Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Problēmas labklājības jomā

Druva
23:00
24.04.2008
4

Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde notika Jaunpiebalgā.

Institūcijā iesaistīto Vidzemes rajonu – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Valmieras – pašvaldību vadītāji šoreiz bija aktualizējuši problēmjautājumus, kas jārisina Labklājības ministrijas (LM) pārziņā esošajās jomās. Diskusijā piedalījās arī labklājības ministre Iveta Purne.

Visasākās diskusijas izvērtās par iespējamo nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) reorganizāciju un reģionalizāciju, sakot, ka jau pašlaik, kad NVA filiāles darbojas pilsētu centros un speciālisti daudz retāk izbrauc, lai konsultētu un reģistrētu darba meklētājus pagastos, bezdarba līmenis, piemēram, Cēsu rajonā sarūk uz papīra, bet realitātē iedzīvotāji meklē neoficiālus peļņas avotus, strādā gadījuma darbus, bet nestājas bezdarbnieku uzskaitē, lai izmantotu valsts garantētā pabalsta iespējas, un nepiedalās kursos, kas sekmētu jaunu profesionālo iemaņu apguvi.

“Jaunpiebalgā bezdarbnieku skaits it kā ir sarucis uz pusi, bet tā jau nav reālā aina, iedzīvotāji nebrauc uz Cēsīm, netērē laiku, nereģistrējas,” uzsvēra Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs. NVA kā Labklājības ministrijas pakļautībā strādājoša iestāde ir pārliecināta, ka darba optimizācija līdzētu ietaupīt finansējumu.

“Manuprāt, jau rajons ir liela vienība. Tagad notiek novadu reforma, gada beigās, ja valdība sadūšosies, valstī beidzot būs 100, varbūt mazāk novadu. NVA, Valsts ieņēmumu dienestam vajadzētu domāt, kā pakalpojumu novadīt līdz novada centram, nevis vēl vairāk centralizēt,” uzsvēra Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters un līdzīgi domāja arī Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs, vairākkārt pārjautājot, kāda līdzekļu ekonomija paredzēta un kam sataupīto tērēs.

Tieši par finansējumu bija visvairāk diskusiju, jo pašvaldību vadītāji neslēpj, ka aizvien vairāk pienākumu, iestāžu un infrastruktūras uzturēšana gulstas uz pašvaldību pleciem, jo, atdodot funkcijas, no valsts neseko vai seko niecīgs finansējums.

Pašvaldību vadītāji runāja par to, ka Labklājības ministrijai nopietni jādomā, kas notiks ar veco ļaužu namu, arī tā saukto psihoneiroloģisko pansionātu uzturēšanu un attīstību. Kā zināms, pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels, rindā uz tāda tipa, kā mūsu rajonā Nītaures, Raunas sociālās aprūpes iestādes, valstī ir izveidojusies vismaz 700 klientu rinda.

LM drīzumā plāno palielināt arī garantētā minimālā ienākuma pabalstu, kas pašlaik ir vien 27 lati. Tajā pašā laikā izskanējis viedoklis, ka pabalsta izmaksa varētu būt vien pašvaldības rūpe. Pašvaldības uzskata, ka pabalsta nodrošināšanā būtu jāiesaistās arī valstij.

“No 2010. gada ir paredzēta valsts līdzdalība pabalsta finansēšanā. Sapratne ir no LM puses, mēs nezinām, kāds būs Ministru kabineta lēmums par pabalsta līdzfinansējumu,” Vidzemes plānošanas reģiona dalībniekiem šo un citus iespējamos sociālo jautājumu risinājumus

skaidroja LM sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš.

