Tuvojas atvaļinājumu sezona, tāpēc noderīgi jau laikus izplānot, kā un kur to pavadīt. Protams, var ļauties izjūtām un lēmumu pieņemt pirmajā atvaļinājuma dienā, bet kādreiz labāk, ja ir skaidrība. Un kāpēc gan neaizbraukt uz Eiropas ģeogrāfisko centru. Varbūt tas liekas kaut kas tāls, bet, kā liecina oficiāls reģistrs Francijas Nacionālās ģeogrāfijas institūtā, tas atrodas Purnušku ciematā aptuveni 25 km uz
ziemeļiem no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Skaidrības labad gan jāpasaka, ka ir dažādas šī punkta aprēķināšanas metodes, tāpēc uz minēto titulu pretendē vismaz desmit apdzīvotas vietas Slovākijā, Baltkrievijā, Polijā un pat Krievijā.
Bet neļausimies sīkumiem, mums pieņemamāks pirmais variants. Tātad, ja līdz šim nav gadījies ceļot pa Lietuvu, iesaku to šovasar izdarīt. Šīs valsts vēsture ir sena un bagāta, daba skaista un interesanta. Katrs var atrast sev piemērotākos maršrutus. Divas vasaras esam ceļojuši pa kaimiņvalsti, gūti labākie iespaidi.
Sveicam Trakus
Šāds, latviešiem smaidu izraisošs, uzraksts mūs sagaidīja Traķos jeb lietuviski Trakai, sveicot pilsētu tās svētkos. Trakai sevi ierakstījusi Lietuvas vēsturē kā valsts otro galvaspilsētu. Vēstures gaitā Lietuvai bijušas četras galvaspilsētas: Ķērnava, Traķi, Kauņa un Viļņa.
Traķu galvenā bagātība ir viduslaiku pils, kas atrodas uz vienas no Galves ezera salām. Šī ir vienīgā pils Eiropā, kas uzcelta uz trim saliņām, savulaik te bija Lietuvas valdnieka Vitauta rezidence. Ir brīnišķīgi stāvēt ezera karstā un vērot majestātisko pili, kas spoguļojas tā ūdeņos. Tiesa, no vēsturiskajiem mūriem palicis nedaudz, taču pils atjaunota tās sākotnējā varenībā. Traķos ir vērts pārnakšņot, lai apskatītos pili naktī, jo tā tiek skaisti izgaismota. Tad iespaids ir vēl spilgtāks. Iespējams nakšņot kempingā, kas atrodas ezera otrā krastā, sēžot uz terases kafejnīcā vai vienkārši uz soliņa ezera krastā, var priecāties par Traķu simbolu. Bet vēstures muzejā virtuāli var izsekot līdzi pils tapšanas gaitai.
Traķos jāizmanto ezera sniegtās iespējas. Var ar motorkuģīti izmest loku pa Galves ezeru, kas reizēm šķiet bezgalīgs, jo aiz katra līcīša paveras nākamais. Var pamīties ar katamarānu, paairēties ar laivu, bet ja gribas tā pa glauno, var noīrēt jahtu ar visu kapteini, kas pavizinās pa ezeru.
Ir nostāsti, ka pirms daudziem gadsimtiem divi krustneši aplaupījuši Traķu pili, bet noslīkuši ezerā ar visu zeltu. Iemetiet ūdenī monētu, ja tā nenogrims, bet paliks peldam uz ūdens, jums ir lielas cerības šos dārgumus atrast.
Vēl kāda Traķiem raksturīga vieta ir iela, kurā joprojām dzīvo karaīmi, tauta, ko XIV gadsimtā no karagājiena uz Krimas pussalu atveda lielkņazs Vitauts kā savu sardzes karaspēku. Karaīmi līdz šai dienai pratuši saglabāt savu valodu, kultūru un tradīcijas. Viņu mājas var pazīt pēc trim logiem gala sienā, kas vērsta pret ielu.
Protams, ir vērts iegriezties kādā no daudzajiem krodziņiem, lai nobaudītu Traķiem raksturīgos pildītos pīrāgus, kas esot pārņemti no karaīmiem, un, protams, Lietuvas nacionālo ēdienu – cepelīnus.
50 baznīcas
Paliekot Traķos uz vairākām dienām, vienu no tām var ziedot izbraukumam uz Viļņu, Lietuvas ceturto un pašreizējo galvaspilsētu. Tā atrodas aptuveni 30 kilometrus no Traķiem. Gluži kā Rīgā, arī Viļņā visinteresantākā ir vecpilsēta ar šaurajām ieliņām, apbūvi, kurā var saskatīt vai visu arhitektūras vēsturi, un daudzajām baznīcām. Viļņas apskati ieteicams sākt ar uzkāpšanu Ģedimina tornī, kas atrodas Ģedimina kalnā. Tajā var uzbraukt ar Lietuvai raksturīgo pārvietošanās līdzekli – funikulieri, kura sienas ir vienos stiklos, un, ceļoties augšup, atklāj arvien plašāku Viļņas panorāmu. No torņa augšējā skatu laukuma paveras brīnišķīgs skats uz Viļņu, vecpilsētu, kas atrodas pakājē. Kur vien skaties, visur baznīcu torņi. Ceļvedis vēsta, ka Viļņā to esot vairāk nekā 50. Vērts iegriezties kādā no tām, piemēram, Viļņas katedrālē, kas atrodas turpat Ģedimina kalna pakājē. Taču greznību, krāšņus sienas gleznojumus, brīnišķīgas svētbildes iespējams atrast arī nelielās baznīciņās. Vērts paklīst pa ieliņām gar daudzajiem suvenīru tirgotājiem, ielu muzikantiem, vasaras kafejnīcām, lai izjustu īpašo Viļņas auru. Ja ir vēlme, var iepazīt arī citus galvaspilsētas rajonus, bet var samierināties tikai ar šo daļu. Mūžam dzīvs
Kad iepazīta Viļņa un Traķi, var doties vēl tālāk uz dienvidiem, kur pavisam netālu no Polijas robežas atrodas Lietuvas senākā un populārākā kūrortpilsēta Druskininki. Kūrorta lielākā bagātība ir tā minerālie avoti, kuru ūdens sastāvs līdzīgs Vācijas kūrorta Bāden-bādenes ūdeņiem, ārstnieciskās dūņas un maigais klimats. Pirms vairāk nekā 200 gadiem Lietuvas un Polijas karalis Staņislavs Augusts izdeva dekrētu, kas atzina Druskininkus par veselības kūrortu. Arī šobrīd šī ir moderna kūrortpilsēta, kas ar katru gadu piedāvā arvien bagātāku SPA procedūru klāstu.
Taču mūsu ceļojuma mērķis bija nedaudz cits, proti, lielākais Lietuvas akvaparks. Tā kā pabūts visos lielākajos Baltijas akvaparkos, varam salīdzināt. Jāatzīst, ka ūdens atrakciju parks labāks ir mūsu pašu Jūrmalā, taču Druskininki var lepoties ar brīnišķīgu pirts kompleksu, kas atrodas pie akvaparka. Ieeja tajā gan tikai no 18 gadiem, tāpēc jauno paaudzi var atstāt ūdeņu valstībā, kamēr vecāki izbauda pirts labumus. Tur pirtis ir plašā izvēlē: vairākas saunas, katrā nākamajā temperatūra par desmit grādiem augstāka, romiešu pirtis ar dažādu temperatūru un gaisa mitrumu, turku pirtis un vēl, un vēl. Ja ir vēlme, var pasūtīt pilnu turku pirts procedūru. Laiks tur paskrien nemanot.
Ir vēl kāda vieta Druskininku apkaimē, kur vērts iegriezties. Tas ir Grūtas parks, ko pazīst arī kā ļeņinekļu muzeju. Grūtas parku sāka veidot 1998. gada beigās, vācot demontētos padomju laika pieminekļus un visu pārējo atribūtiku, kas simbolizē ceļu uz komunismu. Parka teritorijā izvietots aptuveni simts skulptūru, tajā skaitā 13 Ļeņini, divi Staļini, divi Dzeržinski. Pirmo reizi brīvā dabā varēju redzēt Staļina pieminekli, kas dīvainā kārtā neskarts saglabājies visus pēdējos padomju gadu desmitus. Ir arī vairākas telpas, kurās iekārtots gan sarkanais stūrītis, gan padomju bibliotēka, gan daudz dažādu gleznu, plakātu un citu uzskates priekšmetu, kas raksturo padomju gadus. Tāda savdabīga atgriešanās pagātnē.
Padomāts arī par bērniem, kuriem šāda vēsturiskā ekskursija neko nenozīmē. Viņiem iekārtots plašs rotaļlaukums un pat neliels zoodārzs. Pēc parka apskates var pasēdēt kafejnīcā, kur viesus apkalpo pionieru formās tērpušās oficiantes. Parka adrese internetā www.grutoparkas.lt.
Ja tomēr nevilina pilsētas, vēsture, ūdens parki, var doties uz Lietuvas zilo ezeru zemi Aukštaitiju, kas ir viens no mūsu kaimiņvalsts kultūrvēsturiskajiem novadiem, un pabūt tur mierā un klusumā, baudot dabu.
Komentāri