Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Cīņā ar dzīvi

Druva
23:00
25.04.2008
4
200804252352322784

Laura Jonele ir kuldīdzniece, kura nu jau vairākus gadus dzīvo un strādā Cēsīs. Arī izvēlēto profesiju varētu dēvēt par vienu no viņas dzīves izaicinājumiem. Laura ir sociālā pedagoģe. Viņa ir ļoti atklāta un sirsnīga 25 gadus veca jauniete. Tic Dievam, spēlē ģitāru un ir izcīnījusi cīņu par savu dzīvi…

“Studēju Liepājā, bet praksē atnācu uz Cēsu vakara vidusskolu. Jau tad centos sevi pierādīt, lai mani neuztvertu vienkārši kā praktikanti. Mana pirmā īstā darba vieta bija Spāres speciālā internātskola. Tur es strādāju divus gadus. Tad atnācu uz Cēsu vakara vidusskolu,” stāsta Laura un jautāta, kādēļ izvēlējusies šādu profesiju, saka: “Vidusskolas pēdējā klasē bija jāaizpilda testi par piemērotākām nākotnes profesijām. Rezultāti rādīja, ka man piemērotākās profesijas būtu psiholoģe vai bērnudārza audzinātāja. Jau tajā laikā piecus gadus biju strādājusi par skolotāju svētdienas skolā. Man bija pietiekami liela pieredze darbā ar bērniem. Tajā laikā mūsu mājā dzīvoja dvīnes, kurām mamma dzēra un meitenēm lika iet zagt. Es viņas noķēru, kad viņas grasījās apzagt manu dzīvokli. Toreiz visai mājai teicu – savācam parakstus un ieliekam abas internātskolā. Ar domu, lai nezog, bet iet mācīties. Un tagad zinu, ka viena no šīm meitenēm jau studē žurnālistiku. Un viņas man raksta un saka paldies, ka toreiz neļāvām palikt par dzīves pabērniem.”

Laura stāsta – kad nomiris tētis, viņa bijusi atbalsta persona visai ģimenei.

“Kad es studēju, man draudzene gribēja kopmītnēs uz durvīm uzlikt šiltīti – psihologs. Jau pirmajā studiju gadā ļoti daudzi nāca pie manis vienkārši tāpat parunāties un izstāstīt problēmas,” saka Laura un piebilst: “Man tikko bija nomiris tētis, un viņa pēdējā vēlēšanās bija – lai es studētu. Aizgāju uz augstskolu un ieraudzīju programmu – sociālais pedagogs. Pati īsti vēl toreiz nezināju, ko sociālais pedagogs dara. Paskatījos aprakstu, ka darbojas ar jauniešiem, strādā skolā, un nolēmu, ka tas varētu būt interesanti. Iesniedzu dokumentus, eksāmenus nokārtoju uz desmit un tiku budžeta grupā. Taču, ja godīgi, tikai desmit procentus no akadēmiskajām zināšanām varu šobrīd izmantot darbā. Tikai likumus.”

Jautāta, kas Laurai dod spēku nepagurt, ar jauniem spēkiem un smaidu sejā ik dienu strādāt un palīdzēt citiem, saka: “Spēlēju ģitāru. Kad esmu dusmīga, skumīga vai vienkārši iztukšota, ņemu rokās ģitāru. Es ticu arī Dievam. Katru rītu, vakaru un pusdienlaiku lūdzu Dievu. Un teikšu godīgi, ja manā dzīvē nebūtu Dieva, manis droši vien vairs nebūtu… Laikā, kad nomira tētis, man atklāja audzēju. Tad sākās mana cīņa ar dzīvi. Es cīnījos. Toreiz man, 18 gadus vecai, ārsti pateica, ka dzīvot atlicis tikai piecus gadus. Ārstiem gribēju pierādīt, ka dzīvošu. Un es dzīvoju. Lūdzu Dievu. Bija brīži, kad Viņam teicu – ja gribi, lai mirstu, miršu. Taču gāju uz dievkalpojumiem, lūdzu… Šobrīd esmu vesela. Un jāsaka, tik daudz kam dzīvē esmu gājusi cauri, ka man nav grūti saprast citus. Man nav grūti palīdzēt. Arī mani skolēni par mani smejas un saka, ka es pat katrā bezpajumtniekā saskatīšu kaut ko labu un cēlu. Bet tā tas arī ir. Katrā no mums ir kaut kas labs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
27

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
289

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
38
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi