Šonedēļ Cēsu vakara vidusskolā viesojās somu jaunieši. Viņi atklāti dalījās savā dzīves pieredzē. Stāstīja par viņu likstām ar alkoholu, smēķēšanu un narkotikām. Stāstīja par jauniešiem nereti raksturīgo vientulības sajūtu un nespēju dzīvē atrast īsto vietu.
Šobrīd šie jaunieši Somijā mācās Bībeles skolā un visi kā viens atzīst, ka Dieva ielaišana sirdī mainījusi viņu dzīvi un attieksmi pret lietām. Kādam no viņiem ticība Dievam ļāvusi dzēst izmisīgo rūgtuma sajūtu, zaudējot tēti, citam rādījusi izeju no jauniešiem raksturīgās depresijas un draugu tusiņiem, kuros regulāri lietots alkohols un pat narkotikas. Somu jaunieši uzsvēra, ka dzīvē ejami dažādi ceļi, un norādīja, ka nebūt ne alkohols vai narkotikas ir pareizā izvēle. Dzīve sniedz tik daudz iespēju un veidu, kā sevi pilnveidot un nodarbināt.
Jaunieši viesošanās laikā parādīja arī vairākas teatralizētas etīdes. Viena no tām īpaši palika atmiņā. Stāsts bija par katru no mums un maskām, kuras uzliekam atbilstoši katrai dzīves situācijai. Ja vajag, smaidām, ja vajag – dusmojamies un darām vēl sazin ko. Taču patiesība un mūsu patiesās vērtības ir visaugstāk vērtējamas. Cik patiesi spējam būt pret sevi, saviem tuvajiem un ticību tam, ko darām?
Uzklausīt vienaudžus
Cēsu vakara vidusskolas astoņpadsmitgadīgā audzēkne Ieva Rība piekrīt, ka netrūkst jauniešu, kuriem ir problēmas ar alkoholu, narkotikām un smēķēšanu.
“Domāju, šīs problēmas ir aktuālas ne tikai Somijā vai Latvijā, bet visā pasaulē. Bija interesanti dzirdēt somu jauniešu pieredzi un cīņu ar savu dzīvi. Es pati negribētu neko tādu piedzīvot. Un dzirdot, kā šie jaunieši atklāti runā par savām problēmām, rodas vēlēšanās sevi no tā visa vēl vairāk pasargāt,” domās dalās Ieva un neslēpj, ka pirms diviem gadiem viņai bijušas nelielas problēmas ar alkoholu.
“Biju savā “draugu pulciņā”. Tad šī draudzība pajuka un sapratu, ka tie nav mani īstie draugi. Patiesībā pusaudžu vecumā bieži, iekļaujoties kādā “draugu pulciņā”, nākas darīt to, ko varbūt tu pat negribi. Ja visi smēķē, iedzer, kā tu būsi tas, kurš to nedara?” Draugi nereti pavelk līdzi uz sliktiem darbiem,” vērtē 18 gadus vecā jauniete.
Ieva saka- žēl, ka visi skolasbiedri neatnāca paklausīties, ko stāsta teju vienaudži no Somijas. Tas būtu daudziem šķitis aktuāli.
“Man viņu dzīvesstāsti un rādītās etīdes noteikti lika aizdomāties par dažādām lietām. Protams, ne vienmēr mēs rīkojamies, kā mums kāds liek vai iesaka. Taču tas liek aizdomāties, kas arī nav mazsvarīgi. Un ir interesanti dzirdēt, kā jaunieši mēģina cīnīties ar savām problēmām. Pat ja šādās situācijās izeja ir ticība Dievam, lai tā būtu,” spriež jauniete. Palīdz Dievs
Olita Mihaļēviča, stāstot par savu dzīvi, nenoliedz, ka ir kaut kas, kas viņu sāpinājis.
“Pirms diviem gadiem mamma izšķīrās no tēva un aizgāja prom no mājām. Viņai ir lielas problēmas ar alkoholu, tādēļ tētis īsti neļauj pat ar mammu tikties. Īpaši laikā, kad mamma aizgāja no mājām, ieslīgu dziļā depresijā. Nevienu negribēju redzēt. Tad draugu pulciņā pamazām sāku lietot alkoholu. Mājās mani lamāja un noraidoši pret mani izturējās. Biju pazaudējusi pamatu zem kājām,” stāsta Olita un atzīst, ka viņai palīdzējusi ticība Dievam.
“Es šos jauniešus saprotu. Arī es savas sāpes mierināt gāju uz baznīcu. Es lūdzu Dievu, lai viņš palīdz mammai, tētim un man. Es jūtu, ka šī ticība man dod spēku. Noteikti negribu iedomāties savu nākotni tumšos toņos. Man ir sapņi, kurus piepildīt,” saka meitene.
Komentāri