Ak, šie iebraucamie ceļi!
Kā tie vilina! Ne jau tikai atpūsties gribētājus, arī vides piesārņotājus.
Tūlīt aiz Saulrītiem, pabraucot nelielu gabalu uz Krīviem, ceļmalā redzama mājas norāde “Lejnieki” un mežā ved neliels ceļš. Ne labs, ne slikts, kā jau cauri mežam. Kokiem un krūmiem sāk plaukt lapas, sūnu paklāj kļūst zaļāks… Un krāsaināks no atkritumiem. Krava ar flīzēm, ķieģeliem, PET pudeles, kurās
kādreiz bijusi dažādu marku dzira, arī trauki, kuros kafejnīcās ņem ēdienu līdzi nešanai, auto riepas un detaļas, kā arī vēl nesaplēsti maisiņi ar atkritumiem… Piesārņotā meža īpašniece nedzīvo tuvējās mājās. Viņa kļuvusi par cūcīgu cilvēku ķīlnieci. No meža piemēslotājiem cieš arī kaimiņi.
“Lai atbrauktu uz mājām, mums jābrauc pa ceļu, kura abās pusēs ir atkritumi,” skumji saka “Lejas Priežu” saimniece Dana Romka un piebilst, ka viņa nekad nesapratīs tos cilvēkus, kuri uz mežu ved atkritumus. “Domājam uzlikt zīmi, ka te ir privātā teritorija, bet tas jau nelīdzēs, nolauzīs. Varbūt kokā uzstādīt novērošanas kameru. Esam redzējuši mašīnas, kuras iebraukušas mežā, bet, kad kāds brauc garām, neviens jau atkritumus nemetīs,” domās dalās Dana Romka.
Kaimiņos “Lejnieku” saimnieks Arturs Meslis stāsta, ka arī padomju laikā šis mežs bijis atkritumu
nelegāļu iecienīts. Pirmais mežs tūlīt aiz pilsētas, tāpēc tieši šis iebraucamais ceļš piesaista uzmanību. Te visos laikos brīvā dabā iebraukušas kompānijas iedzert. Visu, kas paliek pāri, var tepat nomest un nākamreiz atbraucot var pārliecināties, vai atstātās pēdas saglabājušās.
“Pirms dažiem gadiem izdevās noķert, mašīnu numurus pierakstīju, ziņoju policijai, zaļajiem, nekas nemainījās. Vienu pieķēru brīdī, kad meta, liku visu savākt un vest prom. Mazdēli, kad bija mazāki, vaktēja, viens skrēja mājās un ziņoja, ka atkal kāds gāž atkritumus. Nav vairs spēka cīnīties,” stāsta “Lejnieku” saimnieks Arturs Meslis. Viņš šajā mežiņā gadu gadiem bijis spiests sakopt citu piesārņoto vidi. Ar buldozeru stumtas ciet taciņas, lai nevar iebraukt, ar tehnikas palīdzību velti priekšā akmeņi. Arī tos kāds novēlis malā. “Kas tik te nav izmests. Bija arī riepu kaudze, tolaik vēl drīkstēja dedzināt, tad sadedzināju. Tagad stāv mežā,” stāsta Arturs Meslis un piebilst, ka mežā var atrast arī sadzīves tehniku.
Jau nezin kuro reizi varam atgādināt, ka Cēsīs, Lapsu ielā 19, jau piekto gadu ir eko laukums. “Te bez maksas var nodot sadzīves elektrotehniku – visu, kas darbojas ar elektrību vai baterijām, arī lokšķēres un bārdas skujamos aparātus,” uzsver ZAAO šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma. Laukumā var vest arī stiklu – logus un pudeles, var atstāt makulatūru, polietilēna plēves. Pie tam pilsētniekiem Lapsu iela ir tuvāk nekā mežs.
Komentāri