Nezinātājiem šokējoša likās informācija, ka pašvaldībām jārisina arī sociālās aprūpes iestāžu klientu kredītsaistību jautājumi. Vairāki pašvaldību vadītāji bija sašutuši, ka kredītiestādes pieļauj aizņēmumus izdarīt cilvēkiem, kuri dzīvo, piemēram, pansionātos. Bieži sirmgalvji parādu nastu nes savu bērnu vai mazbērnu dēļ, bet, kad nespēj mēneša maksājumus veikt, atbalstu lūdz pašvaldībā.

“Tā ir dramatiska situācija, ka kredītiestādēs dod sīkus aizdevumus pensionāriem. Aprēķins ir vienkāršs, jo katru mēnesi pensionāram ir pensija, viņam no tās varēs noskaitīt,” ironizēja pašvaldību vadītāji, bet Laimis Šāvējs minēja konkrēti: “Nāk kredīta devēji pie pagasta iedzīvotājiem un piedāvā piecās minūtēs līdzekļus.” LM speciālisti vērtēja, ka tā nav nopietna attieksme, vērtējot daudzu iedzīvotāju sociāli ekonomiskās iespējas, bet tajā pašā laikā LM nevar veikt nekādu uzraudzību pār kredītiestādēm un atbildība jāuzņemas, pašu finansiālās iespējas jāvērtē kredītu ņēmējiem, līzinga pakalpojumu izmantotājiem.

Valstī izskanējušie priekšlikumi- alkoholisma, atkarību problēmu skaust saknē – izskanēja arī attīstības padomes sēdē. Pašvaldību vadītāji ieteica- noteikt ar likumu piespiedu ārstēšanos no alkohola atkarības, ja tiek izdarīti administratīvi pārkāpumi alkohola reibumā.

“Jautājums ir aktuāls. Nesen plašāk diskutējām par narkotiku atkarību. Ļoti svarīgi ir šīs problēmas atrisināt jauniešu vidē. Svarīgi, lai būtu mehānismi, kas bērnu piespiestu ārstēties, lai no viņa iznāktu sabiedrībai vērtīgs pilsonis. Esmu vērtējusi Vācijas pieredzi. Tur brīnišķīgi darbojas modelis – ja cilvēks dzērumā vai narkotiku reibumā izdarījis administratīvos pārkāpumus, tad viņam ir divi ceļi- iet cietumā vai iet piespiedu ārstēšanas kūrē. Jautājums tiešām ir jāaktualizē arī pie mums,” uzsvēra labklājības ministre Iveta Purne un atzinīgi novērtēja Jaunpiebalgas pagastā izveidotā rehabilitācijas centra “Dzīves enerģija” darbu. Tajā pašlaik no dažādām atkarībām ārstējas 41 bērns un pusaudzis no visas Latvijas. Tā ir viena no tikai divām šāda tipa iestādēm valstī. Iestāde reģistrējusies kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un piedāvā- izglītību, jo programmā esošie bērni mācās Jaunpiebalgas pamatskolā, un plašu rehabilitāciju, uzsverot, ka atkarīgie, kas daudzi bijuši arī ielu bērni, šeit pusotra gada laikā iemācās izprast pilnīgi citas dzīves vērtības.

Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti uzklausīja arī to, cik līdzekļu labklājības nozarei iespējams nākamo piecu gadu laikā piesaistīt no Eiropas Savienības, izmantojot Eiropas struktūrfondus. Summas bija iespaidīgas, bet pašvaldību vadītāji neslēpa, ka arī birokrātija, lai projekts sekmētos, esot pārlieku liela. Rezumējot sēdē pārrunāto, Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs A.Neimanis sacīja: “Laikam jau varam vienoties, ka arī pašvaldības būtu gatavas uzņemties daudzus un dažādus pienākumus, ja pamatoti nesatrauktos, kā visu vajadzīgo izdarīt, trūkstot līdzekļiem. Laikam varu teikt visu vārdā, ka visvairāk runu bija par finansējumu un valsts atbalstu, LM atbalstu finanšu līdzekļu piesaistē labklājības jomai.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
6

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
26

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
289

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
10
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
38
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi