelēm – gādājušas pašvaldības,” pastāstīja Cēsu centrālās bibliotēkas vadītāja Natālija Krama.” Gaismas tīkla veidošanā valsts ieguldījusi vairāk nekā 20 miljonus dolāru. No pagājušā gada attīstība ieguvusi vēl straujākus tempus, jo Gaismas tīkla veidošanā iesaistījies Bila un Belindas Geitsu fonds. Latvijā ieplūduši ļoti lieli līdzekļi – 16,2 miljoni dolāru no Geitsu fonda un 7,9 miljoni no uzņēmuma Microsoft.”
Cēsu rajona pašvaldību bibliotēkas no Geitsu fonda saņems 146 datorkomplektus, no kuriem 66 aprīkoti ar Web kamerām un 36 ar multifunkcionālām iekārtām (printeri, kopētāju, skeneri). ”Pagastos ir jaunākā un kvalitatīvākā datortehnika, ja vēl pašvaldības nodrošinās pietiekamu finansējumu grāmatu iegādei, telpu paplašināšanai un sakārtošanai, tad vārda pilnā nozīmē varēsim runāt par Gaismas pilīm Latvijā,” uzskata N. Krama.
Interneta pakalpojumi lietotājiem ir bezmaksas, bet pašvaldības par interneta abonēšanu bibliotēkā maksā. Taču pagājušajā gadā un šogad interneta izmaksas pašvaldībām tiek kompensētas no Geitsu fonda līdzekļiem. Tāpat arī daļēji tiek atmaksāta datubāzu LURSOFT, NAIS, LETONIKA, EBSCO, LETA abonēšana. Bibliotekāriem – otrā elpa
Liela daļa Geitsu projekta līdzekļu tiek izmantoti bibliotēku darbinieku apmācībai. Piedāvājumā racionāli, kā arī saistoši kursi, tāpēc nav brīnums, ka intensīvo mācību laikā uz kādu nedēļu bibliotekāri pārceļas uz Cēsīm.
Visi rajona bibliotekāri ir apguvuši elektroniskā paraksta veidošanu. Iedziļinoties jaunākajās informācijas tehnoloģijās, bibliotekāri uzlabojuši interneta lietošanas iemaņas un tajās var dalīties. Mūsdienu bibliotēka vairs nav iedomājama bez inovatīvās darbības – projektu vadīšanas un radošu ideju īstenošanas, mārketinga. Par šo kursu tēmām saņemtas labas klausītāju atsauksmes. Nākamajā mēnesī Cēsīs vēl turpināsies mācības – būs izglītojošas nodarbības lasītāju motivēšanā, prasmē izmantot informācijas tehnoloģijas vājredzīgiem un neredzīgiem iedzīvotājiem.
”Bibliotekāri, arī tie, kas jau ir pieredzes bagāti, pēc šādiem kursiem darbā ieguvuši otro elpu. Mācības bija ļoti labā līmenī, iedvesmojošas, ar teicamiem lektoriem,” vērtēja N. Krama.
Pirmo reizi akreditācija
Pirms diviem gadiem Cēsu centrālā bibliotēka pirmā izgāja akreditāciju un tika apstiprināta par reģiona galveno bibliotēku. Tagad valsts veidota komisija apmeklējusi visas bibliotēkas rajonā. Pēdējās 13 izvērtētas martā, par kurām pašvaldības vēl saņems atzinumus, novērtējumu pašvaldību ieguldījumam. Rajonā tikai Ieriķu bibliotēka atestāciju nav izgājusi, jo pašlaik ir slēgta.
Vienu no labākajiem atzinumiem par darbību saņēmusi Priekuļu pagasta pašvaldības kultūras un izglītības iestāde. Tā atrodas pagasta centrā, gaišās, plašās telpas ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atsevišķa vieta iekārtota bērniem – ar zemām, spilgtām mēbelēm, spēlēm un rotaļlietām. Pašvaldība ir ieinteresēta bibliotēkas attīstībā. Arī rajona padome vairākkārt atbalstījusi priekuliešu projektus, lai iedzīvotājiem sarīkotu datorkursus. Priekuļu pagasta bibliotēkas vadītājas Lienes Zuimačas paveiktais ieguvis augstu profesionālu atzinību.
Nepiepildītās cerības
Cēsu centrālā bibliotēka telpu ziņā ir viena no bēdīgākajām Latvijā – telpas ir šauras, nolupušas, vecmodīgas. Tas netīk ne apmeklētājiem, ne darbiniekiem. ”Valmierā, Madonā, Valkā, Gulbenē – visur Vidzemē ir plašas, skaistas bibliotēkas. Mums kauns uz savu aicināt ciemiņus, un mēs to vairs arī nedarām,” nopūšas N. Krama. ”Telpu šaurības dēļ bibliotekāru semināri notiek vestibilā. Intensīvo apmācību laikā interneta lasītava uz mēnesi lietotājiem slēgta. Pilsētniekiem rīkojot literāros pasākumus, nākas mētāties no vienas iestādes uz otru.
Esam zaudējuši daudz cerību, kas pavīdējušās sarunās pilsētas domē gan par jaunas bibliotēkas būvniecību Cēsīs, gan par tagadējās ēkas modernizēšanu un piebūves celtniecību. Tagad dzīvojam ar jaunu solījumu, ka gada otrajā pusē tiks izsludināts konkurss par ēkas renovāciju Raunas ielā 1. Šim nolūkam ir iedalīti 50 tūkstoši latu. Tas nozīmē, ka bibliotēka tomēr paliks tagadējā ēkā, aizņemot visu namu, tajā skaitā bēniņus un pagrabstāvu. Iespējams, ka būs arī piebūve.”
Komentāri