Remonta un atjaunošanas darbi Cēsu pilī un pilsdrupās kļuvuši trīs reizes dārgāki nekā plānots.
Sākot pils kompleksā apjomīgā projekta pirmo kārtu, Cēsu dome rēķinājās ar nedaudz vairāk kā miljons latu lieliem izdevumiem, kuru lielāko daļu sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Sadārdzinājuma rezultātā projekta pirmā kārta izmaksās vairāk nekā
divus miljonus latu, precīzāk – 2346205. “Trūkstošo daļu segs pilsētas domes ņemts kredīts, sadārdzinājumu kompensēs arī projekta atbalstītājs ERAF,” pastāstīja “Vidzemes vēstures un tūrisma centra” direktore Jolanta Sausiņa.
Šonedēļ “Druva” pārliecinājās, ka revitalizācijas darbi Jaunajā pilī, mūru konservēšana pilsdrupās, arheoloģiskie pētījumi viduslaiku pils pagalmā un apmeklētāju centra būvniecība starp pili un pilsdrupām notiek pilnā sparā. Strādā ne tikai ģenerāluzņēmēja “Cel Tik” strādnieki, bet arī apakšuzņēmēji.
Viduslaiku mūru konservēšanu, ko vada restaurators Valdis Platais un uzņēmusies firma “AKUA Latvia”, notiek austrumu korpusa pagalma daļā un pie dienvidu korpusa rietumu sienas. “Kā solīts, līdz 31. jūlijam ceram pabeigt pilsdrupu ārējo sienu konservāciju. Čehijā ražotie materiāli jau sagādāti pagājušajā gadā, tāpēc Latvijas ekonomiskā krīze mūsu darbu būtiski neietekmē,” pastāstīja Valdis Platais.
Cēsu 19. gadsimta pilij teju būs pabeigta jumta nomaiņa, notiek fasādes sagatavošana krāsošanai, remonts pirmajā un otrajā stāvā, kur veikta ne vien vairāku bijušo platību atjaunošana, pārplānojot telpas un to ieejas, bet arī izbūvēta lifta šahta. Remontējot pirmajā stāvā negaidīti atklātas arī senāku mūru daļas, otrajā stāvā unikāli sienu gleznojumi un iluzorais parkets. “Tos esam nolēmuši eksponēt, tāpēc neparedzētie restaurācijas darbi krietni sadārdzināja projektu,” komentēja J. Sausiņa. “Restaurācija nebeigsies arī tad, kad šovasar augustā pili atvērsim apmeklētājiem. Skatītāji varēs redzēt, kā restauratori strādā.”
“Cel Tik” valdes priekšsēdētājs Jānis Gruntmanis pastāstīja, ka, neskatoties uz sarežģījumiem – sākotnējā projektā neparedzētiem darbiem, celtnieki paredzēto būs pabeiguši līdz maija beigām. Pēc tam pilī strādās muzeja ekspozīciju veidotāji, un 2. augustā pils tiks atklāta apmeklētājiem.
“Darbs Cēsu pilī nav jaunbūve, kur iepriekš visi darbi secīgi paredzami. Esam pielikuši lielas pūles, lai atrisinātu darba gaitā radušās problēmas un šo projektu īstenotu,” pastāstīja J.Gruntmanis. “Atklājās, ka vairākās vietās ēkas konstrukcijas ir bojātas vairāk, nekā arhitekti bija prognozējuši. Taču ne tikai tas sadārdzināja projektu. Starp projekta izstrādi un tā apstiprināšanu Eiropas Savienības fondā pagāja ilgs laiks – gandrīz divi gadi. Tāpēc, sākot darbu, pilsētas domi brīdinājām, ka šajā laikā būvmateriālu cenas, darba algas, maksa par energoresursiem jau ir sadārdzinājušas projektu. Jāteic, ka Cēsis nav izņēmums. Pieredzes apmaiņā Rundāles un Bauskas pilī pārliecinājāmies, ka arī tur, īstenojot projektus, gaidot to apstiprināšanu, ir radušās līdzīgas problēmas.”
Vietā, kur atradās pils vārti un šķūnīši arheoloģisko materiālu glabāšanai, bet senāk – pils darbības laikā saimnieciskās ēkas – taps jauna būve no stikla un mūra – apmeklētāju centrs. Tā izbūvei ieplānoti vairāk nekā 368 tūkstoši latu. Zem apmeklētāju centra atraktajā pagrabstāvā iecerēts izveidot suvenīru veikalu. Uz to vedīs gar mūra ārējo daļu atjaunotas kāpnes.
Komentāri