Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde notika Jaunpiebalgā.
Institūcijā iesaistīto Vidzemes rajonu – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Valmieras – pašvaldību vadītāji šoreiz bija aktualizējuši problēmjautājumus, kas jārisina Labklājības ministrijas (LM) pārziņā esošajās jomās. Diskusijā piedalījās arī labklājības ministre Iveta Purne.
Visasākās diskusijas izvērtās par iespējamo nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) reorganizāciju un reģionalizāciju, sakot, ka jau pašlaik, kad NVA filiāles darbojas pilsētu centros un speciālisti daudz retāk izbrauc, lai konsultētu un reģistrētu darba meklētājus pagastos, bezdarba līmenis, piemēram, Cēsu rajonā sarūk uz papīra, bet realitātē iedzīvotāji meklē neoficiālus peļņas avotus, strādā gadījuma darbus, bet nestājas bezdarbnieku uzskaitē, lai izmantotu valsts garantētā pabalsta iespējas, un nepiedalās kursos, kas sekmētu jaunu profesionālo iemaņu apguvi.
“Jaunpiebalgā bezdarbnieku skaits it kā ir sarucis uz pusi, bet tā jau nav reālā aina, iedzīvotāji nebrauc uz Cēsīm, netērē laiku, nereģistrējas,” uzsvēra Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs. NVA kā Labklājības ministrijas pakļautībā strādājoša iestāde ir pārliecināta, ka darba optimizācija līdzētu ietaupīt finansējumu.
“Manuprāt, jau rajons ir liela vienība. Tagad notiek novadu reforma, gada beigās, ja valdība sadūšosies, valstī beidzot būs 100, varbūt mazāk novadu. NVA, Valsts ieņēmumu dienestam vajadzētu domāt, kā pakalpojumu novadīt līdz novada centram, nevis vēl vairāk centralizēt,” uzsvēra Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters un līdzīgi domāja arī Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs, vairākkārt pārjautājot, kāda līdzekļu ekonomija paredzēta un kam sataupīto tērēs.
Tieši par finansējumu bija visvairāk diskusiju, jo pašvaldību vadītāji neslēpj, ka aizvien vairāk pienākumu, iestāžu un infrastruktūras uzturēšana gulstas uz pašvaldību pleciem, jo, atdodot funkcijas, no valsts neseko vai seko niecīgs finansējums.
Pašvaldību vadītāji runāja par to, ka Labklājības ministrijai nopietni jādomā, kas notiks ar veco ļaužu namu, arī tā saukto psihoneiroloģisko pansionātu uzturēšanu un attīstību. Kā zināms, pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels, rindā uz tāda tipa, kā mūsu rajonā Nītaures, Raunas sociālās aprūpes iestādes, valstī ir izveidojusies vismaz 700 klientu rinda.
LM drīzumā plāno palielināt arī garantētā minimālā ienākuma pabalstu, kas pašlaik ir vien 27 lati. Tajā pašā laikā izskanējis viedoklis, ka pabalsta izmaksa varētu būt vien pašvaldības rūpe. Pašvaldības uzskata, ka pabalsta nodrošināšanā būtu jāiesaistās arī valstij.
“No 2010. gada ir paredzēta valsts līdzdalība pabalsta finansēšanā. Sapratne ir no LM puses, mēs nezinām, kāds būs Ministru kabineta lēmums par pabalsta līdzfinansējumu,” Vidzemes plānošanas reģiona dalībniekiem šo un citus iespējamos sociālo jautājumu risinājumus
skaidroja LM sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš.
Nezinātājiem šokējoša likās informācija, ka pašvaldībām jārisina arī sociālās aprūpes iestāžu klientu kredītsaistību jautājumi. Vairāki pašvaldību vadītāji bija sašutuši, ka kredītiestādes pieļauj aizņēmumus izdarīt cilvēkiem, kuri dzīvo, piemēram, pansionātos. Bieži sirmgalvji parādu nastu nes savu bērnu vai mazbērnu dēļ, bet, kad nespēj mēneša maksājumus veikt, atbalstu lūdz pašvaldībā.
“Tā ir dramatiska situācija, ka kredītiestādēs dod sīkus aizdevumus pensionāriem. Aprēķins ir vienkāršs, jo katru mēnesi pensionāram ir pensija, viņam no tās varēs noskaitīt,” ironizēja pašvaldību vadītāji, bet Laimis Šāvējs minēja konkrēti: “Nāk kredīta devēji pie pagasta iedzīvotājiem un piedāvā piecās minūtēs līdzekļus.” LM speciālisti vērtēja, ka tā nav nopietna attieksme, vērtējot daudzu iedzīvotāju sociāli ekonomiskās iespējas, bet tajā pašā laikā LM nevar veikt nekādu uzraudzību pār kredītiestādēm un atbildība jāuzņemas, pašu finansiālās iespējas jāvērtē kredītu ņēmējiem, līzinga pakalpojumu izmantotājiem.
Valstī izskanējušie priekšlikumi- alkoholisma, atkarību problēmu skaust saknē – izskanēja arī attīstības padomes sēdē. Pašvaldību vadītāji ieteica- noteikt ar likumu piespiedu ārstēšanos no alkohola atkarības, ja tiek izdarīti administratīvi pārkāpumi alkohola reibumā.
“Jautājums ir aktuāls. Nesen plašāk diskutējām par narkotiku atkarību. Ļoti svarīgi ir šīs problēmas atrisināt jauniešu vidē. Svarīgi, lai būtu mehānismi, kas bērnu piespiestu ārstēties, lai no viņa iznāktu sabiedrībai vērtīgs pilsonis. Esmu vērtējusi Vācijas pieredzi. Tur brīnišķīgi darbojas modelis – ja cilvēks dzērumā vai narkotiku reibumā izdarījis administratīvos pārkāpumus, tad viņam ir divi ceļi- iet cietumā vai iet piespiedu ārstēšanas kūrē. Jautājums tiešām ir jāaktualizē arī pie mums,” uzsvēra labklājības ministre Iveta Purne un atzinīgi novērtēja Jaunpiebalgas pagastā izveidotā rehabilitācijas centra “Dzīves enerģija” darbu. Tajā pašlaik no dažādām atkarībām ārstējas 41 bērns un pusaudzis no visas Latvijas. Tā ir viena no tikai divām šāda tipa iestādēm valstī. Iestāde reģistrējusies kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un piedāvā- izglītību, jo programmā esošie bērni mācās Jaunpiebalgas pamatskolā, un plašu rehabilitāciju, uzsverot, ka atkarīgie, kas daudzi bijuši arī ielu bērni, šeit pusotra gada laikā iemācās izprast pilnīgi citas dzīves vērtības.
Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti uzklausīja arī to, cik līdzekļu labklājības nozarei iespējams nākamo piecu gadu laikā piesaistīt no Eiropas Savienības, izmantojot Eiropas struktūrfondus. Summas bija iespaidīgas, bet pašvaldību vadītāji neslēpa, ka arī birokrātija, lai projekts sekmētos, esot pārlieku liela. Rezumējot sēdē pārrunāto, Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs A.Neimanis sacīja: “Laikam jau varam vienoties, ka arī pašvaldības būtu gatavas uzņemties daudzus un dažādus pienākumus, ja pamatoti nesatrauktos, kā visu vajadzīgo izdarīt, trūkstot līdzekļiem. Laikam varu teikt visu vārdā, ka visvairāk runu bija par finansējumu un valsts atbalstu, LM atbalstu finanšu līdzekļu piesaistē labklājības jomai.”
Komentāri